Iesaki rakstu: 
Gan Vienotība, gan zaļie zemnieki jūtas viens otru apspēlējuši, panākot, ka bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis kļuvis par jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos, un tikai laiks parādīs, kura puse to spēs efektīvāk izmantot. Vienotība nav pieļāvusi Maizīša kļūšanu par Zatlera reformu partijas lokomotīvi un ir ieguvusi „savu cilvēku” prezidenta tuvumā, zaļie zemnieki – apmulsinājuši Bērziņa kritiķus un noņēmuši Maizīti no KNAB priekšnieka konkursa trases. Tomēr, spriežot pēc atsevišķu Vienotības pārstāvju neoficiāliem izteikumiem, ar Maizīša nonākšanu Rīgas pilī nebeigsies centieni nostiprināt ietekmi jaunā prezidenta komandā, pirmkārt, mēģinot nomainīt ventspilnieku Gundaru Daudzi kancelejas vadītāja amatā.
„Nākamais - jāpanāk, lai Daudze ir prom,” bija pirmie vārdi, ko viens no Vienotības līderiem neoficiālā sarunā izmeta uzreiz pēc ziņas par Maizīša iecelšanu nopublicēšanas ceturtdienas rītā. Maizītis bija uzsvēris, ka strādās tiešā prezidenta pakļautībā, nevis Daudzes vadībā, un to varēja uztvert arī kā signālu tam, ka Rīgas pilī būs konkurence par to, kura padomos un viedoklī pirmkārt ieklausīsies prezidents Bērziņš.
Daudze piektdien, pirmajā jaunās prezidenta komandas oficiālajā darba dienā bija runājis ar Maizīti un Pietiek uzsvēra, ka nekādu šķēršļu komandas darbam nav, bet bijušā ģenerālprokurora iebildumi drīzāk esot parādījušies mediju salikto akcentu dēļ. Daudze par prezidenta lēmumu Maizīti nacionālās drošības padomnieka amatā bija uzzinājis dienu iepriekš un ceturtdienas rītā, kad Pietiek jautāja par gaidāmajām pēdējā brīža izmaiņām Bērziņa komandā, šo lēmumu pilnībā atbalstīja kā politiski gudru soli.
Vienotība, spriežot pēc tās politiķu neformāliem izteikumiem, ar Maizīša nonākšanu šajā amatā ir nošāvusi vismaz divus zaķus. Pirmkārt, tā ir novērsusi iespēju, ka bijušais ģenerālprokurors stiprina tās jauno konkurentu – eksprezidenta Zatlera reformu partiju, kļūstot par tās lokomotīvi. Otrkārt, Vienotība ir ieguvusi savu cilvēku Rīgas pilī ar ietekmi uz prezidenta Bērziņa pozīcijas veidošanu būtiskajos tiesiskuma jautājumos.
Tieši tāpat kā Vienotība, lai gan citu iemeslu dēļ, par savu uzvaru Maizīša nonākšanu Rīgas pilī uzskata zaļie zemnieki. Pirmkārt, ar to ir radīts samulsums prezidenta Bērziņa kritiķos, kuri viņa darbībā vēlētos sazīmēt apliecinājumu tam, ka šis ir „oligarhu prezidents”. Otrkārt, ir noņemts risks, ka Maizītis tiktu virzīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam.
Tomer šajā jautājumā nevar runāt par vienotu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju. Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam ir būtiska ietekme prezidenta pozīcijas formulēšanā attiecībā uz jautājumiem, kas skar drošības dienestu un tiesībsargājošo iestāžu sniegtās informācijas analīzi, viņa viedoklī prezidents ieklausās, kad Nacionālās drošības padomes (NDP) dienaskārtībā nonāk kandidatūru apspriešana ar šiem dienestiem saistītiem amatiem. Ne visi prezidentam Bērziņam pietuvinātie šīs nianses bija apsvēruši, bet tās noteikti ir būtiskas Aivaram Lembergam, kurš par Maizīša izraudzīšanu bija uzzinājis no medijiem. Laikā, kad Maizītis vadīja Ģenerālprokuratūru, Lembergs saņēma spēcīgākos triecienus - tiesā nonāca pret viņu vērstā krimināllieta, notika virzība tā dēvētajā "Lemberga stipendiātu lietā", Ventspils mērs tika aizturēts un vairākus mēnešus pavadīja apcietinājumā. Tieši ar Lemberga ietekmi saistīta Maizīša nepārvēlēšana amatā, ko Saeimā neatbalstīja ZZS.
