Ikvienam šajā valstī ir pienākums un tiesības respektēt tiesiskās paļāvības principu
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs*14.10.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Gatis
15.10.2015. 15:23»
Beidzot
Beidzot kāds saprot situāciju un cepšanās stulbumu. Kāpēc Rīgas satikmse nemaksā? Tas bija viņu transportalīdzeklis, viņu vadītājs
Tāpēc, ka tiesa vēl nav atzinusi, ka viņu darbinieks bija vainīgs. Kriminālprocesā darbojas nevainības prezumpcija. Kad atzīs var vainīgu, gribot negribot būs jāmaksā.
Gatis
15.10.2015. 15:22»
to Gatis
Ja reiz bez emocijām, tad pamēģinām apgriezt šo bezgala traģisko situāciju otrādāk. Pieņemam, ka pirms pusotra gada (kad notika CSNg) limiti bija 5 mio. Pēc tam Satversmes tiesa nolemj, ka limiti jāsamazina uz 150 EUR. Jautājums - vai cietušajiem pienākas morālā atlīdzība 5 mio (kas bija spēkā CSNg ...
Tieši tā, tad pienātos 5 miljoni. Mūsu tauta nez kāpēc ir iedomājusies, ka, ja reiz kādam ir nauda, tad tam ir pienākums šo naudu dāļāt pa labi un kreisi, pat tad, ja pēc likuma tas nav jādara. Un, ja viņš to nedara, tad seko epiteti, kādi nu tagad seko... visskumjākais šajā ziņā ir tas, ka kaut kāda tur nekā personīga, par kura "objektivitāti" jau sen nevienam domājošam cilvēkam šaubu nav, tendenciozajai stabulei pūš līdzi pat izglītoti un inteliģenti sabiedrībā pazīstami cilvēki.
to Gatis
15.10.2015. 14:40Ja reiz bez emocijām, tad pamēģinām apgriezt šo bezgala traģisko situāciju otrādāk. Pieņemam, ka pirms pusotra gada (kad notika CSNg) limiti bija 5 mio. Pēc tam Satversmes tiesa nolemj, ka limiti jāsamazina uz 150 EUR. Jautājums - vai cietušajiem pienākas morālā atlīdzība 5 mio (kas bija spēkā CSNg brīdī) vai 150 EUR (kas ir spēkā tagad)?
P.S. Atbilde uz šo jautājumu gan neaizliedz visiem kopā korī bļaut, ka LTAB un Gjensidige ir morāli kropļi, bet persona, kas parakstījusi šo paziņojumu - pērkama kuce.
Beidzot
15.10.2015. 13:11»
Dīvaini
Īsti nesaprotu šajā stāstā, par ko cepiens? Vai tad apdrošinātājs izraisīja CSNg? Tātad apdrošinātājs atbild pēc līguma un apdrošināšanas noteikumiem, un noteiktajos limitos. Tas neatceļ CSNg izraisītāja atbildību un cietušo iespējas piedzīt no tā papildus kompensāciju. Ja pareizi saprotu šis ir par...
Beidzot kāds saprot situāciju un cepšanās stulbumu. Kāpēc Rīgas satikmse nemaksā? Tas bija viņu transportalīdzeklis, viņu vadītājs.
Dīvaini
15.10.2015. 10:34Īsti nesaprotu šajā stāstā, par ko cepiens? Vai tad apdrošinātājs izraisīja CSNg? Tātad apdrošinātājs atbild pēc līguma un apdrošināšanas noteikumiem, un noteiktajos limitos. Tas neatceļ CSNg izraisītāja atbildību un cietušo iespējas piedzīt no tā papildus kompensāciju. Ja pareizi saprotu šis ir par to gadījumu ar Rīgas Satiksmes trolejbusu, kas nozīmē, ka cietušie var pa taisno no Rīgas Satiksmes prasīt morālo kompensāciju. Kā parasti viens muļķis nobļaujās un muļķu zemē cepiens mēneša garumā!
Gatis
15.10.2015. 10:27»
Pašmācība
Ja Satversmes Tiesa būs atzinusi, ka 2 gadu garantija ir nelikumīga, nāksies samierināties ar 1 gada garantiju
Varbūt. To jau beigās izšķirs tiesa. Jo situācija ir tiešām stulba. Katram tiesību subjektam tomēr ir tiesības paļauties, ka, ja viņš rīkojas tiesiski, tad konkrētais darījums nemainīs savu būtību dēļ normatīvo aktu izmaiņām. Šajā gadījumā apdrošinātājs ir nonācis neapskaužamā situācijā (vēlreiz saku - atmetam emocijas par bagātajiem norvēģiem un nabaga apbižoto latvieti) - viņi pārdot preci par kādu konkrētu cenu, ierēķinot iespējamos riskus un maksimālo summu, kas būtu jāizmaksā, atbilstoši likumdošanai. Paiet laiks, bet no viņa prasa vairāk nekā līgumā ir atrunāts. Tas ir līdzīgi kā, piemēram, tu pārsniedz ātrumu. Tevi aptur policis un izraksta rēķinu par, teiksim, 100 EUR, kas jānomaksā mēneša laikā. Pēc 2 nedēļām ar Satversmes tiesas lēmumu (vienalga, kādu iemeslu dēļ) mainās administratīvā pārkāpuma kodekss un sods tiek pieckāršots un poliči prasa, ka vēl 4 simtiņi jāpiemet klāt. Arī teiksi, ka jāsamierinās?
