Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šomēnes aprit trīs gadi, kopš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amatā tika iecelta Ieva Jaunzeme. Par godu šim notikumam jāatgādina, kas ir Ieva Jaunzeme, kas zināms par viņas darba rezultātiem un kāpēc politiķiem ir nepieciešama tik nekompetenta ierēdne tik svarīgā amatā.

Kas vispār ir Ieva Jaunzeme? Par I.Jaunzemes kundzes agrākajiem gadiem ir zināms ļoti maz. Oficiālajā biogrāfijā lasāms tikai tas, ko viņa ir vēlējusies, lai citi zina. Protams, arī I.Jaunzemei nav patīkami atcerēties, teiksim, komjaunietes gaitas jaunībā vai studiju biedru baumas par pleķiem iegūtajā izglītībā. Tomēr arī oficiālā I.Jaunzemes biogrāfija sniedz krāšņu ieskatu uz tipiska Latvijas ierēdņa veidošanās gaitu.

Savu nodokļu maksātāju naudas saņēmējas karjeru I.Jaunzeme sāka uzreiz pēc universitātes pabeigšanas 1993.gadā, iestājoties darbā Labklājības ministrijā. Tur viņa noturējās tikai pāris mēnešus, pārceļoties uz darbu Saeimā par vienas komisijas vadītājas palīdzi. Tomēr arī tur I.Jaunzemei izdevās noturēties tikai dažus mēnešus, pēc kuriem viņa atgriezās Labklājības ministrijā, un šoreiz viņu paturēja darbā veselus sešus gadus, kuru laikā viņa uzkalpojās līdz departamenta vadītājas amatam.

2000.gadā paralēli veiksmīgi uzsāktajai kopdzīvei ar pašreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadošo darbinieku, neviennozīmīgu reputāciju nopelnījušo Gvido Romeiko I.Jaunzemes karjerā notika pirmais nozīmīgais lēciens, nokļūstot Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores amatā, kur par spīti biedru pastāvīgajai kurnēšanai par ģenerāldirektores zināšanu trūkumu I.Jaunzeme spēja noturēties amatā visus četrus gadus.

2004.gadā LDDK biedri vienojās, ka viņu intereses labāk aizstāvēs kāds spējīgāks pārstāvis, tādēļ I.Jaunzeme atgriezās ērtajā valsts ierēdņa maizē, šoreiz Ekonomikas ministrijā (EM) un daudz nozīmīgākā - valsts sekretāra vietnieces amatā. Jāpiebilst, ka viņas tiešā priekšnieka, EM valsts sekretāra amatu toreiz ieņēma nu jau universālā kareivja/korķa visām pudelēm nosaukumu nopelnījušais Kaspars Gerhards (šobrīd Nacionālā apvienība).

Tomēr K.Gerhards ilgi neizturēja I.Jaunzemi, tādēļ viņai Ekonomikas ministrijā tika atrasta jauna - specializētā atašeja vieta. Interesanti, ka pati I.Jaunzeme savā biogrāfijā labprātāk izmanto pašizdomātu sava toreizējā amata nosaukumu - "Eiropas Savienības pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā padomniece". Tomēr nav vajadzīgs pat apjautāties toreizējiem Ekonomikas ministrijas darbiniekiem par patieso I.Jaunzemes amata aprakstu, pietiek palūkoties viņas valsts amatpersonas deklarācijā, kur sameloties nav tik izdevīgi, un tur skaidri redzams īstais I.Jaunzemes amata nosaukums.

Bet I.Jaunzemei vienmēr bijis raksturīgs stāstīt puspatiesības, lai izskatītos labāk, nekā ir patiesībā. To redzēsim arī turpmākajā viņas karjerā. Tikmēr attiecīgajā dzīves posmā interesantākais fakts ir tas, ka I.Jaunzemes priekšnieks Ekonomikas ministrijā abus gadus (no 2004. līdz 2006.), kuros I.Jaunzeme ieņēma atašejienes amatu, bija neviens cits kā pašreizējais premjerministrs Krišjānis Kariņš (toreiz Jaunais laiks, šobrīd Jaunā Vienotība).

