Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar katru gadu vairāk kļūst redzams, cik ļoti atšķirīga ir Baltijas valstu attieksme pret savu aizsardzību. Lietuva ir atjaunojusi obligāto militāro dienestu, tādējādi izvēloties visefektīvāko un pārbaudītāko metodi valsts aizsardzībā. Lietuva iet Šveices, Izraēlas un citu „totālās aizsardzības” koncepta sekotāju pēdās un nenoliedzami tuvāko gadu laikā sasniegs ļoti augstu savas valsts aizsardzības līmeni.

Tas padarīs Lietuvas okupēšanu ārkārtīgi dārgu. Patiesībā pēc dažiem gadiem visticamāk izveidosies situācija, ka Krievijai ar apmēram 300 tūkstošiem karavīru, kas tai būtu pieejami Baltijas valstu okupācijai, varētu nepietikt okupācijas varas noturēšanai vienā pašā Lietuvā.

Latvija pat ar acu kaktiņu neapspriež šāda modeļa pārņemšanu, jo mums tas esot par dārgu. (Taisnība, tas ir dārgāks modelis nekā profesionālā armija.) Latvija ignorē arī to, ka mūsu valsts unikālajā situācijā ar daudzajiem nelatviešiem profesionālajai armijai varētu būt arī vēl svarīga papildu funkcija – integrācija (valodas, vēstures, kultūras apmācība).

Igaunijā aizsardzības politikas stūrakmens ir profesionālā armija un 25 000 lielā zemessardze. Citiem vārdiem sakot, Igaunijai ar mazāku iedzīvotāju skaitu ir trīs reizes lielāka zemessardze nekā Latvijai. Un tai ir patstāvīga loma valsts aizsardzībā. Atšķirībā no Latvijas, kur zemessardze teorētiski ir paredzēta kaujas atbalsta funkciju veikšanai, lai palīdzētu regulārajai armijai, bet nav nedz apbruņota, nedz apmācīta patstāvīgu uzdevumu pildīšanai ienaidnieka aizmugurē. Par zemessardzi jau rakstīju šeit -  “Kāda aizsardzība Latvijai ir vajadzīga”.

Citiem vārdiem sakot – starp Baltijas valstīm Latvija ir ķēdes vājais posms gan finansējuma, gan esošā bruņojuma un organizācijas, gan arī intelekta ziņā. (Nespēja būtiski palielināt zemessardzi pat šajos patriotisma uzplūdu gados pēc Krimas notikumiem ir intelekta un komunikācijas, nevis naudas problēma.)

Savukārt, ko nozīmē būt vājākajam posmam militārā jomā, šķiet, ir skaidrs katram. Protams, ja pretinieks uzbruks, tad tieši vājākajā vietā.

Bet it kā ar to visu vēl nepietiktu, 18. novembrī The Washington Post publicē rakstu par Baltijas drošību (šeit). No raksta bez visām nosauktajām problēmām izriet vēl arī tas, ka Latvijas Aizsardzības ministriju vada varonīgi, patriotiski, savu zemi mīloši idioti.

Šajā rakstā Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons faktiski ar lepnumu stāsta, ka viņš kopā ar 20 citiem kolēģiem kopš vasaras jau kā brīvprātīgais trenējas (acīmredzot, zemessardzes ietvaros), lai varētu aizsargāt ministrijas ēku. “Mums būs ieroči ministrijā, un mēs būsim gatavi sevi aizstāvēt”, – tā apgalvo augstākais ierēdnis Aizsardzības ministrijā. Cilvēks, kurš pats nepieņem stratēģiskos lēmumus par valsts aizsardzību, bet kuram ir visaugstākā līmeņa pielaides. Cilvēks, kurš ir informēts par pilnīgi visu un praktiski realizē ministrijas vadību.

Padomāsim sekundi, ko šis cilvēks ir domājis, sakot, ka viņš kara gadījumā kopā ar citiem deviņpadsmit brīvprātīgajiem sargās Aizsardzības ministriju.

Iespējams, viņš domā, ka valdība un Aizsardzības ministrija kara gadījumā nebūs evakuējusies uz drošiem, slepeniem komandcentriem un arī kara gadījumā viņš turpinās strādāt no sava kabineta. Līdz tam brīdim, kad lejā pie durvīm sāks dauzīties ienaidnieks. Un tad viņš kopā ar kolēģiem dosies varonīgā cīņā ar šiem ienaidniekiem un cīnīsies līdz pēdējai patronai.

Iespējams, viņš domā, ka valdība un štābi būs drošībā, bet viņu – valsts sekretāru – nez kāpēc būs atstājuši vienu ministrijas ēkā Valdemāra ielā un viņam nekas cits neatliks kā atšaudīties un glābt savu ādu.

Iespējams, viņš domā, ka kara gadījumā Aizsardzība ministrija vairs vispār nav vajadzīga, būs pārtraukusi savu darbību. Tāpēc arī viņam kā šīs ministrijas administratīvajam vadītājam nekas nebūs vairs jādara. Viņš nebūs kopā ar valdību, un viņš varēs būt noderīgs vairs tikai kā vienkāršs zemessargs.

Pirms rakstīt šo rakstu, es vairākas dienas apsvēru – varbūt Garisona kungs tikai izliekas par idiotu? Varbūt šie teksti ir kaut kāda dezinformācijas kampaņa ar mērķi kādu apmuļķot? Taču man neizdevās izdomāt nevienu versiju, kā šāda intervija varētu dot labumu arī kā dezinformācija.

Nu, piemēram, krievu armija zina, ka augsti mūsu Aizsardzības ministrijas ierēdņi ar gadiem krātām zināšanām un būdami visās detaļās informēti par Latvijas aizsardzību, ir iebarikādējušies ministrijas ēkā un tāpēc sūta to ieņemt kādu īpašu GRU specvienību. Tā ierodas ar visiem jaunākajiem neiroparalītisko gāzu krājumiem, lai sagādātu pārsteigumu Garisona kungam un viņa gāzmaskai.

Sāks tūlīt svēpēt ārā, lai aizvestu Garisona kungu garākai sarunai, bet tur, izrādās, viņiem pretī patiesībā ir Alfa un Omega, un jūras roņi, un reindžeri, un visādi citādi labie spēki un satriec šos lupatu lēveros. Nu, ja tā jāsaprot šī intervija, arī tad Garisons ir un paliek idiots, kurš pat aptuveni nesaprot problēmu mērogu.

Lai nu kā, mērķtiecīgas komunikācijas trūkuma apstākļos tās aprautās frāzes, kas šur tur parādās no mūsu Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku vadības, drošības sajūtu nerada. Es ļoti ceru, ka tas mainīsies.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...