Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām valstī, kas ir Latvijas stratēģiskais, ekonomiskais un militārais partneris, notika prezidenta vēlēšanas. Vēlēšanu rezultātā Džozefs Robinets Baidens juniors kļuva par Amerikas 46. prezidentu.
Baidens ir dzimis Otrā pasaules kara laikā, 1942. gadā. 20. novembrī viņam apritēs 78 gadi. Vīriešu pensijas vecums Amerikā ir 66 gadi.
Baidens kļuva par vecāko prezidentu ASV vēsturē. Vecākais prezidents pirms viņa bija Donalds Tramps, kurš šo amatu ieņēma 70 gadu vecumā. Tas ir, Baidens ir uz veseliem 8 gadiem vecāks par vecāko Amerikas prezidentu pirms viņa.
Baidena prezidentūra beigsies, kad viņam būs 82 gadi. Balto vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums Amerikā ir aptuveni 77 gadi.
Šeit ir saraksts tikai ar tām slimībām un zālēm, kuras Baidena ārsti nebaidījās publicēt sabiedrībai:
1. Baidens pārdzīvoja divas smadzeņu aneirismas. Tas ir tad, kad asinsvads galvaskausa iekšpusē sāk palielināties. Palielinātais asinsvads sāk izspiest apkārtējās smadzeņu struktūras, izjaucot centrālās nervu sistēmas funkcijas. Ir aneirismas, kad asinsvads izaug tik liels, ka pārsprāgst.
Vienā no aneirismām, ko Baidens pārdzīvoja, asinsvads pārsprāga, un Baidena smadzenēs sāka plūst asinis. Aneirisma operācija ilga 6 stundas. Каd asinsvads pārsprāgst aneirismas ir letālas aptuveni 50% gadījumu. Apmēram 66% no tiem, kas izdzīvo, cieš no pastāvīga neiroloģiska deficīta.
2. Baidens cieš no dziļo vēnu trombozes.
3. Baidens cieš no plaušu embolijas.
4. Baidens lieto asins sabiezinātājus, zāles holesterīna līmeņa kontrolei, zāles, kas samazina kuņģa skābi.
Vēlreiz atkārtoju, ka tas ir tikai to slimību un zāļu saraksts, par kurām mēs zinām.
Interesanti atzīmēt, ka Džordža Vašingtona universitātes Medicīnas fakultātes direktors Kevins O'Konors, sniedzot Baidena kā prezidenta kandidāta veselības novērtējumu, viņu nosauca par "veselu cilvēku, kurš pilnībā spēj pildīt prezidenta pienākumus".
Atgriežoties Latvijā, gribētos atgādināt, ka Latvijas Ārlietu ministrijai ir ieradums komentēt atsevišķu pasaules līderu kompetenci, kuri nonāk pasaules mediju uzmanības lokā.
Lielākā daļa Ārlietu ministrijas kritikas tiek veltīta līderiem no Austrumiem, kurus apsūdz par nelikumīgu ārpolitiku un nedemokrātisku iekšpolitiku. Ārlietu ministrija parasti saka, ka reālu demokrātisku valsti vajadzētu vadīt vadītājiem, kuri spēj dzirdēt savu tautu un kuri spēj ar tautu runāt vienā valodā.
Tajā pašā laikā mēs redzam, kā Ārlietu ministrija absolūti nekā nekomentē ļoti veca un ne pārāk veselīga, tagad jau prezidenta Baidena veselības stāvokli. Mēs redzam, kā Ārlietu ministrija, aplūkojot Kevina O'Konora medicīnisko ziņojumu, piekrīt šī visobjektīvākā un godīgākāārsta viedoklim. Ar savu klusēšanu par Baidena veselību mūsu Ārlietu ministrija saka, ka pasaules lielākās ekonomikas prezidenta traumētajās smadzenēs Latvijas Ārlietu ministrija neredz neko īpašu.
Izrādās, ka mūsu Ārlietu ministrija uzskata, ka fiziskā un garīgā rīcībspēja nav obligātas demokrātiskas valsts vadītāja īpašības. Izrādās, ka mūsu Ārlietu ministrija uzskata, ka pensionārs, kurš, iespējams, ļoti drīz pārtrauks pats iet uz tualeti, spēj dzirdēt savas tautas balsi un runāt ar to vienā valodā. Izrādās, ka mūsu Ārlietu ministrija uzskata, ka pensionārs, kurš, iespējams, nenodzīvos līdz prezidenta pilnvaru beigām, ir spēcīga, pašpārliecināta nācijas līdera adekvāts iemiesojums.
1937. gadā Hanss Kristians Andersons pirmo reizi publicēja savu pasaku pirmsskolas vecuma bērniem par karaļa jauno tērpu. Man personīgi šķiet, ka, pirms novērtēt nākamo valsts vadītāju rīcību, Latvijas Ārlietu ministrijai vajadzētu atsvaidzināt atmiņu par šīs pasakas morāli.
Šeit par Baidena slimībām un ārstu Kevinu O'Konoru:
Šeit par Baidena operāciju:
https://www.distractify.com/p/did-joe-biden-have-brain-surgery
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
