Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bez šīs ilustrācijas rakstam nav nekāda vērtība. Bez šīs ilustrācijas raksts nav saprotams. Raksts ir ilustrācijas komentārs.

Raksta ilustrācija ir polisemantiska – daudznozīmīga. Redzams ir sarkasms – ļoti dzēlīgs izsmiekls. Turklāt ļoti dzēlīgā izsmiekla avots ir sašutums, naids un nicinājums. Ilustrācija liecina, ka sašutums, naids un nicinājums ir vērsts pret toleranci. Tātad vērsts pret iecietību, ko apzīmē ar svešvārdu „tolerance” (no lat. Tolerantia).

Bet tagad nopietni padomāsim, lūk, par ko.

Redzam, ka dzēlīgais izsmiekls ir vērsts pret iecietību. Tātad ir vērsts pret garīgo formātu (iecietību), ar kuru apliecinām savu attieksmi pret cita cilvēka pārdomām, uzskatiem, reliģisko ticību, kultūras tradīcijām, sadzīves paražām. Iecietība ir katra cilvēka garīgā sastāvdaļa. Ar iecietību sastopamies burtiski ikvienā dzīves solī, - mēs paši esam iecietīgi pret citiem, citi ir iecietīgi pret mums.

Protams, lieliski zinām, ka iecietība ir morālā īpašība, bez kuras nav iespējama cilvēku dzīve – cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedriskie procesi. Iecietības pakāpe raksturo cilvēka morālo līmeni un audzināšanas sasniegumus. Sabiedrībā nemīl indivīdus, kuri ir neiecietīgi pret citu cilvēku viedokli, darbību, uzvedību. Iecietības pakāpe liecina par personības inteliģenci, garīgo atvērtību un cēlumu. Iecietība ir cilvēka pašcieņas mērs. Tas, kurš ciena sevi, cienīs arī pārējo cilvēku individuālo savdabību.

Iecietība kā morāles norma un sociālā nepieciešamība ir vienmēr eksistējusi cilvēces vēsturē. Iecietība ir novērsusi daudzus konfliktus un nogludinājusi konfrontāciju starp atsevišķām personām un sociālajiem spēkiem. Bez iecietības nav iedomājama cilvēces pagātne, tagadne un nākotne.

Bet ko mēs redzam ilustrācijā? Ilustrācijā mēs redzam sašutumu, naidu un nicinājumu pret iecietību jeb svešvārdā – toleranci. Tātad ar iecietību ir noticis kaut kas tāds, kas ir pelnījis sašutumu, naidu un nicinājumu.

Aplūkojot ilustrāciju, nākas secināt, ka cilvēces mūžsenais un morāli vitālais garīgais formāts „iecietība” ir novests līdz galēji negatīvai robežai. Līdz tādai robežai, kas ir pelnījusi sašutumu, naidu un nicinājumu. Turklāt sašutums, naids un nicinājums ir tik liels, ka zināmā mērā aptumšojis ilustrācijas autora prātu, abos zīmējumos pieļaujot vēsturiski neprecīzu informāciju.

Zīmējumu ideja ir akcentēt cilvēka, Homo sapiens, nepieciešamību paciest neadekvātas izpausmes. Konkrēti: antropoģenēzes (cilvēka evolūcijas) dažādas pakāpes. Cilvēkam tas jādara tolerances vārdā.

Zīmējumi simboliski norāda, ka tolerance ir nepieciešamība iecietīgi izturēties pret parādībām, kuras nekādi nav pelnījušas iecietīgu attieksmi. Apakšējā zīmējumā cilvēks soļo kopā ar savas attīstības primātiem – puspērtiķiem, pērtiķiem, sinantropiem, pitekantropiem, australopitekiem, neandertāliešiem, kromanjoniešiem. Soļojot kopā ar savas evolūcijas primātiem, cilvēks ir spiests nolaisties līdz viņu attīstības zemajam līmenim. Zīmējums mums liek atzīt, ka tāda nolaišanās degradē cilvēku, un tolerance ir pārvērsta par degradācijas instrumentu.

