Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme savā darbībā ir pieļāvusi daudzas kļūdas. Daļa no tām Latvijas nodokļu maksātājiem maksā miljoniem eiro, daļa - ne tikai miljoniem eiro, bet arī uzticēšanos VID.
VID darbību pārraugošais ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) "politiskās stabilitātes" vārdā līdz šim nav spējis tikt galā ar klaji nekompetento un daudzos gadījumos arī korupciju piesedzošo iestādes vadītāju.
Tomēr daži gadījumi ir tik nekaunīgi, ka pat tādam finanšu ministram, kuram savas un partijas intereses ir augstākas par valsts un sabiedrības interesēm, nav bijis citas izvēles kā uzsākt vismaz formālu dienesta pārbaudi.
Salīdzinoši nesen tika uzsākta dienesta pārbaude par I.Jaunzemes parakstīto lēmumu izmaksāt nestrādājošam, maksātnespējīgam nodokļu parādniekam AS "Krāsanie lējumi" 6,5 miljonus eiro pirms tiesvedības beigšanas.
Šis gadījums bija kliedzošs korupcijas piemērs, kuram sabiedriskie mediji nepievērsa pienācīgu uzmanību, lai gan tajā pretdabisks bija viss - gan VID pēkšņais lēmums neturpināt tiesvedību (kā zināms, VID tiesājas par katru centu, pat, ja tam nav taisnība), gan nezināmie uzņēmuma īpašnieki, gan līdzekļu pārskaitīšana uzņēmuma maksātnespējas administratorei (kura atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā un patiesībā nevada šo procesu), gan 6,5 miljonu eiro pārskaitīšana, neņemot vērā šī uzņēmuma 12 miljonu eiro nodokļu parādu (kā zināms, VID prakse šādos gadījumos ir par attiecīgo summu samazināt nodokļu parādu), gan arī citas dīvainības.
Aizkulisēs izskanēja baumas par ievērojamu daļu no šīs summas, kas it kā novirzīta dažiem Finanšu ministrijas ierēdņiem, par to, ka patiesībā VID nebija citas iespējas, jo bija salaistas grīstē vienkāršākās lietas (piemēram, pieteikšanās par kreditoru). Vēl baumoja par kādas bankas ieinteresētību šos līdzekļus atgūt uzņēmuma parādu dēļ un citas lietas.
Lai kā arī nebūtu, pret I.Jaunzemi tika ierosināta dienesta pārbaude, jo tieši viņa bija tā, kura parakstīja lēmumu par 6,5 miljonu eiro izmaksu nezināmām personām. Vai I.Jaunzeme bija daļa no shēmas vai vienkārši tika izmantota kā naiva izpildītāja, lai noskaidro, cerams, kādreiz paredzamā kriminālprocesa ietvaros.
Tikmēr I.Jaunzeme šogad ir tikusi nu jau pie otrās dienesta pārbaudes. Šoreiz viņa sava naivuma un/vai ieinteresētības dēļ rīkojās vēl nekaunīgāk. Vai atceraties nepelnīti kluso 29 muitnieku aizturēšanu Terehovas muitas punktā? Vai zinājāt, ka pēc šīm aizturēšanām I.Jaunzemei tika uzdots veikt nepieciešamās izmaiņas muitā? Vai esat kaut ko dzirdējuši par tām?
Pareizi, neesat, jo joprojām nekas nav izdarīts. Sākumā I.Jaunzeme bija spiesta uzsākt disciplinārlietu pret muitas vadītāju Raimondu Zukulu. Tā, protams, beidzās ar to, ka R.Zukuls tika atzīts par lielisku vadītāju, kura vadībā muita strādā lieliski un korupcija nav problēma.
Pēc tam I.Jaunzeme kopā ar "padomdevējiem" radīja rotāciju plānu. Vienīgā problēma, ka šajā plānā izmaiņas muitā skartu tikai 1 cilvēku - muitas priekšnieka vietnieci Ingrīdu Gulbi-Otaņķi, kura acīmredzot neiederējās to cilvēku lokā, kuri darbu muitā redzēja kā iespēju papildināt ne tikai valsts, bet arī savas kabatas. Pārējie cilvēki I.Jaunzemes rotāciju plānā nāca no citām VID nodaļām un tīri sakritības dēļ tika uzskatīti par I.Jaunzemei un viņas "padomdevēju" biznesa interesēm neērtiem cilvēkiem.
Kad rotāciju plāns nāca gaismā, I.Jaunzeme ieslēdza atpakaļgaitu un pavisam drīz sapinās skaidrojumos tik tālu, ka visi cilvēki, kuri bija saņēmuši vēstuli par šīm rotācijām un jau bija piedalījušies sarunās I.Jaunzemi par šo tēmu, izrādījās, bija to visu nosapņojuši.
Tomēr neviens nevarēja nosapņot to, ko I.Jaunzeme izdarīja nākamo. Viņa nāca klajā ar paziņojumu, ka rotācijas VID nevar veikt, jo Ukrainā notiek karadarbība. Tās dēļ viņa esot vienojusies ar jau minēto R.Zukulu (un galveno lietu bīdītāju muitā Sandru Kārkliņu-Ādmini), ka kara apstākļos izmaiņas veikt nedrīkst. Tātad muitā viss paliek kā līdz šim.
Par šādu nekaunību vispiktākais bija J.Reirs, kura rezolūciju par izmaiņām muitā I.Jaunzeme sākumā pārvērta par izsmieklu un pēc tam vispār izlēma ignorēt, turklāt ciniski atļaujoties to pamatot ar karu Ukrainā. Rezultātā tika uzsākta dienesta pārbaude, kuras mērķis ir noskaidrot sekas šādai I.Jaunzemes rīcībai.
Neatkarīgi no šo dienesta pārbaužu rezultātiem mēs kārtējo reizi esam liecinieki tam, kas notiek, kad valstiski svarīgos amatos ieliek nekompetentus, kaut arī politiķiem lojālus ierēdņus. Kā jau sākumā teicu, viņu kļūdas maksā ne tikai miljoniem eiro, bet arī arvien sarūkošai cilvēku uzticību VID.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
