Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Zaļais kurss, kas ilgtermiņā paredz padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku efektīvāku, cilvēkam un videi draudzīgāku, tuvāko desmitgažu laikā nozīmē visaptverošas un dziļas pārmaiņas faktiski visās uzņēmējdarbības nozarēs.

Grūti izmērīt

Ilgtspēja uzņēmumu un cilvēku ikdienā kļūs par dzīvesveidu, daudziem jau ir kļuvusi, proti, visi mūsu lēmumi, izvēle un soļi tā vai citādi tiks skatīti caur ilgtspējas prizmu. Tik apjomīgas pārmaiņas nenotiek ātri un vienkārši. Kaut vai tāpēc, ka ilgtspējīguma līmeni ir grūti izmērīt, novērtēt.

Biznesa vidē visai abstraktais ilgtspējas jēdziens tuvākajos gados kļūs pavisam konkrēts un izmērāms – uzņēmumi visus datus, kas ir saistīti ar ilgtspēju, t.i. vides, sociālie un pārvaldības aspekti, apkopos īpašos ziņojumos. Daudziem lielajiem uzņēmumiem šādu ziņojumu gatavošana ir jau ierasta prakse, pārējiem tas nozīmē jaunas prakses apgūšanu tuvāko gadu laikā.

Tas, ka ilgtspējas ziņošanas prasība uz kādu pagaidām vēl neattiecas, nenozīmē, ka var neko nedarīt.

Pirmkārt, ilgtspēja jau ir kļuvusi par svarīgu aspektu konkurences priekšrocību līmenī, jo īpaši eksportējošiem uzņēmumiem, un tās loma tikai pieaugs, tostarp finansējuma saņemšanā biznesa attīstīšanai.

Jāuzsver, ka būt ilgtspējīgam nozīmē konkrētu rīcību un pārmaiņas, nevis tikai sagatavot ziņojumu par ilgtspēju. Otrkārt, lai sagatavotu kvalitatīvu pārskatu par ilgtspējas jomā paveikto, datus par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem ir jāsāk izprast un krāt jau tagad.

Kam un kad jāgatavo ziņojums

Neieslīgstot Eiropas direktīvu detalizētā izklāstā, svarīgākā ziņa ir: ilgtspējas ziņojums būs svarīga daļa no uzņēmuma gada pārskata. Jau tuvāko gadu laikā stāsies spēkā prasības sagatavot ilgtspējas ziņojumus pēc noteikta standarta, kur ļoti būtiska loma to izprašanā un īstenošanā būs laikus paveiktam darbam uzņēmuma līmenī. Virkne konkrētu prasību, kas skar ziņojuma sagatavošanu, vēl tiks precizēta nacionālajā likumdošanā, piemēram, par elektronisko formātu, neatkarīgā revidenta lomu u.c.

Jāņem vērā, ka aptuveni 11 tūkstoši ES uzņēmumu jau tagad gatavo t.s. nefinanšu ziņojumus saskaņā NFRD jeb Non Financial Reporting Directive. Tie ir uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 500 cilvēku un atbilst vienam no diviem kritērijiem – bilances kopsumma pārsniedz 20 miljonus eiro vai apgrozījums pārsniedz 40 miljonus eiro, kā arī biržā kotētas sabiedrības. Šie uzņēmumi turpinās gatavot nefinanšu ziņojumus, taču sāks ievērot jaunās prasības ar krietni detalizētāku standartu ziņošanai par ilgtspējas jomu.

Jaunās prasības ar uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive) stāsies spēkā ar 2024.gadu, un 2025.gadā būs jāpublicē ziņojums, iekļaujot informāciju par 2024.gadu. Vispirms tās skars uzņēmumus, kuri jau tagad ziņo saskaņā ar NFRD. Sākot ar 2026.gadu, kad ziņojumā jāiekļauj informācija par 2025.gadu, jaunās prasības būs jāievēro visiem lielajiem uzņēmumiem, kuri nefinanšu pārskatus pagaidām vēl negatavo.

Uzmanība jāpievērš izmaiņām direktīvas piemērošanas principos: ir jāziņo tad, ja izpildās vismaz divi no trim kritērijiem – darbinieku skaita slieksnis ir 250, nemainīgi paliek apgrozījuma un aktīvu apjomi – atbilstīgi 40 miljoni un 20 miljoni eiro. Pienākums ziņot saglabājas arī biržā kotētiem uzņēmumiem.

