Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latīņu teiciens “Quod liced lovi, non licet bovi” (kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim) izceļ dubultmorāles un dubultstandartu pastāvēšanu sabiedrībā, kur vienai sabiedrības daļai tiek atļauts vai piedots tas, kas citiem – ne. Lai arī likums konkrētām amatpersonām nosaka attiecīgus izņēmumus, tomēr šādām privilēģijām nav jāpastāv tiesību normu piemērošanā, proti, nodarījuma izvērtēšanai amata “augstumam” nebūtu jārada nekādas indulgences.

Pirms vairākiem gadiem kāds “Latvijas Avīzes” (LA) žurnālists zvanīja uz tiesu un interesējās vai atklātā tiesas sēdē publiski notiesātā persona ir tā, ko viņš domā.[1] Tiesas priekšsēdētāja, skrupulozi izpildot likuma prasības, kas nosaka, ka “vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija”[2] un “atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, – ar tā pieņemšanas brīdi”,[3] kā arī tiesas kā procesa virzītāja tiesības sniegt jebkurai personai jebkuru informāciju, ko procesa virzītājs uzskata par atklājamu,[4] žurnālista telefoniski, proti, mutiski pieprasīto, informāciju sniedza. Piezīmējams, ka vispārpieejamu informāciju pieprasīt drīkst arī mutiski, tostarp pat anonīmi.[5]

Kuriozi, ka visa šī informācija, kas ar likuma normu ir atzīta par vispārpieejamu, tobrīd bija brīvi iegūstama arī internetā pāris klikšķu un dažu sekunžu laikā, piemēram, ieskatoties oficiāli publicētajos anonimizētajos tiesu nolēmumos un tiesu kalendāros, kas tobrīd arī attiecībā uz pagātni netika slēpti, jo par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir jau publicētas.[6]

Diemžēl šai tiesas priekšsēdētajai bija kāds ietekmīgs paziņa, kurš tobrīd ļoti nepatika tā brīža “varenajiem”, tāpēc tiesnesei tas beidzās visai bēdīgi – ar ne pārāk likumīgi uzsāktu kriminālprocesu,[7] apšaubāmā veidā iegūtiem pierādījumiem tajā un visai diskutablu un pretrunīgu notiesājošu spriedumu, kas tiesneses veiksmīgo karjeru ar to arī izbeidza (par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jeb KNAB visai diskutablo praksi, piemēram, uzsākt operatīvās darbības pasākumus kriminālprocesa vietā, pierādījumu iespējamam kriminālprocesam nākotnē iegūšanai – vairāk citā rakstā).

Norādāms vien, ka ne pirms, ne arī pēc tam, cik publiski ir zināms, neviens tiesnesis vai tiesas darbinieks, kas likuma “Par tiesu varu” 28.2 pantu tulko saprātīgi, proti, ka ar atklātā tiesas sēdē pasludinātu nolēmumu, mazākais – tā rezolutīvo daļu, ir tiesīgs iepazīties jebkurš, ne tiesāts, ne arī notiesāts nav. Tieši otrādi, pat tad, kad tiesas ir izsniegušas neanonimizētus tiesas nolēmumus ar attiecīgo lietu nekādi nesaistītām personām, ne Valsts policija, ne arī Prokuratūra kriminālprocesus šai sakarā parasti ierosinājusi nav, tostarp atsaucoties uz likuma “Par tiesu varu’” 28.2 pantu.

Pretēji tam, ka atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 1. punktā teikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu. Savukārt ar Informācijas atklātības likuma 11. panta sesto daļu iestādes sarakstei ar informācijas pieprasītāju un ziņām par šo personu ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Tādējādi Informācijas atklātības likuma 11. panta sestā daļa un Informācijas atklātības likuma 16. pants sistēmiski nosaka, ka iestādes un informācijas pieprasītāja sarakste kā ierobežotas pieejamības informācija ir aizsargāta ar likumu.

Secināms, ka ikvienas personas – jebkura interesenta, sabiedriski aktīvas personas, cilvēka ar žurnālista interesi, advokāta, žurnālista vai reģistrēta vai nereģistrēta masu informācijas līdzekļa – informācijas pieprasījums iestādei jeb publiskai personai ir ierobežotas pieejamības informācija. Citiem vārdiem sakot, jebkurš var būt drošs, ka ziņas par privātpersonas veiktajiem informācijas pieprasījumiem iestādei netiks nevienam izpaustas.

Tas ir diezgan loģiski, jo šādu ziņu izpaušana apdraud ne tikai vārda brīvību, ko sargā Satversmes 100. pants, bet arī informāciju pieprasījušās personas labklājību, veselību vai pat dzīvību. Tā ne viens vien ir zaudējis darbu, veselību vai pat dzīvību savu informācijas paprasījumu dēļ tāpēc vien, ka tas ir tapis zināms personām, par kurām informācija tiek vākta. Tāpēc ir pašsaprotami, ka šādu informāciju aizsargā likums, tostarp paredzot disciplināratbildību vai pat kriminālatbildību personai, kas ir vainojama ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgā un nepamatotā izsniegšanā.