Zīmējumos ir izmantota neprecīza informācija. Tā, piemēram, mūsdienu zinātne ir noskaidrojusi, ka cilvēks (Homo sapiens) nekad nav dzīvojis paralēli ar savas attīstības primātiem. Ģenētika ir izpētījusi, ka neandertālieši nav cilvēku senči. Zinātnes jaunākie atklājumi liecina vēl par vairākiem momentiem, kuri izslēdz minēto zīmējumu objektīvo pamatotību.

Bet tas, saprotams, šajā gadījumā nav galvenais. Galvenais ir mākslas valodā pievērst uzmanību tolerances kroplībām. Visticamākais, kroplības ir tik satraucošas, ka pilnā mērā attaisno vēsturiskās objektivitātes un māksliniecisko tēlu kolīzijas. Ilustrācija ļoti iedarbīgi aicina pievērst uzmanību tolerances problemātikai. Un tas ir galvenais.

Vecākā un vidējā paaudze atceras, ka jēdziens „tolerance” kļuva ļoti populārs pavisam nesen – aizvadītā gadsimta 90.gadu otrajā pusē. Pirms tam ļoti reti šo svešvārdu varēja izlasīt literatūrā un dzirdēt no tribīnes.

No 90.gadu otrās puses pārmaiņa bija uzkrītoša. It kā iepriekš sarunājuši, visi kā viens vārda „iecietība” vietā sāka lietot vārdu „tolerance”. Tā vien šķita, ka tolerance ir pats dievīgākais cilvēku dzīvē. Visos procesos centās saskatīt un akcentēt toleranci. Tā tas bija mediju materiālos, ierēdņu runās. Pat tramvajā nācās dzirdēt vaidēšanu par tolerances trūkumu, jo kāds bija uzkāpis uz otra pasažiera kājas.

Faktiski tolerances buma sākumu un galvenos notikumus var hronoloģiski precīzi fiksēt. Tolerances bums sākās 1995.gadā. Mērķis bija veicināt starpkulturālo iecietību.  ANO 1995.gadu pasludināja par Tolerances gadu, bet 16.novembri par Starptautisko tolerances dienu.

Tā rezultātā XX gs. beigās planetāru vērienu ieguva tolerances problemātika. Tika izstrādāta globāla programma starpkulturālajā komunikācijā. Arī pašlaik dažas dienas pirms 18.novembra visi esam aicināti svinēt Starptautisko tolerances dienu, kas polietniskajā un multikulturālajā Latvijā varētu būt ļoti svarīgs ikgadējs notikums. Latvijā nebūtu liels grēks apvienot abas svētku dienas un svētku kopprogrammā organizēt kaut ko starpkulturāli gaišu arī 17.novembrī.

ANO iniciatīva bija sava veida atbildes reakcija, ņemot vērā neiecietības pieaugumu pret migrāciju un migrantiem. Rietumu civilizācija sāka apzināties islama civilizācijas draudus. Virmoja kaislības sakarā ar S.Hantingtona slaveno rakstu The Clash of Civilizations? (1993) un grāmatu (1996) par civilizāciju sadursmi.

S.Hantingtona darba zemtekstā lasītāji saskatīja islama un kristiānisma civilizācijas sadursmi. Tas nepatika islama valstīm. Tāpēc Irānas prezidents Hatami 1998.gadā ANO ģenerālsesijā aicināja organizēt jaunu kustību – dialogu starp civilizācijām. ANO 2001.gadu pasludināja par Civilizāciju dialoga gadu. Tika izstrādāta civilizāciju dialoga veicināšanas programma, kas kļuva savdabīgs satelīts tolerances programmai.

