Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pirms Latvijas dzelzceļa šefa Uģa Magones aizturēšanas bija sāktas pārrunas par Igaunijas valstij piederošā dzelzceļa uzņēmuma Eesti Raudtee valdes priekšsēdētāja posteni, ko varētu ieņemt Sulevs Loo (attēlā) - cilvēks, kurš iepriekš ieņēmis augstu amatu Krievijas prezidenta Vladimira Putina "drauga" Genādija Timčenko uzņēmumu grupā Gunvor Group, ziņo Igaunijas mediji. Tranzīta eksperti uzskata, ka kaimiņvalsts ļoti sekmīgi izmanto situāciju, kad Latvijas dzelzceļš ir novājināts, un pieļauj iespēju, ka arī Igaunijas konkurenti Magoņa aizturēšanu varēja ja ne veicināt, tad noteikti to izmantot savā labā.

Eesti Raudtee, kuras valdes loceklis Raivo Vare uzreiz pēc Magoņa aizturēšanas nāca klajā ar paziņojumu, ka šī situācija var ļaut Igaunijai audzēt pārvadājumus pa dzelzceļu, uz Pietiek jautājumu, kad varētu būt gaidāms galīgais lēmums un līguma slēgšana ar Loo, pagaidām nav atbildējis. Jūlijā nākot klajā ar paziņojumu par sarunu sākšanu, tika minēts, ka sarunas varētu ilgt līdz 1.septembrim.

Iecerētais Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs iepriekš ir ieņēmis augstu amatu Gunvor uzņēmumu grupā, kuras galvenā darbības joma ilgus gadus bija naftas un naftas produktu tirdzniecība. Viens no Gunvor dibinātājiem ir Putinam īpaši pietuvinātais Genādijs Timčenko, kurš pēc ASV sankciju noteikšanas 2014.gadā savus 44% kompānijas akciju formāli pārdeva kompanjonam Torbjornam Tornkvistam.

Līdz ar to uzskatāms, ka iespējamais jaunais Igaunijas dzelzceļa vadītājs kontaktu ziņā Krievijā var izrādīties pārāks par nu jau bijušo Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāju Magoni. Kā zināms, tieši Magoņa cieši sakari ar Krievijas dzelzceļa šefu Vladimiru Jakuņinu tika minēti kā nozīmīgs faktors nerūkošajai Krievijas kravu plūsmai caur Latviju, un Latvijas tranzīta eksperti uzskata, ka Igaunija ātri un precīzi reaģējusi uz iespējām, ko paver Latvijas dzelzceļa centrālās personas aizturēšana.

Latvijas loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš Pietiek atzina, ka versija, ka Magoņa aizturēšanas saknes varētu slēpties Igaunijā un tā varētu būt kaimiņvalsts izspēlēta kārts tranzīta kravu plūsmas pagriešanai caur Igauniju, izklausās ļoti ticami.

„Izmantoja mūsu atsevišķu dienestu varaskāri, piespēlēja pareizi informāciju. Pašam [iespējamās kukuļošanas lietā iesaistītajam uzņēmuma Skinest īpašniekam Oļegam] Osinovskim nekas nav izvirzīts. Manuprāt, tas ir labs indikators. Ja neviens nav devis [kukuli], tad jau arī neviens nevar būt ņēmis,” sacīja Krūmiņš.

Uz jautājumu, vai varētu būt, ka Magoņa aizturēšanu izprovocējuši igauņi, lai pārvilinātu Krievijas kravas, Loģistikas asociācijas vadītājs sacīja: „Protams, nezinu, vai viņi ir izprovocējuši, bet noreaģējuši viņi ir ļoti pareizi un ātri. Tas ir cienīgas valsts piemērs. Ja mēs skatāmies uz tiem uzvārdiem, kurus min mūsu pusē [kā iespējamos Latvijas dzelzceļa vadītājus], es to vērtēju kā neizdevušos joku. Kādam ir kādi kontakti Krievijas dzelzceļa struktūrās?! Es domāju, katram otrajam Latvijas skolniekam ir kāds kontakts ar kādu no Krievijas dzelzceļa desmitiem tūkstošu darbinieku.”

Kā norāda transporta eksperts Tālis Linkaits, ja viņš būtu igauņu vietā, tāpat meklētu cilvēku, kam ir labi sakari ar Krieviju. „Igaunijā ar dzelzceļu ir ļoti švaki. Viņiem pēc Bronzas Aļošas negadījuma viss apgrozījums nobruka, lai arī privātie kaut ko mēģināja iesākt, tur, visticamākais, politiski tika pateikts, ka caur Igauniju neved. Tur dzelzceļš ļoti nīkuļo, un ir skaidrs, ka viņi ar lielāko prieku izmanto Latvijas dzelzceļa vājumu vai nenoteiktību šajā brīdī, lai mēģinātu kādas kravas pagriezt uz Igauniju,” domā Linkaits.