Zinātāji nacionālās drošības padomnieku Pietiek raksturojuši kā prezidenta „acis un ausis”, kas lielā mērā ietekmē to, kāda informācija un kādā interpretācijā nonāk pie prezidenta. Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos ir ļoti ietekmīgs amats, - persona, kas to ieņem, vienlaikus ir arī prezidenta vadītās NDP sekretārs, kas piedalās padomes sēdēs un var ietekmēt tās dienaskārtību. Tāpat padomnieks nacionālās drošības jautājumos spēlē ļoti būtisku lomu tajā, kāda informācija un analīze nonāk līdz Valsts prezidentam. Informēti avoti Pietiek skaidro, ka drošības dienestu sniegtie ziņojumi, kas nonāk uz prezidenta galda, bieži vien atšķiras un tieši nacionālās drošības padomnieks valsts galvam sniedz šīs informācijas kopsavilkumu un analīzi. Nacionālās drošības padomnieks arī ir klāt Valsts prezidenta sarunās ar drošības dienestu vadītājiem un ģenerālprokuroru.
Maizīša nonākšana Rīgas pilī, kas bija pārsteigums vairumam politiķu un sabiedrībai, patiesībā tika gatavota jau vairākas nedēļas. Tikpat ilgi Rīgā klīda baumas par Raimonda Rožkalna nomaiņu prezidenta nacionālās drošības padomnieka amatā, lai gan viņš četrus gadus bija strādājis Valda Zatlera komandā un pēc sarunas ar Bērziņu jūnija sākumā tika uzaicināts šo darbu turpināt. Baumas par Rožkalna nomaiņu nenāca no jaunā prezidenta aprindām, bet to avots drīzāk saistīts ar tiem spēkiem, kas palīdzēja Rīgas pilī nonākt Maizītim. Kad Pietiek pirms vairākām nedēļām interesējās par Rožkalna nomaiņu, šīs ziņas no Rīgas pils jaunās komandas tika noliegtas kā nepamatotas intrigas.
Vājā vieta, kas politikas kuluāros piesaukta Rožkalnam, ir viņa pazīšanās ar bijušo SAB direktoru Laini Kamaldiņu, kura pēdējo gadu darbavietas bijušas saistītas ar Lemberga ietekmē esošiem uzņēmumiem. Rožkalns savulaik Pietiek nenoliedza, ka mēdz kontaktēties ar Kamaldiņu, skaidrodams, ka viņus saista kopīga pagātne SAB. Rožkalns no Drošības policijas SAB nonāca gadu pēc tā izveidošanas un Kamaldiņa vadībā nostrādāja vairāk nekā septiņus gadus, tostarp būdams viņa vietnieks. Tomēr Rožkalns darbu SAB direktora amatā turpināja arī pēc Kažociņa stāšanās tā vadībā, būdams Ārējās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks. Līdz darba uzsākšanai Zatlera komandā Rožkalns uz trim gadiem kļuva par SAB pārstāvi Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO Briselē, kas ir augsta prove drošības dienesta darbinieka reputācijai.
Lai gan Maizītis Pietiek norādījis, ka par šī piedāvājuma pieņemšanu ir runājis tikai ar prezidentu Bērziņu un savu meitu, tā varētu nebūt vaļsirdīga atbilde. Zināms, ka lielu lomu notikušajā spēlējis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība), kuram Maizītis pēdējos mēnešus bijis padomnieks. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši Štokenbergs jaunievēlētajam prezidentam ieteicis, ka Maizīša piekrišanu strādāt viņa komandā varētu saņemt, viņam piedāvājot nacionālās drošības padomnieka amatu, bet par juridisko padomnieku aicinot kādu citu.
Maizīti darbam jaunievēlētā prezidenta komandā uzrunāja aptuveni nedēļu pēc Bērziņa ievēlēšanas, bet sākotnēji viņam tika piedāvāts juridiskā padomnieka amats. Vairākās sarunās, kas Maizītim šajās nedēļās bijušas ar Bērziņu un atsevišķiem viņa komandas cilvēkiem, bijušais ģenerālprokurors nav teicis ne jā, ne nē, atzīstot, ka piedāvājums viņu interesē, bet varētu būt problēmas ar strādāšanu Lemberga partijas biedra Daudzes vadībā, kuru politikā savulaik ieveda Ventspils mērs Aivars Lembergs. Šo sarkano līniju jūnijā, kamēr notika šīs sarunas, Maizītis vairākkārt uzsvēra arī Pietiek.
Tāpat Pietiek zināms, ka Maizītim par šo piedāvājumu visticamāk ir bijušas sarunas ar SAB direktoru Jāni Kažociņu. Maizītis jau nedēļu pirms prezidenta galīgā piedāvājuma iesniedzis dokumentus un sācis kārtot pielaides, kas nepieciešamas NDP sekretāram. Kažociņam par šo tēmu bijušas vismaz divas sarunas ar prezidentu Bērziņu, kurš jūnijā bijis iepazīšanās vizītē SAB un vismaz vienreiz ar Kažociņu ticies Rīgas pilī.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
