Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latviešiem pieder dabīgs monopols uz patriotismu. Pārējiem piederības apziņa mūsu valstij jāpierāda, un šim aktam nebūt nepietiek ar naturalizācijas procesa iziešanu, kas vismaz teorētiski nozīmē valsts valodas apgūšanu. Šādu vēstījumu, dzenot ķīli starp latviešiem un cittautiešiem, jau tradicionāli nes Nacionālās apvienības retorika, kuru jaunā līmenī pacēlusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Latvijas valsts dibinātāji un Satversmes tēvi Latviju redzējuši kā pilsonisku, etniski un lingvistiski nesadrumstalotu ne etnisku nāciju. To apliecina valsts pamatlikumā Latvijas tautai ne ekskluzīvi latviešiem uzticētā suverēnā vara. Satversmes otrā panta apstrīdēšana Saeimā ievēlētam politiķim nebūtu prāta darbs, un tas arī netiek darīts – vismaz tieši. Bet kopš stāšanās valsts otrajā augstākajā amatā Mūrniece cittautiešiem mērķētas norādes par viņu apšaubāmo piederību Latvijai pamanās iepīt katrā valsts dzimšanas dienai veltītajā svinīgajā uzrunā no Saeimas tribīnes. Izņēmums nebija arī aizvadītais 18.novembis.

Cittautiešus un latviešus viņa pretnostata, izmantojot, piemēram, statistiku. Mūrnieces runā tas skan šādi - „[..] palikuši tikai 62 procenti pamattautas”. Uzreiz gan tiek piebilsts, ka šādi dati mudina spert izlēmīgākus soļus saliedētākas nācijas izveidošanā. Un tas būtu panākams, likvidējot mazākumtautību skolas. Jau otrs pliķis cittautiešiem.

Nacionālās apvienības pārstāvei vajadzētu zināt, ka tikko nodibinātās brīvvalsts likums par nacionālo minoritāšu autonomiju apliecināja, ka visas tautas, kas Latvijā dzīvo, ir šīs zemes pirmsācēji un tikai izglītībā un kultūrā pastāv autonomija. Viss pārējais mums ir kopīgs. Atkāpes no šī principa, runājot par izglītības valodu mazākumtautību skolās, būtu šo principu nodevība.

Var, protams, atrunāties (un tas tiek darīts), ka Padomju Savienības okupācijas laiks dramatiski samazinājis latviešu skaitu valstī, kura dibināta latviešu kultūras un valodas saglabāšanai. Tomēr politiķe aizmirst - nepārtraukti atgādinot par piederību citai „pamattautā” neietilpstošai grupai, vēlme apgūt latviešu valodu un kļūt par patiesu Latvijas patriotu netiks veicināta.

Var atgādināt (un tas tiek darīts) par Krievijas agresīvās propagandas ietekmi uz iedzīvotāju prātiem un ar to censties attaisnot nepieciešamību likvidēt mazākumtautību skolas, jo, tikai latviešu skolā mācoties, cilvēks tapšot integrēts pareizi.

Tiesa, Krievijas televīziju kanālos Latvijai un tajā notiekošajam ap nepilsoņiem un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem atvēlēta īpaša vieta. Šķiet, nepaiet ne diena, kad kādā no kanāliem nebūtu Latvijas cittautiešu smago ikdienu dramatizējošs sižets.

Taču. Pirms dažiem gadiem Tartu Universitātes psihologu veiktā pētījumā tika secināts, ka Baltijas valstīs vismazākā etniskā distance ir starp latviešiem un Latvijas krievvalodīgajiem. Mēs esam vistolerantākie, ja salīdzina ar Lietuvas lietuviešiem un poļiem vai Igaunijas igauņiem un krieviem.

Varbūt tieši tādēļ Kremļa propagandas mašinērija velta tika daudz laika un enerģijas Latvijas tautas šķelšanai, jo to neapmierina mierīga dažādu tautu līdzāspastāvēšana? Bet patriotisma monopoltiesību apreibinātā Mūrniece, turpinot dalīt Latvijas tautu "mūsējos" un "nemūsējos", lej ūdeni uz pašas nīstās Krievijas propagandas dzirnavām?

Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētnieki reiz atzinuši, ka latviešiem raksturīgā apdraudētības sajūta ir viens no galvenajiem etnisko attiecību saspīlējuma un neiecietības avotiem.

Apdraudētības sajūtu pastiprina psiholoģiskā nedrošība, zems pašvērtējums un kopš Padomju Savienības laikiem saglabājies pašapziņas trūkums, kas traucē kontaktēties ar citu tautību pārstāvjiem, iepazīt tos.

Tādēļ var pieņemt, ka pašu latviešu radītais informācijas un pozitīvās pieredzes trūkums, vēlme saliedēt sabiedrību ar juridiskiem ne kultūras un savstarpēja dialoga instrumentiem, rada pateicīgu augsni naida runai Mūrnieces retorikā un dzirdīgas ausis Krievijas propagandai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...