Tā, piemēram, dialoga programmā ietilpa grāmatas sarakstīšana par civilizāciju kopdzīvi. Grāmatu sagatavoja 18 dažādu tautu un civilizāciju pārstāvji. Tajā apkopoti interesanti viedokļi un rekomendācijas. Tiek uzsvērts, ka civilizāciju un kultūru daudzveidība ir laba parādība. Savukārt dialogu var nodrošināt universālas vērtības un universāli ētiskie standarti: ticība cilvēku saprātam, brīvības alkas, tolerance, taisnības alkas, cilvēka cieņa. Grāmatā pamatots it kā jauns bībeliskais kredo: izturies pret citiem tā, kā tu gribi, lai citi izturas pret tevi; nedari otram to, ko tu negribi izjust pats.

Kā zināms, Civilizāciju dialoga gadā bija 11.septembra traģēdija. Starpkulturālās tolerances un civilizāciju dialoga problemātiku burtiski momentā nomainīja starptautiskā terorisma problemātika, kurai bija pievērsta visas planētas iedzīvotāju uzmanība.

Pēc 11.septembra civilizāciju dialoga programma strauji zaudēja sākotnējā lidojuma augstumu. Pašlaik ir sastopami civilizāciju dialogam veltīti pasākumi. Taču tiem ir margināls raksturs, un starptautiskajā sabiedriskajā domā tie neizpelnās lielu vērību.

Pilnīgi savādāk ir ar tolerances programmu, jo tā tika veiksmīgi pagriezta jaunā virzienā. Starpkulturālās iecietības aspekts saglabājās, taču jau labu laiku galvenā uzmanība tiek veltīta iecietības citiem aspektiem.

Vispirms un galvenokārt sabiedrībā tiek veicināta toleranta attieksme pret plurālismu, homoseksuālismu, viendzimuma laulībām, dzimtes izvēli, viena dzimuma „ģimeņu” kārošanu adoptēt bērnus un citām perversām tendencēm Rietumu civilizācijā. Un, lūk, tolerances programmas tik tikko minētais jaunais virziens ir faktors, kas normālos cilvēkos izraisa sašutumu, naidu un nicinājumu. Turklāt sašutumu, naidu un nicinājumu pastiprina tas, ka ap jēdzienu „tolerance” tagad koncentrējās Rietumu ideoloģijas visriebīgākās manipulācijas, drausmīgi zombējot masu cilvēku apziņu.

Liberāli demokrātiskā iekārta nevar lepoties ar morāli tikumiskās audzināšanas programmu skaitu. Liberāli demokrātiskajā iekārtā eksistē tikai viena programma – tolerances programma. Šīs programmas propaganda ietilpst liberālās demokrātijas ideoloģiskajā nomenklatūrā, tāpēc to nepārtraukti „piarē” medijos. Taču vislielākā slodze ir uzvelta sabiedriskajām organizācijām un mācību iestādēm.

Tā tas ir arī Latvijā. Pie mums interese par toleranci tīksmīgi uzplūda pēc iestāšanās ES, kad tolerances faniem kļuva pieejama konfederācijas budžeta nauda. Internetā ir materiāli gan par sabiedrisko organizāciju, gan izglītības iestāžu praktiski ļoti vērtīgajiem projektiem.

Tā, piemēram, sabiedriskās politikas centrs Providus var lepoties ar projektu „Skolotāju tolerances barometrs”. Centra speciālisti mēģināja noskaidrot skolotāju tolerances līmeni, jo no tā būs atkarīgs skolēnu tolerances līmenis. Projekta rezultāti liecināja, ka skolotājiem nav augstsa tolerances līmeņa pret cilvēku dažādību.