Viņām šķietot aizdomīgi, ka liela daļa informācijas par Magoņa aizturēšanas iemesliem un apstākļiem nāk no Igaunijas. „Kā mēs redzam, visi teksti Latvijā ienāk no Igaunijas. Stāsts, kā Magonis bēdzis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, ienāca no Igaunijas preses. Arī Osinovska stāsti, kā Magonis Jakuņinam naudu vedis, nāk no Igaunijas avīzēm. Skaidrs, ka viņi to ūdeni maisa un mēģina kaut ko izveidot,” sacīja eksperts.

Plašākas pārdomas par igauņu saistību ar Magoņa aizturēšanu ir Latvijas Loģistikas asociācijas dibinātājam un uzņēmējam Kalvim Vītoliņam, kurš tagad vada biznesu Igaunijā. Publicējam viņa pa tālruni paustās pārdomas pilnībā:

„Es domāju tā, ka laikā, kad sāk apdraudēt NATO drošības pamatpostulātus, paliek grūti kaut ko caur bankām uz ofšoriem skaitīt, un paliek grūta arī naudas mazgāšana kā tāda sadarbībā ar tādu valsti kā Krievija. Šo cilvēku pakļautībā ir viena no stratēģiskām lietām - dzelzceļš, līdz ar to viņi atrodas tajā sarakstā, par kuru interesējas ļoti daudz institūciju (gan NATO, gan Krievijas pusē), kas ar ko runā, par ko. Naudas nodošana šajās sarunās ir saldais ēdiens. Principā mazie kukuļi viņiem maz interesē, bet, kad parādās nopietnākas ietekmēšanas iespējas, tad šādu informāciju NATO var nodot vienlaicīgi vairāku valstu dienestiem - gan Latvijas, gan Igaunijas attiecīgajām struktūrām… Šī varēja būt tā reize…

Kad mēs stājāmies Eiropas Savienībā, tad patiesībā daudzi no mūsējiem uzdeva Eiropas Savienības vīriem jautājumus, kas tad te tagad būs, kas notiks ar korupciju vai redzami netīru politiku. Principā secinājums bija, ka – jā,  jums te ir korupcija un viss pārējais, bet ar iestāšanos Eiropas Savienībā viss palēnām sakārtosies, paliks solīdāk. Mēs to redzam arī Itālijā, kur [bijušais Itālijas premjers Silvio] Berluskoni, piemēram, ir apsūdzēts. Kaut kāda kārtība Austrumeiropā nodibinās, bet tā lēnām un demokrātiski. NATO gadījumā ir daudz nopietnāk, turklāt šeit ir apdraudējums tuvā reģionā. Līdz ar to es pieņemu, ka NATO strādā cietāk, viņiem ir arī līdzekļi un instrumenti, kā iegūt informāciju.

Līdz ar to teikt, ka atnāks dzelzceļa vadībā džeks Igaunijā vai Latvijā un viņš tagad dos vairāk naudas (un mēs redzam, ka mazāk kā ar pusmiljonu te neviens „nemētājas”, igauņu presē raksta, ka tā pat esot „normāla prakse”), tad tas ir tas, kas struktūrām abās pusēs interesē. Savukārt daudziem Krievijas ierēdņiem interesē tikai tas - kādā veidā nopelnīs un kā saņems „nopelnīto”. Diez vai viņi strādā par dzelzceļa algu. Līdz ar to atrašanās šajā punktā Latvijā vai Igaunijā šobrīd nozīmēs arī atrašanos NATO un Krievijas struktūru uzmanības centrā. Teiksim tā: „vai ir kukulis iespējams ar NATO atļauju”? Droši vien ir izlūkiem tādi apstākļi, kad ir svarīgāk, lai ierēdnis to kukuli saņemtu pret kaut kādu „palīdzību”, bet praktiski tās ir ar Krieviju saistītas naudas plūsmas, kas tagad tiek papildus kontrolētas.

Līdz ar to  Magoņa stāsts „kas te kam drīkst iedot vai nedrīkst iedot” nav tāds, kā man savā laikā tāds S. kungs teica, ka „Magonis no manis ņem”, tad es sapratu to tā, ka viņam bija tiesības (esot pietuvinātam ar Magoni) viņam dot, vai viņš ņēma, nezinu, bet ir skaidrs, kas tāds nevarēja būt atļauts visiem, bet tikai pietuvinātajiem. Citi nevarēja tā strādāt.

