Ikvienam cilvēkam ir tiesības tagad, šajā izšķirīgajā brīdī stāties pretī piespiedu vakcinācijai
Jāzeps Baško juniors19.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skaidrs, ka pastāv dažādas formas, kā dažādas sabiedrības ir vienojušās apzināti vai neapzināti, vēsturiski, kā tiks pārvaldīta sabiedrības veselība. Ja sabiedrība vienojas, ka veselība ir kaut kas tāds, kas nav parastajam cilvēkam atklātā valodā bez izlikšanās paskaidrojams, un ka tas ir jāuztic ekspertiem, kas šajos amatos nav vēlēti, un ka šī te "veselība", vienalga kā eksperti to saprot, pārtrumpo visas citas cilvēka eksistences dimensijas, ja "veselība" ir tāda kā genofonda uzturēšanas programma, tad — jā, cilvēkiem patiešām nevajag teikt, kā ir, ka nav viss zināms (un ka tas ir normāli), bet vajag teikt, ka viss ir labi, turiet tikai mutes ciet, eksperti par jums parūpēsies.
Jums atņems vienu, pēc tam otru cilvēka dzīves elementu, bet tas viss tiks darīts "veselības" dēļ, un tāpēc tikai eksperti par to drīkstēs runāt. Bet kur šajā sabiedrībā ir eksperti, kas pārstāvēs tradicionālo cilvēku? Jo ētikas speciālisti šķiet vairāk teicamnieki, juridisko dokumentu pārzinātāji nekā ar stingru morālo stāju un sabiedrības noskaņojumu uztvert spējīgi apveltīti humānisti.
Varbūt tomēr pie mums ir iespējama tāda sabiedrības veselības politika, kuru par spīti lielajām naudām un ar to saistītajām problēmām tomēr spējam novērot atsevišķās Rietumu valstīs un angliski runājošajā informācijas telpā? Ne kā Ķīnā, ne kā Padomju savienībā. Bet tā, ka cilvēks ir kas vairāk par gēnu pārnēsātāju, kas vairāk par spēlētāju valsts ekonomikā, ka cilvēkam dārgs ir kas vairāk nekā tikai viņa ķermenis.
Varbūt tomēr pie mums ir iespējama tāda sabiedrības veselības politika, kas ir tāpat kā stabiņu politika, tāpat kā digitālas transformācijas politika, tāpat kā zaļā politika un izglītības politika — kaut kas tāds, kur sabiedrībai ir teikšana, kur sabiedrība pakāpeniski nonāk līdz kompromisiem, kas ar laiku kļūst par atzītām idejām un pakāpeniski iesakņojas tradīcijās — idejās, par to, kā mēs ar katru situāciju "parasti" tiekam galā. Šī ir jauna situācija, ar kuru mēs kā jauna, it kā brīva nācija iepriekš neesam saskārušies un mēs meklējam tādu pandēmijas pārvaldes formu, kas būtu mums visiem pieņemama, kas mums neliktu vienam otru ienīst.
Tagad izrādās, ka mēs esam nevis Ziemeļvalsts, bet kaut kāda Ķīna, kur tomēr teikšanas par to, kā sadzīvot savā starpā, mums nav. Vīruss visvairāk apdraud seniorus, bet bez jebkādas vienošanās tādēļ ir upurēta visas pārējās sabiedrības veselība un jo īpaši bērni. Tas nav viennozīmīgi, un te uzreiz kāds var pārmest, vai es piedāvāju ļaut pensionāriem nomirt, — nē, palasiet Great Barrington Declaration un ar šo pētnieku grupu saistītās publikācijas, par to, kā dzīvot tālāk.
Mums, vakcīnšaubīgajiem, lai tiktu līdz kaut kādai normālai diskusijai, ir jātiek vaļā no kādās sešpadsmit kārtās noklātām dilemmām, kur vienā svaru kausā vienmēr ir stratēģiski veiksmīgi nolikts "ļaut citiem nomirt". Bet tur nav divdaļīgi svari, variantu vienmēr ir vairāk. Taču vienam cilvēkam pietrūkst kompetences visās sešpadsmit kārtās meklēt trešo variantu. Bet kopā mēs aizraksimies, un mēs atradīsim veidus, kā dzīvot, neupurējot izdzīvošanas vārdā līdz vakardienai par svētu uzskatīto.
Es neesmu eksperts. Es izsakos kā pilsoniskas sabiedrības loceklis. Angļu valodas pamatstraumē visu laiku parādās publikācijas un raidījumi, kuros runā par šīm lietām, un neviens to neuztver kā nacionālus draudus. Latviski raidošajās televīzijās tādi viedokļi netiek tiražēti. Ja vien neskaita Rīga TV24, kur dažreiz var kādu dzirdēt atklāti runājam, un visiem zināmo „pagrīdes” televīziju, kur tas nāk komplektā ar visādām blēņām.
Demokrātiskā sabiedrībā eksperti neizlemj cilvēku vietā tik nozīmīgus jautājumus. Ja sabiedrības daļa uzskata, ka piespiest kādu vakcinēties ar vakcīnām to pašreizējā stāvoklī ir necilvēcīgi, tad sabiedrībai ir tiesības uz tādu cilvēka vērtību izpratni, un šī daļa var uzstāt uz savu vērtību pārstāvniecību politikā. Kaut vai tad, ja vakcīna būtu simtprocentīgi droša (lai ko tas nozīmētu). Sabiedrība var izvēlēties neuzspiest šo vakcīnu kādu citu, augstāku vērtību dēļ. Šis jautājums nav tabu. Šī jautājuma padarīšana par tabu ir labākajā gadījumā neizpratne par to, ko nozīmē valsts un ko nozīmē politika, kopā sadzīvošana. Tā ir sava veida autoritārisma ieviešana, arvien mazinot to jautājumu loku, kuros sabiedrība drīkst par kaut ko vienoties.
Lai ko jums teiktu pamatstraume, ja jūs stājaties pretī piespiedu vakcinācijai, jūs neapšaubāt pasaulē labāko zinātnieku vai labāko ārstu, vai vienalga kā labāko ekspertīzi. Jūs iestājaties par morālām vērtībām. Jums nav jābūt ne vakcīnšaubīgajam, ne nevakcinētajam, jums nav jābūt ar zinātniskiem grādiem, jums nav jābūt sekojušam nekam Latvijā līdz šim notikušajam, lai jums būtu tiesības tagad, šajā izšķirīgajā brīdī stāties pretī piespiedu vakcinācijai.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