Tiek lēsts, ka ilgtspējas ziņojumu prasība skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu ES valstīs.

Visticamāk, to skaits pieaugs, jo plānots paplašināt ziņošanas prasības arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam konkrēti kritēriji tiek precizēti.

Jārisina datu pieejamība

Nozīmīga lieta, gatavojoties ilgtspējas ziņošanai, ir konkrētu, izmērāmu mērķu izvirzīšana. Nebūs gana ar “apaļām frāzēm” un skaisti definētu apņemšanos. Uzņēmuma rīcībā jābūt konkrētiem datiem, kas pierāda ilgtspējas jomā paveikto. Vides un klimata kontekstā tie būs kvantitatīvi dati, piemēram, izmešu samazinājums, energoefektivitāte, atkritumu apjoms. Savukārt pārvaldības un sociālā atbildīguma aspekti prasīs arī kvalitatīvu aprakstošu informāciju. To var nostiprināt ar uzņēmuma formulētu politiku, vadlīnijām, starptautiskajiem principiem, kam uzņēmums var pievienoties.

Ilgtspējas dati ir atkarīgi no nozares un uzņēmējdarbības veida, proti, vieni akcenti būs ražošanas vai transporta kompānijā, pavisam citi – pakalpojumu sniedzējam vai tirdzniecības uzņēmumam. Ilgtspējas ziņojumā ir jāietver arī informācija par sadarbības partneriem un piegādātājiem, tāpēc uzņēmumam laikus jāizveido sistemātiska datu un informācijas iegūšanas sistēma.

Datu pieejamība pašlaik vērtēta kā lielākā problēma ilgtspējas ziņošanas kontekstā visā pasaulē.

Ideālais risinājums būtu valsts rīcībā esošo datu izmantošana, kas parādītu pilnvērtīgu ainu par uzņēmumu reālo ieguldījumu ilgtspējas jomā. Patlaban dažādi dati par uzņēmumiem krājas atšķirīgu iestāžu krātuvēs, un informācija ir visai sadrumstalota, tāpēc agri vai vēlu politikas veidotājiem būs jāatrod veids, kā datus centralizēt un ar tiem dalīties.

Tas būtu noderīgi ne tikai ilgtspējas kontekstā, bet uzņēmējdarbības attīstībai kopumā, jo sniegtu pilnvērtīgu ainu par uzņēmumu darbību un problēmām. Tāpēc uzņēmumiem pašiem ir jārūpējas par savas ilgtspējas stratēģijas izpildei un ziņošanai vajadzīgo datu apkopošanu.

Konkurētspējas faktors

Īpaši nozīmīga loma ilgtspējas mērķu sasniegšanā ir bijusi un būs finanšu sektoram. Kapitāla plūsma aizvien vairāk tiks virzītas nozarēs un uzņēmumos, kas transformējas ar mērķi nodarīt iespējami mazāku kaitējumu videi, kļūt sociāli atbildīgākiem, iekļaujošākiem un caurskatāmiem pārvaldības kontekstā.

Tāpēc kapitāls kļūst par iedrošinošu faktoru, lai uzņēmumi apzinātos, ka ilgtspēja nav birokrātu izdomājums, bet vitāla nepieciešamība.

Vienlaikus tā jau ir kļuvusi par konkurences priekšrocību darbinieku piesaistē, jo cilvēki grib strādāt ilgtspējīgos uzņēmumos, finansējuma piesaistē un galu galā arī ikdienas efektivitātē, piemēram, tērējot mazāk enerģijas. Finansējums biznesa transformācijai ir pieejams gan bankās, gan valsts atbalsta programmās.

Vēlreiz uzsvēršu – būt ilgtspējīgam nozīmē domāšanas maiņu un atbilstošu rīcību no attieksmes pret vidi līdz attieksmei pret darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Uzņēmuma izmērs te nav noteicošais – pārmaiņu procesā esam mēs visi, kaut vai tāpēc, ka sadarbības partneri – bankas, piegādātāji u.c. – savā “ilgtspējas radarā” iekļaus ikvienu. Tas nozīmē, ka ilgtspējīgums jau šobrīd ir ne tik daudz ES prasība, kā biznesa attīstības un izdzīvošanas priekšnosacījums.

* SEB bankas Latvijā ilgtspējas attīstības vadītājs

Novērtē šo rakstu:

4
67

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...