Internetā kādā pedagoģijas doktora disertācijā var lasīt šādu miglainu prātulu: „Postmodernā pasaule veidota pēc plurālisma, demokrātijas, reliģiskās brīvības, patērnieciskuma, paaugstinātas informācijas un izklaides pieejamības, kā arī mobilitātes principa. Sabiedrība postmodernās paradigmas ietvaros tiek dēvēta par attīstītu, jo to raksturo augsts industrializācijas, urbanizācijas, izglītības, pārticības un labklājības līmenis, kā arī demokrātijas iniciētas līdztiesības un tolerances tendences sociālajā sfērā”.

Internetā ir informācija par jāšanas klubu Tolerance. Uz jautājumu „Kāpēc Tolerance?” saita veidotāji atbild šādi: „Plašākā nozīmē tolerance jeb iecietība ir īpašība, kura pieļauj, ka citiem ir savs, no jūsējā atšķirīgs viedoklis, kuru tie apliecina. Tas prasa zināmu prāta atbrīvotību un spēju izprast citus. Tāpat nepieciešams noslāpēt augstprātību un būt spējīgam saprast, ka neuzskati sevi par vienīgo, kam taisnība. Tātad – jāšanas klubā Tolerance saprot, ka ne tikai mums pašiem un mūsu līdzcilvēkiem, bet arī zirgiem ir tiesības uz savu viedokli. Un tiesības to apliecināt. Jā, lai sportotu tolerantā tandēmā ar zirgu, jātniekam nemitīgi jātrenē savs ķermenis un gars spējā izprast zirgus (un cilvēkus). Mēs nemitīgi slāpējam savu augstprātību, neuzskatot sevi par vienīgajiem patiesības paudējiem ne zirgu, ne cilvēku priekšā. Mēs esam ceļā uz izpratni, kurā mūs vada cilvēces uzkrātā pieredze un Lielais Skolotājs – zirgs”.

Pirms neilga laika nevalstiskā organizācija Izglītības attīstības centrs īstenoja gurdi gudru projektu, kura mērķis bija „izveidot programmu un novadīt to 50 Rīgas pilsētas izglītotājiem, iekļaujot supervīziju metodiku par saskarsmes un tolerances jautājumiem mūsdienu sabiedrības daudzveidības aspektā”. Projektā paredzēts sagatavot „atbalsta materiālu skolotājiem "Saskarsme, daudzveidība un tolerance". Tajā iekļauti trīs tēmu bloki: 1.Skolās aktuālais jautājums par agresiju un tās izcelsmi. Šajā sadaļā apkopoti ieteikumus saskarsmē ar agresīviem bērniem un pusaudžiem un aprakstītas aktivitātes saskarsmes prasmju attīstīšanai. 2. Stereotipi un dzimumu līdztiesības veicināšana. Šajā tēmā piedāvājam praktisko nodarbību plānus, kuri izmantojami darbam 7.-12.klasēs, par dzimumstereotipiem un to mazināšanu.  3. Starpkultūru izglītības jēdzieni un metodes šo jēdzienu apguvei. Šajā daļā piedāvājam paņēmienu un aktivitāšu apkopojumu tam, kā darboties skolā ar neviennozīmīgajiem starpkultūru jautājumiem, piemēram, izmantojot metaforas, attēlus, shēmas, T-kartes u.c. Kopumā vairāk kā 50 lappušu materiālā atradīsiet aktivitātes un spēles, metodikas un nodarbību plānus”.

Domājams, nevienu nevar pārsteigt tolerances tematiskā daudzveidība. Cilvēku dzīvē iecietība vienmēr ir funkcionējusi ļoti daudzveidīgi. Izglītoti cilvēki to zina no vēstures, daiļliteratūras, filosofijas grāmatām. Jaunajos laikos arī no kinofilmām.

Tolerance visos laikmetos ir bijusi sanitārais kordons starp normālu sabiedrību un citām parādībām. Tolerance palīdz šķirot parādības. Tolerance ir iecietības zona starp haosa pasauli un morālo pasauli. Cilvēce savā morālajā evolūcijā vienmēr ir tiekusies paplašināt šo iecietības zonu. Taču iecietības zonā vienmēr rušinās arī morāli tumši elementi.

