Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar katru gadu vairāk kļūst redzams, cik ļoti atšķirīga ir Baltijas valstu attieksme pret savu aizsardzību. Lietuva ir atjaunojusi obligāto militāro dienestu, tādējādi izvēloties visefektīvāko un pārbaudītāko metodi valsts aizsardzībā. Lietuva iet Šveices, Izraēlas un citu „totālās aizsardzības” koncepta sekotāju pēdās un nenoliedzami tuvāko gadu laikā sasniegs ļoti augstu savas valsts aizsardzības līmeni.

Tas padarīs Lietuvas okupēšanu ārkārtīgi dārgu. Patiesībā pēc dažiem gadiem visticamāk izveidosies situācija, ka Krievijai ar apmēram 300 tūkstošiem karavīru, kas tai būtu pieejami Baltijas valstu okupācijai, varētu nepietikt okupācijas varas noturēšanai vienā pašā Lietuvā.

Latvija pat ar acu kaktiņu neapspriež šāda modeļa pārņemšanu, jo mums tas esot par dārgu. (Taisnība, tas ir dārgāks modelis nekā profesionālā armija.) Latvija ignorē arī to, ka mūsu valsts unikālajā situācijā ar daudzajiem nelatviešiem profesionālajai armijai varētu būt arī vēl svarīga papildu funkcija – integrācija (valodas, vēstures, kultūras apmācība).

Igaunijā aizsardzības politikas stūrakmens ir profesionālā armija un 25 000 lielā zemessardze. Citiem vārdiem sakot, Igaunijai ar mazāku iedzīvotāju skaitu ir trīs reizes lielāka zemessardze nekā Latvijai. Un tai ir patstāvīga loma valsts aizsardzībā. Atšķirībā no Latvijas, kur zemessardze teorētiski ir paredzēta kaujas atbalsta funkciju veikšanai, lai palīdzētu regulārajai armijai, bet nav nedz apbruņota, nedz apmācīta patstāvīgu uzdevumu pildīšanai ienaidnieka aizmugurē. Par zemessardzi jau rakstīju šeit -  “Kāda aizsardzība Latvijai ir vajadzīga”.

Citiem vārdiem sakot – starp Baltijas valstīm Latvija ir ķēdes vājais posms gan finansējuma, gan esošā bruņojuma un organizācijas, gan arī intelekta ziņā. (Nespēja būtiski palielināt zemessardzi pat šajos patriotisma uzplūdu gados pēc Krimas notikumiem ir intelekta un komunikācijas, nevis naudas problēma.)

Savukārt, ko nozīmē būt vājākajam posmam militārā jomā, šķiet, ir skaidrs katram. Protams, ja pretinieks uzbruks, tad tieši vājākajā vietā.

Bet it kā ar to visu vēl nepietiktu, 18. novembrī The Washington Post publicē rakstu par Baltijas drošību (šeit). No raksta bez visām nosauktajām problēmām izriet vēl arī tas, ka Latvijas Aizsardzības ministriju vada varonīgi, patriotiski, savu zemi mīloši idioti.

Šajā rakstā Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons faktiski ar lepnumu stāsta, ka viņš kopā ar 20 citiem kolēģiem kopš vasaras jau kā brīvprātīgais trenējas (acīmredzot, zemessardzes ietvaros), lai varētu aizsargāt ministrijas ēku. “Mums būs ieroči ministrijā, un mēs būsim gatavi sevi aizstāvēt”, – tā apgalvo augstākais ierēdnis Aizsardzības ministrijā. Cilvēks, kurš pats nepieņem stratēģiskos lēmumus par valsts aizsardzību, bet kuram ir visaugstākā līmeņa pielaides. Cilvēks, kurš ir informēts par pilnīgi visu un praktiski realizē ministrijas vadību.

Padomāsim sekundi, ko šis cilvēks ir domājis, sakot, ka viņš kara gadījumā kopā ar citiem deviņpadsmit brīvprātīgajiem sargās Aizsardzības ministriju.

Iespējams, viņš domā, ka valdība un Aizsardzības ministrija kara gadījumā nebūs evakuējusies uz drošiem, slepeniem komandcentriem un arī kara gadījumā viņš turpinās strādāt no sava kabineta. Līdz tam brīdim, kad lejā pie durvīm sāks dauzīties ienaidnieks. Un tad viņš kopā ar kolēģiem dosies varonīgā cīņā ar šiem ienaidniekiem un cīnīsies līdz pēdējai patronai.

Iespējams, viņš domā, ka valdība un štābi būs drošībā, bet viņu – valsts sekretāru – nez kāpēc būs atstājuši vienu ministrijas ēkā Valdemāra ielā un viņam nekas cits neatliks kā atšaudīties un glābt savu ādu.

Iespējams, viņš domā, ka kara gadījumā Aizsardzība ministrija vairs vispār nav vajadzīga, būs pārtraukusi savu darbību. Tāpēc arī viņam kā šīs ministrijas administratīvajam vadītājam nekas nebūs vairs jādara. Viņš nebūs kopā ar valdību, un viņš varēs būt noderīgs vairs tikai kā vienkāršs zemessargs.

Pirms rakstīt šo rakstu, es vairākas dienas apsvēru – varbūt Garisona kungs tikai izliekas par idiotu? Varbūt šie teksti ir kaut kāda dezinformācijas kampaņa ar mērķi kādu apmuļķot? Taču man neizdevās izdomāt nevienu versiju, kā šāda intervija varētu dot labumu arī kā dezinformācija.

Nu, piemēram, krievu armija zina, ka augsti mūsu Aizsardzības ministrijas ierēdņi ar gadiem krātām zināšanām un būdami visās detaļās informēti par Latvijas aizsardzību, ir iebarikādējušies ministrijas ēkā un tāpēc sūta to ieņemt kādu īpašu GRU specvienību. Tā ierodas ar visiem jaunākajiem neiroparalītisko gāzu krājumiem, lai sagādātu pārsteigumu Garisona kungam un viņa gāzmaskai.

Sāks tūlīt svēpēt ārā, lai aizvestu Garisona kungu garākai sarunai, bet tur, izrādās, viņiem pretī patiesībā ir Alfa un Omega, un jūras roņi, un reindžeri, un visādi citādi labie spēki un satriec šos lupatu lēveros. Nu, ja tā jāsaprot šī intervija, arī tad Garisons ir un paliek idiots, kurš pat aptuveni nesaprot problēmu mērogu.

Lai nu kā, mērķtiecīgas komunikācijas trūkuma apstākļos tās aprautās frāzes, kas šur tur parādās no mūsu Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku vadības, drošības sajūtu nerada. Es ļoti ceru, ka tas mainīsies.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....