Pēc pašas cildinātās, bet īstenībā pelēcīgās karjeras Ekonomikas ministrijā I.Jaunzeme atkal saņēma likteņa (un dažu palīgu) atspērienu, 2006.gadā kļūstot par Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju. Kaut arī šajā amatā atkārtojās tādi pati ļauno mēļu trīšana, kas seko I.Jaunzemei visos amatos, par priekšsēdētājas pašvako intelektuālo līmeni, politiskajā telpā tajā gadā dominēja Tautas partija un politiskie konformisti TB/LNNK (kuri vēlāk apvienojās ar Visu Latvijai, izveidojot Nacionālo apvienību), kuriem bija izdevīgi tieši tādi ierēdņi, kas nelika šķēršļus valsts kā biznesa vadīšanai.

Pavadīt sešus gadus Konkurences padomes priekšsēdētāja amatā un neizdarīt nevienu vērā ņemamu lietu ir grūti, bet I.Jaunzeme tika ar šo uzdevumu galā. Un, kaut arī I.Jaunzemei nācās 2012.gadā šo amatu  atstāt, līdz arvien lielāku Jaunā laika/Vienotības/Jaunās Vienotības nostiprināšanos pie varas viņu savā azotē paņēma nu jau bēdīgi slavenā Ilze Viņķele (tobrīd Vienotība, šobrīd A/Par), kura tajā laikā ieņēma labklājības ministres amatu.

Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatu I.Jaunzeme saglabāja četrus gadus, pieredzot gan I.Viņķeles darba pazaudēšanu, gan Ulda Auguļa (ZZS) "kluso periodu". Viss mainījās, kad 2016.gadā labklājības ministra amatā stājās J.Reirs. Ar politiskā sausiņa reputāciju apveltītajam J.Reiram, izrādījās, ir diezgan strikts viedoklis, ka I.Jaunzemes spējas neatbilst ieņemamajam amatam, tādēļ tas viņai ir jāpamet.

Tā kā mūsu politiskajai "elitei" lojalitāte ir daudz svarīgāka par prātu un spējām, politiskās žonglēšanas rezultātā valsts pārvaldē tika radīts jauns amats - Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītājs. Tāds, protams, nebija vajadzīgs ne valstij, ne Ekonomikas ministrijai, bet nekur citur I.Jaunzemei neatradās vieta. Jāpiebilst, ka par ekonomikas ministru toreiz strādāja un I.Jaunzemi pie sevis darbā pieņēma tagadējais Jaunās Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Kritiens karjerā un kārtējā brūnā strīpa I.Jaunzemes dzīvē turpinājās gandrīz 3 gadus, kuru laikā vienīgais mierinājums bija liela alga ar mazu atbildību. Gaisma tuneļa galā I.Jaunzemes dzīvē uzspīdēja 2018.gadā, kad priekšlaicīgi aizsaulē devās VID ģenerāldirektore Ieva Cīrule. Pēc pāris kandidātiem, no kuriem nu ļoti dvakoja aizdomīguma smaciņa (Inga Koļegova, kuras deklarācijā parādījās aizdomīgi simtiem tūkstošu eiro, un Māris Skujiņš, kura galvenā priekšrocība bija M.Martinsona (Kvadrāta) uzticēšanās), tobrīd varenā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola bija spiesta rīkot vēl vienu konkursu uz VID ģenerāldirektora krēslu.

Konkurss uz VID ģenerāldirektora vietu 2018.gadā bija savāds no sākuma līdz galam. Kaut arī viss tika pasniegts kā profesionāli noorganizēts konkurss, kura laikā tiktu atrasts vislabākais kandidāts, aizkulišu pārzinātāji tikai smīn par cilvēku naivumu.

Tā, piemēram, jau pirmajā konkursa kārtā tika atsijāta Dace Pelēkā - VID ģenerāldirektores vietas izpildītāja un neapšaubāmi ar vislielāko pieredzi apveltītākā persona. Komisijas ieskatā - neatbilda kritērijiem, patiesais iemesls - neērta politiķiem. Toties kritērijiem vislabāk atbilda 2 kandidātes - mūsu stāsta "varone" I.Jaunzeme un cita ilggadēja VID darbiniece, mūžīgo aizdomu plīvura ieskautā Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Toreiz notikušās valdības veidošanas/politiskās tirgošanās rezultātu, ko stādīja priekšā kā konkursa komisijas lēmumu,  mēs zinām - par VID ģenerāldirektori tika izvēlēta I.Jaunzeme. Viņai atbalstu ar putām uz lūpām izteica gan agrākā priekšniece I.Viņķele (no Vienotības uz A/Par pārcēlusies Viņķeļu klana redzamākā seja), kuras partijai bija vajadzīga tieši tāda VID vadītāja - ne pārāk gudra, bet paklausīga izpildītāja. Palīdzēja arī Jaunās Vienotības politiķu K.Kariņa un A.Ašeradena atmiņas par kopā ar I.Jaunzemi pavadītajiem gadiem Ekonomikas ministrijā, kā arī Jaunās Vienotības vecbiedres Sandras Kalnietes iesaiste, kuru uz to visaktīvāk mudināja viņas palīdze Vizma Vilumsone, kura ir arī I.Jaunzemes māte.