Pašlaik rušinās šāda tumša dīvainība. Mūsdienās daudzi jestri vēršas pret kultūru daudzveidību (multikulturālismu), kaut gan par to patiesībā vajadzētu gavilējoši priecāties. Tajā pašā laikā sabiedrībā (arī Latvijas) ir čaugana neiecietība pret negodīgi sashēmotu privātīpašumu un alkātīgu biznesu. Tā vien liekas, ka cilvēku vairākumam patīk krāpnieki un ekspluatētāji. No cienīto krāpnieku un cienīto ekspluatētāju treknā bara pilsoņi regulāri jaudīgi deleģē sociāli patriotiskus deputātus parlamentam un pašvaldībām.

Tam ir noteikts izskaidrojums. Apstiprinās zinātnes hipotēze, ka iecietības enerģiju un iecietības zonu nosaka attiecīgās kultūras tradīcijas un sabiedrības morālais līmenis. Iecietības un neiecietības dialektika ir cilvēcisko kolektīvu brieduma un pilnvērtības rādītājs.

Domājams, daudzus var pārsteigt noslieksme pret  toleranci izturēties kā pret pilnīgi jaunu parādību. Internetā lasāmie projekti liecina, ka cilvēki pirmo reizi sastopas ar toleranci un agrākajos laikmetos ļaudis nepazina toleranci. Projektus tā prezentē, it kā agrāk vecāki un skolotāji nemācīja bērniem būt iecietīgiem, it kā agrāk cilvēki iecietīgi neizturējās pret svešo, citādo, atšķirīgo. Projekti vedina domāt, ka agrāk cilvēki necienīja radu, draugu, kolēģu, paziņu profesionālo viedokli, politiskos uzskatus, estētisko gaumi, uzvedības manieres. Iepazīstoties ar projektiem, tā vien šķiet, ka agrāk cilvēki bija neinteliģenti, netaktiski, nesmalkjūtīgi, nekorekti. Cilvēkiem nepiemīta tas, ko saucam par dabisko inteliģenci, bez kā nav iespējama iecietība.

Diemžēl tā ir taisnība, – patiešām agrāk cilvēkus neaicināja būt iecietīgiem pret to, pret ko cilvēkus pašlaik aicina būt iecietīgiem. Atšķirība ir acīmredzama. Agrāk patiešām bija savādāki aicinājumi.

Agrāk cilvēkus neaicināja būt iecietīgiem pret nekompetentu viedokli. Tātad pret viedokli, kas nebalstās uz attiecīgā materiāla lietpratīgu izpratni. Agrāk neeksistēja tas, ko pašlaik Rietumu sabiedrībā apkaunojoši pazīstam ar vārdu „plurālisms”, kas reāli ir izvērties idiotijas plurālismā – nezināšanas un neizglītotības publiskajā legalizācijā. Agrāk cilvēkus neaicināja iecietīgi izturēties pret seksuālajām un dzimtes perversijām, par kurām vēl nesen pie mums bija paredzēts bargs cietumsods, bet citās civilizācijās joprojām ir paredzēts nāves sods. Pašlaik tolerances programmā faktiski galvenā ievirze ir dažādu morālo un intelektuālo kroplību attaisnošana. Bet tas (attaisnošana) patiešām cilvēces vēsturē notiek pirmo reizi.

Un vēl kas. Nākas ievērot projektu autoru nevēlēšanos pievērsties būtiskākajiem jautājumiem tolerances analītikā.

