Indriķis Latvietis izziņojis jaunā “Baiļu” sērijas romāna nosaukumu un “galvenos varoņus”
PIETIEK04.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Tā. Tas nu būtu izlemts,” – šādi persona vai personas, kas ar Indriķa Latvieša pseidonīmu ir sarakstījušas trīs gada vispieprasītāko grāmatu sarakstos iekļuvušos romānus „Bailes”, „Vara” un „Nauda”, sociālajā tīklā Twitter ir izziņojušas jauno sērijas romānu ar nosaukumu „Nāve” un tā „galveno varoņu” sarakstu.
Kā izriet no ieraksta, jaunajā romānā varētu figurēt šādi „no A līdz Z izdomāti” „galvenie varoņi” – Egils Melits, Andris Feikmanis, Romāns Vanzovičs, Baiba Rautmane, Valērijs Zimins (Ziema), Pāvels Rabenoks, Jānis Mordāns, Juris Durašs, Gints Peders, Rita Ķēvele, Inga Smiņķe, Dainis Meļbiksis, Jānis Riers, Ilze Diņķele un Arvīds Meistars.
Pāris no šiem vārdiem un uzvārdiem neļauj droši secināt, kas varētu būt attiecīgā „varoņa” „prototips”, savukārt no iepriekšējiem romāniem acīmredzami „augšāmcēlies” ir pasūtījuma slepkava Valērijs Zimins ar iesauku „Ziema”, kurš it kā gāja bojā sērijas pirmā romāna „Bailes” beigās.
Pagaidām Indriķis Latvietis nesniedz nekādu skaidru vēstījumu par to, kādām tēmām varētu būt veltīts jaunais romāns. Tiesa, atsevišķā tvītā viņš norādījis: „Par ko būs jaunais romāns “Nāve” (“Bailes -
Es apņemos pilnīgi Pērkonu aizliegt
un par savas tautas nodevēju palikt.
Palīdzēt tautas varoņus samaitāt,
še svešas ticības mācītājus ievest,
tautiešus pierunāt svešiniekiem klausīt,
kaut un dedzināt tos, kas turas pretim,
vispārēju verdzību beidzot še ievest.
(Andrejs Pumpurs, “Lāčplēsis”, Kangara solījums Līkcepurem.)
„Pērn decembrī iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, vai, viņuprāt, lai panāktu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, ir pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana. Teju trešdaļa jeb 31% aptaujāto minētajam apgalvojumam piekrīt, un pērnā gada nogalē fiksētais rezultāts ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2019.gadā. (..) Savukārt minētajam apgalvojumam kopumā nepiekrīt 54% aptaujāto, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada beigās. Vēl 15% aptaujāto nespēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.
(Ziņu aģentūra LETA)
Koncentrācijas nometne. Ebrejus ved uz gāzes kameru. Viens saka – skatieties, vāciešu ir ļoti maz, metīsimies viņiem visi virsū, apsitīsim un būsim brīvi! Taču no pūļa nekavējoties atskan balsis – neklausieties viņā! Tas ir provokators! Ar vardarbību neko nevar panākt! Mēs varam uzvarēt tikai ar miermīlīgu protestu!
(Anekdote)
Būs laiks, kad Latvijā atkal plivināsies sarkanbaltsarkanais karogs, bet pie varas būs komunisti. Tā tas būs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautas, bet krievu interesēs. Daudz būs runas par brīvību un neatkarību. Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Joprojām tas būs tas pats sliktais pret latviešiem. Komunisti padarīs latviešus plikus un nabagus. Paši savāks lielas vērtības. Tās nebūs godīgā ceļā iegūtas vērtības. Tad es nevaru pateikt, kā tas iznāks, bet viņi būs spiesti atdot visu atņemto latviešiem atpakaļ. Būs milzīgs pasaules spiediens – krievi un svešie dabūs braukt prom. Latvija būs brīva. To es redzu, bet, kad tieši tas notiks, nevaru pateikt, jo laiks neeksistē šai sfērā.
(Eižena Finka, iespējams, slavenākais pareģojums)
Klāt pievienots arī jau tradicionālais teksts no „Baiļu” sērijas romāniem: „Paši savas labsajūtas vārdā lasītāji tiek laipni aicināti uzskatīt, ka arī šīs grāmatas – tāpat kā tetraloģijas pirmo trīs daļu “Bailes”, “Vara” un „Nauda” – pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka tās varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs ir palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar. Bet, ja gadījumā arī notiek, tad zināšanas par to var būt kaitīgas veselībai un reizēm arī dzīvībai. Un, kā zināms, pie nāves pierast nevar.”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