Informācijas atklātības likuma 16. pants nosaka, ka iestāde nodrošina, lai pienākumu saglabāt ierobežotas pieejamības informāciju zina visas personas, uz kurām šis pienākums attiecas, ja likumā nav noteikts citādi. No personām, kuras apstrādā ierobežotas pieejamības informāciju, pieprasa rakstveida apliecinājumu, ka tās noteikumus zina un apņemas tos ievērot, bet, ja persona neatļauti izpaudusi informāciju, kas atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju, tā saucama pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības.

Krimināllikuma 329. pants paredz sodu par tādu neizpaužamu ziņu, kas nav konfidenciāla, slepena vai sevišķi slepena informācija, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kura bijusi brīdināta par ziņu neizpaušanu vai kura saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Atbilstoši judikatūrai un tiesu praksei tas ir attecināms arī uz žurnālistu veiktu informācijas pieprasījumu tiesām un tiesnešiem, par ko liecina jau minētie un saistībā ar konkrētās lietas apstākļiem, autora ieskatā, visai diskutablie nolēmumi kriminālprocesā Nr. 12812001716.

Senāta judikatūrā ir norādīts, ka, lemjot par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, vienmēr ir jāapsver, kurai no interesēm – tai, kuras aizsardzībai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, vai tai, kura pamato leģitīmu šīs informācijas saņemšanas nepieciešamību, konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka.[8] Līdz ar to katrā konkrētā gadījumā ir jāvērtē gan tas, kāda rakstura, cik plaša un detalizēta informācija par personu tiek prasīta, gan tas, kādam mērķim tā tiek prasīta.

Šai sakarā Senāts atzīst, ka būtiska nozīme tāpēc ir piešķirama arī ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumā norādītajam pamatojumam, kāpēc pieprasītā informācija ir nepieciešama. Saņemot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumu, kam vienmēr ir jābūt noformētam rakstveidā (!), iestādei ir jāspēj konstatēt, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta.[9] Tādējādi nav pieļaujams ierobežotas pieejamības informāciju izsniegt, ja tā pirms tam nav likumā noteiktā kārtībā, tātad – rakstveidā (!), pieprasīta vai ja šādas informācijas izsniegšanas iespējamība ir tieši noteikta ar likumu.

Citiem vārdiem sakot, iestādei, kura ir atbildīga par ierobežotas pieejamības informācijas glabāšanu vai kurai tā ir uzticēta, par tās izsniegšanu personai, kurai tā nepienākas uz likuma pamata, ir jāpieņem motivēts lēmums, turklāt – rakstisks (!). Slēdziens no pretējā jeb argumentum a contrario Krimināllikuma 329. pantu padarītu par bezjēdzīgu vai iluzoru. Piebilstams, ka atbilstoši Senāta judikatūrai Krimināllikuma 329. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanas brīdi neatkarīgi no apjoma (pilnīga vai daļēja), kādā neizpaužamās ziņas tikušas izpaustas.[10]

Judikatūrā ir secināts, ka Krimināllikuma 329. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veido informācijas (ziņu), kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu, izpaušana vai izmantošana mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu vai konkrētu darba uzdevumu veikšanu, ja neizpaužamas ziņas saturoša informācija jebkādā veidā nokļūst pie vēl kaut vienas personas (formāls noziedzīgs nodarījums).[11]

2019. gada 3. novembrī telekanāla “TV3” raidījumā “Melu teorija” (Sk. telekanāla “TV3” raidījuma “Melu teorija” 03.11.2019. izlaidumu no 00.20 līdz 05.14. Pieejams: https://play.tv3.lv/series/melu-teorija,serial-2675225/3novembris,episode-2675340) Senāta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kas uz to brīdi bija Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs, atklāja interneta portāla “Likuma Vara” informācijas pieprasījumu Senātam laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam faktu, kā arī atreferēja atsevišķu šo pieprasījumu saturu jeb detaļas.

Turklāt, iepazīstoties ar raidījuma vadītāja sniegto informāciju, var izdarīt secinājumu, ka raidījuma veidotāji no kādas personas ir saņēmuši arī citu informāciju, kas saistīta ar masu informācijas līdzekļa (MIL) “Likuma Vara” tādiem informācijas pieprasījumiem Senātam, kas tieši atradās tā tiešā pārziņā jeb aizsardzībā.