Tolerances analītikā ir tādi momenti, kuri izslēdz jebkādu sarunu par tolerantu attieksmi. Tā, piemēram, nevar būt toleranta attieksme pret karu, holokaustu, genocīdu, verdzību, diktatūru, terorismu, slepkavību, zādzību, korupciju, homoseksuālismu, pedofiliju, ksenofobiju, meliem, nekaunību, alkatību, krāpšanos, idiotismu, tumsonību, tautas nodevību, valsts izpārdošanu, šovinismu, nacismu, pseidonacionālismu, agresiju, invāziju, manipulāciju, deportāciju, pseidozinātni, pseidomākslu, pseidointelektuālismu. Tāpēc svarīgs ir jautājums par robežu, kad sākās tolerantas attieksmes nepieciešamība no vienas puses, un tolerantas attieksmes neiespējamība no otras puses.

Kritēriji var būt visdažādākie. Piemēram, toleranta attieksme ir neiespējama, ja tiek apdraudēta sabiedrības drošība un indivīdu labklājība. Taču arī šajā ziņā var būt svārstības. Teiksim, homoseksuālisms principā apdraud sabiedrību, taču atsevišķas sabiedrības spēj paciest homoseksuālisma klātbūtni. Homoseksuālisms ir ielavījies attiecīgās sabiedrības tolerances zonā.

Etnopsihologi izsakās par instinktīvo ksenofobiju un ideoloģisko ksenofobiju. Labi ir zināms, ka visbīstamākā neiecietība (ksenofobija) ir tā neiecietība, kura rodas instinktīvi bez jebkādas idejiskās doktrīnas. Piemēram, nav nekādu pierādījumu, ka mūsu saitu komentētāju naids pret „krieviem” un „žīdiem” liecina par noteiktu idejisko doktrīnu. Drīzāk tā ir akla sekošana stulbai modei, ko kultivē aprobežoti un savas mazvērtības nomākti radījumi.

Instinktīvo ksenofobiju nevar ietekmēt ne kritika, ne racionāli argumenti. Instinktīvā ksenofobija balstās uz cilvēka neapzinātiem sociālajiem refleksiem saskarsmē ar svešajiem – atsevišķiem cilvēkiem vai sociālajām grupām. Instinktīvā ksenofobija ir visbīstamākā, jo to nevar ne kontrolēt, ne vadīt. Socializācijas un inkulturācijas procesos to var vienīgi neintralizēt un pieklusināt. Tas varētu būt tolerances projektu uzdevums LR, ja vēlamies no projektiem noteiktu praktisko labumu.  

Instinktīvā ksenofobija vairāk vai mazāk piemīt katram sociumam un katram cilvēkam. Grieķi ienīda skitus, romieši un bizantieši – visus barbarus. Labi ir zināma franču un vāciešu attiecību vēsture, Kaukāza tautu izturēšanās pret čečeniem un čečenu izturēšanās pret citām tautām, inteliģentas personas izturēšanās pret mietpilsoni un tumsoni, patriciešu izturēšanās pret plebeju, buržuju izturēšanās pret strādniekiem. Instinktīvā ksenofobija ir klasisks pedagoģiskās darbības lauks visos laikmetos un visās kultūrās.

Savukārt ideoloģiskās ksenofobijas pamatā ir nevis sociālie refleksi, bet noteiktas politiskās idejas. To izcelsmes motīvi ir manipulatīvi atvasināti no apspiestības, pazemotības, nebrīvības, kā arī politisko spēku operatīvā ideoloģiskā nolūka.  Ideoloģiskā ksenofobija atklāti sludina etnisko naidu. Taču ideoloģiskā ksenofobija pastāv tikmēr, kamēr ir aktuāla attiecīgā ideja un spēkā ir operatīvā pavēle ķērcoši demonstrēt etnisko naidu. Ideoloģiskās ksenofobijas intensitāti var kontrolēt un vadīt. Mēs Latvijā to ļoti labi zinām.

Mana pasniedzēja darba pieredze (daudzus gadus aprunājoties ar simtiem studentu) liecina, ka pie mums ksenofobija (naids pret „krieviem” un „žīdiem”) visvairāk tiek uzkurināta skolā, kopējot skolotāju ksenofobisko noskaņojumu (naidīgās frāzes), kas skolēnu kolektīvā tūlīt izvēršās modīgā trendā. Tikai vēlāk (studiju gados) jaunieši saprot, ka ir aplami paļāvušies uz skolotāju autoritāti.