Šeit es redzu, ka tā „sauktās saiknes” uz kādu laiku pārvietojas uz lielākiem džekiem ar agrāku laiku uzkrājumiem, kam jau gadiem ir atvērti ofšori ārpus Eiropas, un tad nauda par pakalpojumu pārvietojas, piemēram, no Singapūras uz Honkongu. Ja varbūt pirms kāda laika šādu naudu brīvi transportēja pa Eiropu uz Šveici, uz Singapūru, tagad tā var būt problēma, un vēl lielāka - kā to dabūt atpakaļ, jo tā nav deklarēta, lai to izdarītu – ir jāmaksā nodokļi, jārāda darbība. No ofšora uz ofšoru var bīdīties, bet tikko tas nonāk kaut kādā Amerikas vai Eiropas banku uzraudzības lokā, šāda nauda ir apdraudēta, pat ļoti. Riski ir pieauguši to zaudēt tāpēc domāju – tā zināmā mērā ir pagātne.

Nākamais stāsts ir, ka diez vai šāda pietuvināšanās ar vienīgo, ko sagaida ierēdnis – naudu - tādā tiešā un rupjā veidā (jo kas tad šeit būtu ietekme?), turpmāk izšķirs, kuram būs kravas un kuram ne. Krievija ir uzbūvējusi savas ostas, tajās kravas apgrozās tādā daudzumā, ka ostas vairs neaizsalst! Ostu jomā Igaunijai, Latvijai un Lietuvai tagad ir otršķirīga nozīme. Nu kādu laiku tā bija „invoisu maiņa uz robežas”, piemēram, vai ātrākas piegādes vai drošāka vieta, kur glabāt krājumus, līmēt akcīzes markas, bet viss cits jau pieder pašai Krievijai. Tās nav Baltijas kravas.

Mūsu problēma bija ka laikā, kad Krievija vēl tikai būvēja naftas vadu, mēs varējām piedāvāt tik lētu cenu, kā piedāvā arābi par naftu, lai citur nebūtu izdevīgi iegūt naftu no kontinentālā šelfa, naftas vadā un dzelzceļā, lai toreiz Krievijai to ostu nevajadzētu pašai paplašināt. Latvija rēķināja un rādīja, redz, kur džeki, jums iznāk dārgāk nekā caur mums. Krievi tomēr uzbūvēja. Tādēļ viņi var visas kravas pagriezt uz Krieviju un caur Baltkrieviju, apejot visu Baltiju, ja nu tiešām tā vajadzēs. Tur gan ir kaut kādi sastrēgumi, kaut kur dziļuma nepietiek, kaut ko „nozog pa ceļam”, bet konceptuāli viņiem viss ir kārtībā, jo no Baltijas jūras neviens lielāks kuģis īpaši izbraukt nevar, lai pārkrautu lielos okeāna kuģus, tāpat ir jābrauc uz Roterdamu, jo pie Dānijas ir sekls!

Man liekas, ka daudz interesantāka būtu tāda piezemētāka, reģionāla teorija par tiem kukuļiem. Ja mēs atzīstamies, ka kukulis bija domāts augstākai personai un šeit neapšaubāmi Jakuņins ir augstāka persona, nekā Magonis, tad patiesībā kukuļdevējam ir iespēja, ka tiesa samazina sodu (Krimināllikuma 324.pants. Kukuļdevēja un kukuļošanas starpnieka atbrīvošana no kriminālatbildības). Tas tagad sāk derēt Magonim, nu, piemēram, ka viņš bija spiests, tā sakot - Latvijas labā, lai uzlabotu Latvijas situāciju, lai kravas nāktu ... nu, man bija jādod Jakuņinam kukulis. Magonis tagad varētu sākt to deklarēt. Arī Osinovska teorija, ka tas bija biznesa darījums, var palīdzēt, katrā gadījumā jau tagad ir skaidrs, ka bez Magoņa lokomotīvju iepirkumā ir bijuši iesaistīti vēl daudzi cilvēki, un iespējams, ka tik liela nauda varēja Magonim būt uz rokām, izejot no viņa amatpersonas deklarācijas... to mums rādīs laiks.

Savukārt Jakuņins varētu nākt par vēstnieku uz Latviju. Un tad viņš varētu šeit atrasties, būdams gan Magoņa apvainots, bet ar pilnu diplomātisko imunitāti, starptautisku un arī Krievijas aizsardzību, un pamēģiniet Jakuņinu neielaist, „točno” - kravu nebūs"!"

Foto no Äripäev

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...