Ilzes Brantes režīma apogejs: Ogres Tehnikuma stagnācija un sabrukums
Pietiek lasītājs26.05.2025.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
No 19. līdz 23. maijam Ogres Tehnikumā notika kārtējās sacensības, kuru laikā kopmītnēs tika izmitināti ārējie viesi, bet paši audzēkņi – izlikti. Tas notika mācību gada pašā noslēgumā – laikā, kad daudziem jauniešiem notiek eksāmeni, kvalifikācijas darbi un noslēguma pārbaudījumi. Ogres Tehnikums ir klātienes izglītības iestāde, kur attālināta mācīšanās infrastruktūras un specifikas dēļ nav iespējama. Neskatoties uz to, Ilze Brante pieņēma lēmumu upurēt izglītības stabilitāti par labu reprezentācijas vajadzībām.
Šis ir tikai viens piemērs tam, kā skolas vadība konsekventi nostāda audzēkņu intereses pēdējā vietā. Vai šīs sacensības nevarēja notikt vasarā? Vai patiešām nebija cita risinājuma? Ilzes Brantes lēmums vēlreiz apliecina, ka svarīgāk par audzēkņu labsajūtu, drošību un izglītību ir iestādes ārējais tēls un viņas personīgā statusa spodrināšana.
Ilūzija par stabilitāti – kas patiesībā notika Ogres Tehnikumā?
Ogres Tehnikums ir izglītības iestāde ar ilgāk nekā desmit gadus senu vēsturi, kur jaunieši apgūst praktiskas prasmes un gatavojas darba tirgum. Taču aiz mācību procesa un oficiālās retorikas slēpjas sistēmiski trūkumi, kas veidojušies Ilzes Brantes ilgstošās vadības laikā. Šī analīze piedāvā retrospektīvu skatījumu uz Brantes vadības periodu, izgaismojot krīzes cēloņus un sekas – no pārvaldības problēmām līdz audzēkņu tiesību ignorēšanai.
Ilzes Brantes alga un samērīguma jautājumi
Ilze Brante 13 gadu laikā Ogres Tehnikumā nopelnījusi aptuveni 440 584 eiro un vēl 38 713 latu pirms eiro ieviešanas. Pandēmijas laikā, kad mācības notika attālināti un iestādes darbība būtiski mainījās, viņas atalgojums turpināja pieaugt — no 40 512 eiro 2019. gadā līdz 52 082 eiro 2021. gadā. Šis straujais pieaugums raisa jautājumus par atalgojuma samērīgumu, jo vienlaikus tika ziņots par izglītības kvalitātes problēmām, audzēkņu neapmierinātību un infrastruktūras trūkumiem. 2025. gada aprīlī Brantes bruto alga sasniedza 4713 eiro mēnesī — summa, kas, ņemot vērā iestādes stagnāciju, šķiet pretrunīga.
Vietnieces un to loma pārvaldībā
Aina Murāne, administratīvi saimnieciskās daļas vadītāja, ilgstoši nespēja nodrošināt pienācīgu infrastruktūru — ceļš uz tehnikumu joprojām nav sakārtots, un sadarbība ar pašvaldību ir bijusi neveiksmīga. Neveiksmīga bija arī vadības reakcija uz karstā ūdens piegādes pārtraukumu kopmītnēs — kamēr audzēkņi jau bija vērsušies pie medijiem, Murāne problēmu noliedza. Šāda nespēja efektīvi risināt pat elementāras saimnieciskas problēmas raisa nopietnas šaubas par viņas piemērotību politiskai darbībai, ņemot vērā, ka viņa kandidē uz Ogres novada domi no Jaunās Vienotības. Diemžēl aktuāla atalgojuma informācija nav publiski pieejama.
Armanda Auziņa, direktores vietniece audzināšanas un kultūrizglītības jomā, Ainas Murānes meita, 2025. gadā saņem 3593 eiro bruto mēnesī. Arī viņa kandidē pašvaldību vēlēšanās no tās pašas partijas kā viņas māte. Šādas sakritības liek uzdot jautājumu par politisko un profesionālo interešu saplūšanu, kā arī par nepieciešamību pēc šāda amatu skaita un algu līmeņa, ja izglītības iestādē vienlaikus netiek risinātas būtiskas problēmas.
Linda Pukīte, direktores vietniece izglītības un metodiskajā darbā, 2025. gada aprīlī saņēma 4091 eiro mēnesī. No 2017. līdz 2023. gadam viņa kopumā nopelnījusi ap 172 033,85 eiro. Plašu kritiku raisīja viņas komentāri pēc tam, kad audzēkņi tika izlikti no kopmītnēm viesu uzņemšanas laikā. Raidījumā "Bez Tabu" viņa norādīja: "Tā ir dienesta viesnīca, tas nav viņu personīgais dzīvoklis. Ja atbrauc ciemiņi, jāpiedāvā labākais." Šāda attieksme liecina par izpratnes trūkumu attiecībā uz audzēkņu tiesībām uz stabilu dzīvesvietu.
Baiba Liepiņa, vietniece kvalitātes un attīstības jautājumos, 2025. gada aprīlī saņēma 3541 eiro mēnesī. Viņa kopš 2014. gada kopumā nopelnījusi vairāk nekā 268 236,32 eiro. Kā iepirkumu komisijas priekšsēdētāja viņa bija iesaistīta vairākos strīdīgos iepirkumos, kas raisīja aizdomas par resursu izšķērdēšanu un nepietiekamu caurspīdīgumu lēmumu pieņemšanā.
Audzēkņi otrajā plānā – kopmītnes viesu komfortam
Ogres Tehnikuma kopmītnes gadiem kalpojušas kā mājvieta audzēkņiem, kas maksā par dzīvesvietu un uztur savas tiesības uz drošu un stabilu vidi. Tomēr prakse rāda ko citu – audzēkņi tiek uzskatīti par pagaidu šķērsli iestādes reprezentatīvajām ambīcijām. Brīžos, kad ierodas ārējie viesi, audzēkņi tiek izlikti no savām istabām, lai vietu ieņemtu uzaicinātie ciemiņi, kuri dzīvo kopmītnēs bez maksas. Šāda rīcība apliecina, ka iestādes vadības vērtību sistēmā audzēkņu labklājība nav prioritāte. Tā vietā galvenais akcents tiek likts uz ārēju iespaidu un reprezentāciju, nevis uz uzticību tiem, kuru izglītošana ir iestādes pamatuzdevums.
Secinājumi – laiks pārmaiņām, laiks atbildībai
Ilzes Brantes trīspadsmit gadu ilgā vadība izgaismo nopietnus un sistēmiskus trūkumus Ogres Tehnikumā — no finanšu pārvaldības līdz ētikas standartiem. Iestāde ir zaudējusi virzienu, bet vadība turpina sevi atalgo, kandidē politikā un ignorē audzēkņu vajadzības.
Šis nav vienkārši vadības stils — tā ir pilnīga empātijas trūkuma izpausme izglītības vadībā. Ir pienācis laiks Ilzei Brantei un viņas komandai atbildēt par saviem lēmumiem un vietu atdot tiem, kuri gatavi izvirzīt skolēnus un viņu nākotni pirmajā vietā.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