Ironiskā kārtā izvēlēto kandidāti VID ģenerāldirektores amatam bija spiests oficiāli izvirzīt tieši J.Reirs - cilvēks, kurš tikai pirms pāris gadiem bija argumentēti pamatojis I.Jaunzemes nepiemērotību jebkādam vadošam amatam. Bet J.Reirs pietiekami labi orientējas politiskajās realitātēs un piekrita tādējādi nostiprināt spēku sadali starp Finanšu ministriju un VID (JV un A/Par).

Pārējie koalīcijas partneri šajā cīņā nospēlēja pēc savām spējām - Nacionālā apvienība iedeva I.Jaunzemei "uzticības kredītu" (tulkojumā "vajadzēs atstrādāt"), savukārt jaunie politiskie spēki bija vislielākie zaudētāji, kuriem vajadzēja apmierināties ar citu spēku solījumiem. KPV.LV strīdējās savā starpā tik ilgi, ka citi izlēma viņu vietā. Savukārt JKP un tās galvenais gribētājs Juris Jurašs ar savu vēlmi pārņemt VID un tā pakļautībā esošo Nodokļu un muitas policiju, lai nodrošinātu ienesīgu komerciālo darbību, bija spiesti noskatīties, kā viņu izvēlētā kandidāte, vecā cīņubiedre S.Kārkliņa-Ādmine netiek VID ģenerāldirektores krēslā, jo politiskie konkurenti labi saprata, ka tas būtu tas pats, kā ielaist kazu un āzi kāpostu laukā.

Šeit gan jāzīmē, ka kaut arī nevienam jau sen vairs nav ilūziju par I.Jaunzemes neatbilstību amatam, aizkulisēs joprojām izskan viedoklis, ka, kaut arī viņa ar savu haotiskumu un nekompetenci rada valstij ievērojamus zaudējumus, valstij klātos daudz ļaunāk, ja amatam toreiz tiktu izvēlēta S.Kārkliņa-Ādmine.

Lai kā tur arī nebūtu, I.Jaunzeme stājās VID ģenerāldirektora amatā 2019.gada 11.februārī, un jau pirmajā nedēļā viņai sanāca parādīt sevi no īstās puses. Sākumā pretēji publiskiem paziņojumiem par strādāšanu vienā telpā ar citiem darbiniekiem nepagāja ne nedēļa, un viņa jau bija apguvusi gan VID ģenerāldirektores kabinetu, gan citas priekšrocības. Otrais darbs pēc personīgo ērtību nodrošināšanas bija lūgums VID darbiniekiem izsniegt viņai dažādus dokumentus, ar ko viņai ir nepieciešams iepazīties. Kad viņa burtiski nākamajā rītā atnesa dokumentus atpakaļ un teica, ka esot ar tiem iepazinusies, cilvēki brīnījās, kā gan viņai izdevies vienas nakts laikā iepazīties ar 700 lappusēm. Tomēr zinātāji stāsta, ka vismaz daļa no šiem dokumentiem nokļuva pie citiem cilvēkiem, kuru skaitā bija arī I.Jaunzemes dzīvesbiedra G.Romeiko draugs (un vienlaikus dažādu FKTK konkursu par juridisko pakalpojumu sniegšanu uzvarētājs), advokāts R.Vonsovičs.

Tomēr nākamās I.Jaunzemes darbības VID vadītājas amatā ir pelnījušas detalizētāku apskatu. Tādēļ nākamnedēļ publicēsim otru stāsta daļu, kurā atcerēsimies spilgtākos I.Jaunzemes izgājienus. To starpā ir bijuši gan interesanti pārkāpumi, gan aizdomīgi lēmumi, kā arī daudz kas cits, kuru kopsavilkums palīdzēs lasītājiem labāk izprast, kāpēc mēs esam tur, kur esam.

Novērtē šo rakstu:

223
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...