Igaunijas amatpersonas vienprātīgi izvairās no atbildēm par Magoņa kukuļošanas lietu
PIETIEK14.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, kā Igaunijas valdības pārstāvji izvairās no atbildēm uz jebkādiem jautājumiem, kuros pieminēta Latvijas Dzelzceļabijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magones aizturēšana atceļā no Pērnavas ar pusmiljonu eiro mašīnas bagāžniekā, vedina domāt, ka spekulācijas par iespējamu Magoņa izolēšanu no uzņēmuma vadības konkurentu interesēs varētu nebūt gluži no zila gaisa pagrābtas. Ar Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma Skinest vadītāju Oļegu Osinovski kaimiņzemes žurnālistiem jau trīs dienas nav izdevies sazināties, jo uzņēmuma tālrunis visu laiku ir aizņemts un viņš neatbild arī uz mobilā tālruņa zvaniem, radot dažādas aizdomas.
Lai uzzinātu vairāk par Magoņa kukuļošanas lietu, Pietiek ceturtdien devās uz Tallinu, jo, kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ieturēja absolūtas klusēšanas pauzi, salīdzinoši vairāk informācijas sniedza Igaunijas tiesībsargājošās iestādes, piemēram, ka kukuļa nodošana notikusi laikā, kad Magonis ticies ar Skinest vadītāju.
Pietiek sazinājās ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, lai lūgtu ar interviju ar ministru, taču preses sekretārs Rasmus Ruuda paziņoja, ka ministrs nav pieejams intervijai. Savukārt ministra padomnieks Mihkels Loide paziņoja, ka ministrija nesniegs nekādus komentārus par biznesa uzņēmumu, uzsverot, ka Skinest ir privāta kompānija.
Pat nenoklausoties līdz galam jautājumu ar lūgumu komentēt Latvijā klīstošās baumas, ka Magoņa aizturēšana varētu būt saistīta ar biznesa interesēm un iespējamu Igaunijas vēlmi pārņemt dzelzceļa kravu plūsmu, ko Latvijai līdz šim veiksmīgi nodrošināja Magoņa ciešie kontakti ar Krievijas dzelzceļa nozares augstām amatpersonām, Loide pārtrauca, ka izmeklēšanu veic Latvijas tiesībsargājošās iestādes un Osinovskis ir privāts uzņēmējs.
Arī Igaunijas Drošības policija (KaPo) atteicās no jebkādiem kontaktiem ar žurnālistiem no Latvijas, aizbildinoties, ka izmeklēšanu veic Latvijas KNAB un viņi tikai izpildot kaimiņvalsts tiesībsargājošo iestāžu lūgumus.
Tikmēr Igaunijas žurnālisti, kuri no neoficiāliem avotiem uzzinājuši, ka notikusi kratīšana Skinest birojā, jau trīs dienas nav varējuši sazināties ar Osinovski, jo, zvanot uz uzņēmuma tālruni, tas visu laiku ir aizņemts, bet uz mobilā tālruņa zvaniem Osinovskis nereaģējot.
Pietiek mēģināja arī sazināties ar Osinovska dēlu Jevgēņiju, kas ir Igaunijas valdošajā koalīcijā ietilpstošo sociāldemokrātu līderis, taču arī viņš uz telefona zvanu un īsziņu nereaģēja.
Tikmēr atsaucīgāks izrādījās Igaunijas dzelzceļa Eesti Raudtee padomes priekšsēdētājs Raivo Vare. Tieši viņš pēc Magoņa aizturēšanas publiski paziņoja, ka notikumi ap Latvijas dzelzceļu var izrādīties Igaunijai izdevīgi, ļaujot audzēt pārvadājumus pa dzelzceļu, kas Igaunijā dramatiski nokritās pēc Bronzas kareivja skulptūras - tautā sauktas par Bronzas Aļošu - pārvietošanas 2007.gadā.
Varo piekrita atbildēt uz visiem Pietiek jautājumiem e-pastā jau šīs nedēļas laikā. Viņš skaidri izteicies, ka LDz panākumu atslēga lielā mērā bijusi Magoņa ļoti cieši kontakti ar Krievijas dzelzceļa augstāko vadību un diez vai tādi būs nākamajam LDz vadītājam, tādēļ Igaunijas uzņēmumam esot iespēja audzēt savus kravu apjomus no austrumu kaimiņvalsts.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
