Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme savā darbībā ir pieļāvusi daudzas kļūdas. Daļa no tām Latvijas nodokļu maksātājiem maksā miljoniem eiro, daļa - ne tikai miljoniem eiro, bet arī uzticēšanos VID.
VID darbību pārraugošais ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) "politiskās stabilitātes" vārdā līdz šim nav spējis tikt galā ar klaji nekompetento un daudzos gadījumos arī korupciju piesedzošo iestādes vadītāju.
Tomēr daži gadījumi ir tik nekaunīgi, ka pat tādam finanšu ministram, kuram savas un partijas intereses ir augstākas par valsts un sabiedrības interesēm, nav bijis citas izvēles kā uzsākt vismaz formālu dienesta pārbaudi.
Salīdzinoši nesen tika uzsākta dienesta pārbaude par I.Jaunzemes parakstīto lēmumu izmaksāt nestrādājošam, maksātnespējīgam nodokļu parādniekam AS "Krāsanie lējumi" 6,5 miljonus eiro pirms tiesvedības beigšanas.
Šis gadījums bija kliedzošs korupcijas piemērs, kuram sabiedriskie mediji nepievērsa pienācīgu uzmanību, lai gan tajā pretdabisks bija viss - gan VID pēkšņais lēmums neturpināt tiesvedību (kā zināms, VID tiesājas par katru centu, pat, ja tam nav taisnība), gan nezināmie uzņēmuma īpašnieki, gan līdzekļu pārskaitīšana uzņēmuma maksātnespējas administratorei (kura atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā un patiesībā nevada šo procesu), gan 6,5 miljonu eiro pārskaitīšana, neņemot vērā šī uzņēmuma 12 miljonu eiro nodokļu parādu (kā zināms, VID prakse šādos gadījumos ir par attiecīgo summu samazināt nodokļu parādu), gan arī citas dīvainības.
Aizkulisēs izskanēja baumas par ievērojamu daļu no šīs summas, kas it kā novirzīta dažiem Finanšu ministrijas ierēdņiem, par to, ka patiesībā VID nebija citas iespējas, jo bija salaistas grīstē vienkāršākās lietas (piemēram, pieteikšanās par kreditoru). Vēl baumoja par kādas bankas ieinteresētību šos līdzekļus atgūt uzņēmuma parādu dēļ un citas lietas.
Lai kā arī nebūtu, pret I.Jaunzemi tika ierosināta dienesta pārbaude, jo tieši viņa bija tā, kura parakstīja lēmumu par 6,5 miljonu eiro izmaksu nezināmām personām. Vai I.Jaunzeme bija daļa no shēmas vai vienkārši tika izmantota kā naiva izpildītāja, lai noskaidro, cerams, kādreiz paredzamā kriminālprocesa ietvaros.
Tikmēr I.Jaunzeme šogad ir tikusi nu jau pie otrās dienesta pārbaudes. Šoreiz viņa sava naivuma un/vai ieinteresētības dēļ rīkojās vēl nekaunīgāk. Vai atceraties nepelnīti kluso 29 muitnieku aizturēšanu Terehovas muitas punktā? Vai zinājāt, ka pēc šīm aizturēšanām I.Jaunzemei tika uzdots veikt nepieciešamās izmaiņas muitā? Vai esat kaut ko dzirdējuši par tām?
Pareizi, neesat, jo joprojām nekas nav izdarīts. Sākumā I.Jaunzeme bija spiesta uzsākt disciplinārlietu pret muitas vadītāju Raimondu Zukulu. Tā, protams, beidzās ar to, ka R.Zukuls tika atzīts par lielisku vadītāju, kura vadībā muita strādā lieliski un korupcija nav problēma.
Pēc tam I.Jaunzeme kopā ar "padomdevējiem" radīja rotāciju plānu. Vienīgā problēma, ka šajā plānā izmaiņas muitā skartu tikai 1 cilvēku - muitas priekšnieka vietnieci Ingrīdu Gulbi-Otaņķi, kura acīmredzot neiederējās to cilvēku lokā, kuri darbu muitā redzēja kā iespēju papildināt ne tikai valsts, bet arī savas kabatas. Pārējie cilvēki I.Jaunzemes rotāciju plānā nāca no citām VID nodaļām un tīri sakritības dēļ tika uzskatīti par I.Jaunzemei un viņas "padomdevēju" biznesa interesēm neērtiem cilvēkiem.
Kad rotāciju plāns nāca gaismā, I.Jaunzeme ieslēdza atpakaļgaitu un pavisam drīz sapinās skaidrojumos tik tālu, ka visi cilvēki, kuri bija saņēmuši vēstuli par šīm rotācijām un jau bija piedalījušies sarunās I.Jaunzemi par šo tēmu, izrādījās, bija to visu nosapņojuši.
Tomēr neviens nevarēja nosapņot to, ko I.Jaunzeme izdarīja nākamo. Viņa nāca klajā ar paziņojumu, ka rotācijas VID nevar veikt, jo Ukrainā notiek karadarbība. Tās dēļ viņa esot vienojusies ar jau minēto R.Zukulu (un galveno lietu bīdītāju muitā Sandru Kārkliņu-Ādmini), ka kara apstākļos izmaiņas veikt nedrīkst. Tātad muitā viss paliek kā līdz šim.
Par šādu nekaunību vispiktākais bija J.Reirs, kura rezolūciju par izmaiņām muitā I.Jaunzeme sākumā pārvērta par izsmieklu un pēc tam vispār izlēma ignorēt, turklāt ciniski atļaujoties to pamatot ar karu Ukrainā. Rezultātā tika uzsākta dienesta pārbaude, kuras mērķis ir noskaidrot sekas šādai I.Jaunzemes rīcībai.
Neatkarīgi no šo dienesta pārbaužu rezultātiem mēs kārtējo reizi esam liecinieki tam, kas notiek, kad valstiski svarīgos amatos ieliek nekompetentus, kaut arī politiķiem lojālus ierēdņus. Kā jau sākumā teicu, viņu kļūdas maksā ne tikai miljoniem eiro, bet arī arvien sarūkošai cilvēku uzticību VID.
Seko mums 
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
Kristīgā draudze “Ģetzemane” kļuvusi par upuri bezprecedenta administratīvajam spiedienam no Rīgas pašvaldības puses. Saskaņā ar Rīgas pilsētas tiesas 2026. gada 16. janvāra spriedumu pilsētas vara, kas atrodas partijas “Progresīvie” ideoloģiskajā ietekmē, faktiski konfiscē baznīcas ēku Skanstes ielā 31 un izliek ticīgos uz ielas bez jebkādas kompensācijas.
"Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro". Par 2030. gadu gan māc šaubas, pat ja naudu piešķir šodien.
Lai gan kopumā dzīve Latvijā ir forša, atsevišķos gadījumos nākas vien pabrīnīties, cik nesavākti, neorganizēti un bezsakarīgi ir mūsu varneši, tautas viesmīļi. Ja viņi būtu par naga melnuma tiesu apveltīti ar veselā saprāta paliekām – uh, kā mēs te vadītu laiku, prieku un labklājību! Bet – tā diemžēl nav.
