Iesaki rakstu: 
Rīkojoties laikus, 7.—9. jūlijā, būtu pieticis ar īsu ārkārtējo situāciju atsevišķās bloķētās pašvaldībās. Pat rīkojoties vēlu, 22. septembrī, šobrīd būtu jūnija otrās puses līmenī, un oktobrī nebūtu bojā gājuši 34 bezvainīgi iedzīvotāji.
Šovakar izlasīju sejgrāmatā Krišjāņa Kariņa ierakstu: „Lai kontrolētu vīrusa izplatību, nodrošinātu veselības pakalpojumu pieejamību un slimnīcu darbību, ir laiks apsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu valstī. Rīt valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē uzklausīsim ekspertus un lemsim par turpmākiem soļiem.”
Un atsaucos ar labu vēlošiem ieteikumiem:
Paldies! Novēlu mācīties no marta—septembŗa kļūdām:
- sen bija laiks. 7. jūlijā, kad kļuva skaidrs, ka sērga atsākusies, būtu pieticis ar īsu ārkārtēju situāciju atsevišķās bloķētās pašvaldībās. Izsludinot 22. septembrī, kad kļuva skaidrs, ka sācies sērgas sprādziens, šobrīd saslimstība būtu simtkārt zemāka vai vīruss būtu jau izskausts, un oktobrī nebūtu bojā gājuši 34 Latvijas iedzīvotāji;
- vienīgā pieņemamā vīrusa izplatība, ko kontrolēt, ir nulle. Mērķis lai ir – izskaust vīrusu;
- neatlaisties pirms nulles sasniegšanas — mīkstinot, atceļot un atslābstot agrāk (kā tika darīts jūnijā—jūlijā), tiek ielikts pamats nākamam sērgas sprādzienam;
- ierobežojumiem jābūt visstingrākiem, lai vīrusu izskaustu dažās nedēļās un minimizētu grūtības Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Martā—jūnijā ierobežojumi bija par vāju, tāpēc iedzīvotāji un uzņēmumi tika lieki vārdzināti trīs mēnešus, kaut to pašu varēja paveikt piecās nedēļās;
- pēc nulles sasniegšanas neizšķiest sasniegto, kā notika jūnijā—septembrī. Nulli uzturēt ar kārtīgu robežkontroli un kārtīgu karantīnu braucējiem no inficētām zemēm. Inficēta zeme ir ar vismaz 0,2 saslimušiem dienā no miljona iedzīvotāju, kopš jūnija izmantotie 15-16-25-50-80-… no 100 tk divās nedēļās, kā varam redzēt, ir daudz par augstu, nodrošina ievazāšanu un rada pamatu jaunam sērgas sprādzienam. Kārtīga karantīna ir 14 dienu, neatkarīgi kontrolēta un vienatnē. Nevajag veicināt ģimenes aplipināšanu, kā līdz šim darīts. Viesnīcās ir vietas;
- nevajag salīdzināt, ka citur Eiropā vēl sliktāk. Vajag ņemt paraugu no zemēm, kas uzveikušas sērgu — Jaunzēlande, Mongolija, Taivana. Vēlamo nulli var sasniegt dažādos veidos, bet džentlmeņa komplekts aprakstīts te: https://www.endcoronavirus.org/how-win
Protams, minētais nav viss un visā pilnībā. Ja būtu jāpapildina ar vēl vienu lietu, teiktu, ka nevajag gaidīt nepatikšanas, lai tad strēbtu savārīto postu — jārīkojas agri, lai līdz nepatikšanām nenonāktu. Vilcināšanās nes postu un nāvi.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