Pašmācība
15.10.2015. 09:25»
Gatis
Tagad mazliet noliekam malā emocijas un iedomājamies situāciju - jūs nopērkat, piemēram, gludekli. Pēc likuma tam ir jādod garantija 2 gadu garumā. Un, lai iztiktu bez filozofijas, grāmatiņas nav, čeks kā garantija. Paiet pusotrs gads, jums gludeklis izģērbjas. Jūs to nesiet uz veikalu, nosviediet uz...
Ja Satversmes Tiesa būs atzinusi, ka 2 gadu garantija ir nelikumīga, nāksies samierināties ar 1 gada garantiju.
Gatis
15.10.2015. 07:44Tagad mazliet noliekam malā emocijas un iedomājamies situāciju - jūs nopērkat, piemēram, gludekli. Pēc likuma tam ir jādod garantija 2 gadu garumā. Un, lai iztiktu bez filozofijas, grāmatiņas nav, čeks kā garantija. Paiet pusotrs gads, jums gludeklis izģērbjas. Jūs to nesiet uz veikalu, nosviediet uz letes un sakiet pārdevējam - a nu ka dod man jauunu gludekli, šamais aizgājis pie tēviem. A pārdevējs saka - ni un ni, pirms mēneša stājās spēkā izmaiņas likumos, kas paredz, ka garantijai ir jābūt vienam gadam. Un tagad atjautības uzdevums - pēc kura likuma pārdevējam ir jāvadās - pēc tā, kas bija uz gludekļa pirkšanas bŗidi vai pēc tā, kas ir uz brīdi, kad gludeklis piesaka streiku?
Gatis
15.10.2015. 07:38»
nu ja
Ikvienam šajā valstī ir pienākums un tiesības respektēt tiesiskās paļāvības principu arī tam, kurš savu civiltiesisko atbildību ir apdrošinājis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja apdrošināšanas sabiedrībā
Bet vai tad tas šeit netiek darīts?
nu ja
15.10.2015. 05:16Ikvienam šajā valstī ir pienākums un tiesības respektēt tiesiskās paļāvības principu arī tam, kurš savu civiltiesisko atbildību ir apdrošinājis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja apdrošināšanas sabiedrībā.
Plutons
14.10.2015. 17:40Piebilde izsaka visu - paši apzinās, ka sarakstījuši sviestu, tāpēc paši neparaksta.
Būtu labi, ja žurnālisti šo gadījumu novestu līdz Norveģijas presei un noskaidrotu Gjensidige mātes kompānijas viedokli par šo.
Smilšarājam
14.10.2015. 17:17»
Smilšarājs.
Nešauboties ne mirkli,apgalvoju,ka Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB)ir parazītisks visu apdrošināšanas privātfirmu "jumts",par ko pārliecinājos pirms diviem gadiem,kad negadījumā,nolecot no ceļa, izvairījos no aizmiguša braucēja auto.Miegamices vainu atzina kā ceļu policija,tā pats...
A ko tad tu gribēji - pats aprēķināt zaudējumus? :D
Smilšarājs.
14.10.2015. 17:10Nešauboties ne mirkli,apgalvoju,ka Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB)ir parazītisks visu apdrošināšanas privātfirmu "jumts",par ko pārliecinājos pirms diviem gadiem,kad negadījumā,nolecot no ceļa, izvairījos no aizmiguša braucēja auto.Miegamices vainu atzina kā ceļu policija,tā pats vaininieks,taču vainīgā apdrošinātājs "Baltikums" nelietīgi vainu sadalīja pa 50% un man nozaga 140 latus,kas pietrūka,lai novērstu visus bojājumus manam auto.Un,blēdība sākas jau ar to,ka zaudējumus aprēķina un apmaksā vaininieka apdrošinātājs.
xx
14.10.2015. 16:37Man tas izskataas peec kraapnieciibas sevishki lielaa apmeeraa personu grupaa peec ieprieksheejas vienoshanaas .
xx
14.10.2015. 16:35Patiesiibaa - cik tieshi stulbam ir jaabuut , lai maksaatu naudu shim kantorim par it kaa apdroshinaashanu , kur pat shaadaa skaljaa un loti saapiigaa gadiijumaa , kur visa sabiedriibas uzmaniiba ir viniem pieveersta , vini nevis meklee celjus un veidus , kaa vienoties ar atliidziibas sanjeemeeju, bet algo kaut kaadus tur sabiedriskos cilveekus , kas vinju vietaa aicina cilveekus paljauties ,ka tas , ko vinji izpilda , ir tiesiskaa paljaaviiba , nevis ziimola graushana vai pat kas kriminaalaaks ???
Mareks
14.10.2015. 16:18Šis gadījums ir atbaidošs.
Vienīgā cerība ir veidot rezonansi valstīs, kur Gjensdige klienti nav inerti oligofrēni. "
Latvijā, par nožēlu, nesanāk..
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