Rietumu ideoloģijā tolerancei tiek veltīta ļoti liela vērība un atvēlētas grandiozas summas. Zinot to, ka tolerance faktiski ir cilvēku komunikācijas dabiska (organiska) sastāvdaļa un cilvēku esamībā tolerance pastāv neatkarīgi no ANO, ES konfederācijas un atsevišķo valstu, sabiedrisko organizāciju un skolu speciālajām akcijām, rodas vēlēšanās noskaidrot tolerances ideoloģiskā „piāra” patieso (neformālo) iemeslu. Liberālās demokrātijas speciāli organizētā ideoloģiskā kņada ap toleranci vedina domāt, ka tāds iemesls pastāv.

Viss liecina, ka iemesls ir šāds. Rietumu civilizācijai ir nepieciešams reabilitēt (atjaunot iepriekšējo reputāciju) kapitālismu, ar kuru aizvadītajos apmēram 40 gados ir notikušas milzīgas pārvērtības un pašlaik kapitālismam visvairāk piestāv epitets „iracionālais”. Respektīvi, izveidojies ir iracionālais kapitālisms.

Var rezumēt vēl plašāk. Proti, Rietumu sabiedrībai ir nepieciešams reabilitēt savu cilvēcisko seju jeb ētosu (morāles ideālu, principu, normu kopumu) vispār. To nepieciešams darīt tāpēc, ka demogrāfiskā pāreja stimulē ļoti dziļas izmaiņas „balto” cilvēku darbībā, uzvedībā un komunikācijā.

Izmaiņas ir milzīgas. Turklāt tās galvenokārt ir sliktas izmaiņas un skaidram prātam grūti aptveramas izmaiņas. Tāpēc liberālās ideoloģijas mērķis ir aicināt samierināties un atzīt milzīgās izmaiņas, izturēties iecietīgi pret visām izmaiņām.

Bet tā reizē ir atbrīvošana no jebkādas atbildības par to, kas ir noticis ar „baltajiem” cilvēkiem. Tāpēc, piemēram, masu cilvēkiem ļoti patīk plurālisms. Viņi ar dziļu prieku apsveic propagandēto plurālismu un propagandēto toleranto attieksmi pret plurālismu. Viņi priecājās, ka viņu viedokļa saturs nevienu neinteresē un par viedokļa saturu viņiem nav jāatbild. Katrs masu cilvēks tagad ir ielāgojis, ka tautā ir iezombēts toleranti izturēties pret plurālismu kopumā un pret katru viedokli atsevišķi neatkarīgi no tā, vai tas ir pareizs vai nepareizs.

Tādējādi tolerances ideoloģiskā propaganda palīdz Rietumu ļaužu masām pielāgoties dzīvei jaunajos sociālajos, ekonomiskajos, politiskajos, intelektuālajos, morālajos apstākļos, kas no Rietumu cilvēku kultūras atmiņas viedokļa neatbilst veselajam saprātam, jo ir pretrunā ar dzīves jēgu un kārtību vēl nesenā (līdz XX gs. 70.gadiem) pagātnē.

Arī mūsu vecākajai paaudzei nākas izbaudīt radikālās pārvērtības. Viena daļa var klusībā pie sevis brīnīties par viņiem doto atļauju nesodīti zagt, blēdīties, ņemt kukuļus, tirgot izglītības dokumentus, licences, sertifikātus, tēlot politikas, valsts pārvaldes, zinātnes un mākslas korifejus. Otra daļa šausminās par noziegumu brīvību, jauno paaudžu tikumiem, ekonomikas, izglītības, mākslas un zinātnes pagrimumu, tautas intelektuālo un morālo lejupslīdi.

