Ieva Jaunzeme atkal izkritusi ierēdņu novērtēšanā, viņas darbs atkal atzīts par neapmierinošu
Pietiek lasītājs07.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.494 valsts tiešās pārvaldes nodarbinātajiem ir veicama regulāra darba novērtēšana. Ierēdņu vērtēšanu veic reizi gadā, savukārt iestāžu vadītāju vērtēšanu veic reizi divos gados komisija, kuru izveido attiecīgās iestādes darbu pārraugošais ministrs.
2020. gadā finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) izveidoja komisiju, kurai bija jāizvērtē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes darbs. Komisija toreiz novērtēja viņas darbu ar atzīmēm "jāpilnveido" un "neapmierinoši".
Šādos gadījumos iestādes vadītājiem tiek doti 3-6 mēneši, pēc kuriem tiek veikta atkārtota novērtēšana. Gadījumā, ja arī atkārtotās novērtēšanas rezultāti ir tikpat nesekmīgi, iestādes vadītājam ir jāatstāj amats.
I.Jaunzeme toreiz izmantoja ierēdnes gados iegūto pieredzi, kā arī viņas palikšanai amatā ieinteresēto cilvēku padomus un ilgstoši atteicās parakstīt sev nelabvēlīgo komisijas lēmumu.
Kaut arī I.Jaunzeme centās izmantot visas juridiskās iespējas novilcināt sev nelabvēlīgā lēmuma stāšanos spēkā, saskaņā ar likumu agri vai vēlu bija jāveic atkārtota viņas darba novērtēšana.
Kamēr daudziem 2020. gadā sākusies pandēmija apgrieza dzīvi ar kājām gaisā, I.Jaunzemei tā izrādījās glābšanas riņķis. Ņemot vērā valstī ieviesto ārkārtas stāvokli, komisija ilgu laiku nevarēja atkārtoti vērtēt I.Jaunzemes darbu.
Tomēr arī pēc ārkārtas situācijas beigām I.Jaunzeme turpināja izmantot pandēmiju (un visus citus iemeslus), lai novilcinātu novērtēšanas komisijas darbu. Tika izmantota gan slimošana, gan oficiāli lūgumi par novērtēšanas pārcelšanu, gan vienkārša atteikšanās ierasties uz klātienes intervijām.
To vietā I.Jaunzeme lūdza, lai komunikācija notiek tiešsaistē. Tomēr pavisam drīz komisija uzzināja, ka I.Jaunzemei vienmēr aizkadrā sēž kāds no VID darbiniekiem, kuru pienākums bija palīdzēt viņai sniegt atbildes uz jautājumiem.
Kad komisija pielika punktu šai I.Jaunzemes negodīgajai praksei, sekoja mēnešiem ilga I.Jaunzemes "sarakste" ar Finanšu ministriju. Proti, viņa sūtīja burtiski simtiem lappušu garus sacerējumus, ar kuriem komisijai bija jāiepazīstas un tie jāvērtē. Lieki teikt, ka visus šos dokumentus, protams, nerakstīja pati I.Jaunzeme, bet citi VID darbinieki.
Tomēr, kaut arī birokrātijas dzirnas maļ lēni, šogad pienāca laiks, kad beidzot tika pieņemts atkārtots I.Jaunzemes darba novērtējums. Arī šoreiz I.Jaunzemes darba novērtējums tika novērtēts ar atzīmi "neapmierinoši".
Saskaņā ar jau minētajiem Ministru kabineta noteikumiem šādā gadījumā iestādes vadītājs ir jāatbrīvo no amata. Tomēr I.Jaunzeme atkal ir pārsūdzējusi šo lēmumu, šoreiz nu jau administratīvajā tiesā.
Šeit gan veidojas juridisks kāzuss, jo neapmierinoša iestādes vadītāja darba novērtēšanas gadījumā komisijas lēmums nav apstrīdams.
Tagad Latvijas nodokļu maksātājiem ir jāgaida tiesas lēmums, vai valstiski tik svarīgā amatā var atrasties nu jau divreiz par oficiāli nekompetentu atzīta ierēdne.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