Vēl nesen Rietumu civilizācija pamatoti lepojās ar savu atvērto sabiedrību jeb kapitālismu. Tajā valdīja uzticība, godīgums, patiesība, taisnīgums, racionālisms. Rietumu cilvēkiem bija izdevies maksimāli tuvoties cilvēces mērķim sabiedrībā nostiprināt zinātniskumu, humānismu, saprātīgumu, racionalitāti, vienlīdzību, atbildību, brīvību, augstas estētiskās un morālās normas, kā arī radīt apstākļus cilvēka kritisko spēju attīstīšanai. Rietumu civilizācija lepojās, ka tai uz mūžīgiem laikiem ir izdevies atbrīvoties no pakļautības maģiskiem spēkiem un arhaikas autoritātēm. Rietumu civilizācija uzskatīja, ka tā ir radījusi valsts iekārtu, kurā visaugstāk tiek vērtēta brīvība un atbildība, ko ar prieku izmanto cilvēki, brīvi un atbildīgi domājot un rīkojoties.   

Rietumu civilizācijā pašlaik vairs nekas liels nav palicis no tā, ar ko vēl nesen tā varēja ar patiesu gandarījumu lepoties. Kapitālisma vietā ir radies iracionālais kapitālisms un materiālās nevienlīdzības kolosāla aiza. Brīvības un atbildības vietā ir radusies rafinēta un ciniska psiholoģiskās manipulācijas invāzija, izsmalcināta bezatbildība un maniakāla alkatība, jauna tipa finansu mahinācijas un perversa izlaidība, bezjēdzīga un glamūrīga patērēšana. Bezatbildīgā un nesaprātīgā politika ir valstis un tās pilsoņus iedzinusi praktiski neatmaksājamos parādos. Rūpnieciskā ražošana ir pārcelta uz citu civilizāciju zemēm. Rietumu civilizācijas lielākās valstis nepārtraukti ar raķetēm, bumbvedējiem, speciālām kaujas vienībām, vadāmā haosa tehnoloģijām kaut kur „ievieš demokrātiju” un „nostiprina cilvēktiesības”. Informācijas slēpšana un tendencioza izkropļošana, sociuma nemitīga ideoloģiskā zombēšana, politiķu melošana un neprātība tagad ir Rietumu civilizācijas ikdiena. Tāpēc ir loģiski, ka nepieciešams kaut kādā veidā reabilitēt un pašslavināt iracionālo un amorālo rīcību.

Cilvēkam vienmēr ir piemitusi tieksme skaļi attaisnot savu rīcību. Īpaši tajos gadījumos, kad rīcība ir aplama un nesola neko labu. Tolerances un plurālisma retoriskā dievināšana ir varens līdzeklis (iedomīga iebrauktuve) savas rīcības skaļai reabilitācijai.

Sabiedrības vairākumu ļoti apmierina tolerances un plurālisma potences un perspektīvas. Tas ir noticis tāpēc, ka masu cilvēks ir kļuvis ne tikai tolerances un plurālisma pirktspējīgākais klients, bet arī galvenais menedžeris – procesu komandieris. Tolerance un plurālisms vissaldāk plosto tajās zemēs, kurās politiskā vara pieder masu cilvēkiem. Šajās zemēs ir totāla masu fenomenu segmentācija, un personības ir nostumtas pažobelē vai pametušas attiecīgo teritoriju. Rietumu civilizācijas vēsturē tā tas notiek pirmo reizi. Nekad agrāk masu cilvēki nebija dzīves noteicēji visas valsts mērogā. XX gadsimta sākumā iekurbulētā masu sacelšanās XXI gadsimta sākumā Eiropas dažās vietās ir atrūcinājusi līdz uzvaras finišam.

Novērtē šo rakstu:

72
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

12

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

FotoPēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!
Lasīt visu...

21

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām. 
Lasīt visu...

21

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

FotoTagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...