Šai sakarā “Likuma Vara” bija pieprasījusi sniegt skaidrojumu un ir saņēmusi ziņas, ka Augstākās tiesas lietvedības sistēmā neesot reģistrēta sarakste ar raidījuma “Melu teorija” veidotājiem par masu informācijas līdzekļa “Likuma Vara” informācijas pieprasījumiem,[12] no kā secināms, ka raidījuma “Melu teorija” veidotāji, visticamāk, nav izpildījuši Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtās daļas prasības, secīgi nebija tiesīgi saņemt informāciju, kurai ierobežotas pieejamības statuss ir noteikts ar likumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka kāda persona Augstākajā tiesā, atklājot MIL “Likuma Vara” informācijas pieprasījumu Senātam faktu un to saturu telekanāla “TV3” raidījumam “Melu teorija”, plašam sabiedrības lokam ir izpaudusi tādu ierobežotas pieejamības informāciju, ko aizsargā likums. Šāda rīcība formāli atbilst Krimināllikuma 200. pirmajā daļā un 329. pantā minētajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam, turklāt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 16. panta trešajai daļai ir, mazākais, disciplināri sodāma. Šai sakarā MIL “Likuma Vara” bija lūgusi Augstākās tiesas priekšsēdētaju veikt pārbaudi vai ierosināt disciplinārlietu, savukārt Valsts policiju – uzsākt kriminālprocesu.

Demokrātija un valsts varas dalīšana ir visai smagnēja un ne pārāk efektīva valsts pārvaldes forma, jeb, kā Vinstons Čērčils 1947. gadā esot teicis, – demokrātija ir sliktākais no visiem valdīšanas veidiem, izņemot visus citus veidus, kas ir šad un tad izmēģināti.[13] Tāpēc neizbrīna, ka pati tiesu vara šo lūgumu noraidīja. Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Veronika Krūmiņa (attēlā) atteica disciplinārlietas ierosināšanu, visai diskutabli to argumentējot ar šādiem apsvērumiem:

“..Atbilstoši Informācijas atklātības likumam ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzība nav absolūta un tā var tikt izsniegta, ja tas nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, piemēram, lai personas un jo īpaši plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti varētu īstenot vārda brīvību un tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju. Šādā gadījumā izvērtējams, kurai no interesēm – tai, kuras aizsardzībai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, vai tai, kura pamato leģitīmu šīs informācijas saņemšanas nepieciešamību, – konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka (Senāta 2019. gada 26. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-476/2019 11. punkta pēdējā rindkopa). Vārda brīvība un jo īpaši plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu tiesības iegūt, paturēt un izplatīt informāciju ir viens no būtiskiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem, kas sekmē kvalitatīvu visai sabiedrībai būtisku jautājumu un norišu apspriešanu un valsts institūciju dialogu ar sabiedrību”.[14]

Savukārt atbildē uz lūgumu pārskatīt savu lēmumu, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norāda, ka, “atkārtoti uzsverot plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu lomu demokrātiskā sabiedrībā, vēršu uzmanību, ka jebkura tiesību norma, arī tās, kas reglamentē ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanas procedūru, ir radītas un arī piemērojamas atbilstoši konkrētam mērķim. Mediju darbība un sižeta veidošana ir dinamisks process, kurā žurnālistikas mērķim – pilnvērtīgai, vispusīgai un objektīvai informēšanai par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem – atbilstošākais informācijas iegūšanas un pasniegšanas formāts ir atkarīgs no konkrētās informācijas rakstura.

Informācijas pieejamības kontekstā izšķiroša nozīme ir tam, vai pēc būtības iespējams identificēt leģitīmu informācijas saņemšanas nepieciešamību un pienācīgi izvērtēt, kurai no pretstatītajām interesēm konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Raidījuma sižeta mērķis, apspriestā informācija un šīs informācijas nozīme demokrātiskas sabiedrības pamatvērtību aizsardzībā ir identificējama konkrētajā izlaidumā, kura saturs iesniedzējam ir zināms un ieraksts – pieejams.

Iesniedzēja uzmanība papildus vēršama uz to, ka Informācijas atklātības likuma 11. panta sestā daļa par ierobežotas pieejamības informāciju atzīst iestādes saraksti ar informācijas pieprasītāju un ziņas par šo personu, taču tas, vai persona ir uzskatāma par informācijas pieprasītāju minētās normas izpratnē, ir atkarīgs no iesnieguma būtības, nevis nosaukuma. Līdz ar to ne katrs iesniegums, ar kuru persona vēršas iestādē, ir uzskatāms par ierobežotas pieejamības informāciju”.[15]

Vienlaikus izpildvarai Valsts policijas personā nebija nekādu šaubu par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kādai personai Augstākajā tiesā atklājot MIL “Likuma Vara” informācijas pieprasījumu Senātam faktu un to saturu telekanāla “TV3” raidījumam “Melu teorija”, kā sakarā ir ierosināts kriminālprocess.[16] Piebilstams, ka raksta autors lūgs Valsts policiju izvērtēt arī citus gadījumus, kuros dažādas iestādes, tostarp Augstākā tiesa, ierobežotas pieejamības informāciju ir atklājusi presē.[17]

Vai demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrībai ir jāsamierinās ar situāciju, kurā brāļu Kaudzīšu novērojums “mazos zagļus kar, lielos ceļ amatos!” ne vien ir vēl aktuāls, bet pat ir konverģējis uz “dodiet cilvēku, pants atradīsies…”? Iespējams, Augstākas tiesas jeb Senāta amatpersonas neko nav pārkāpušas. Bet tad jo mazāk kaut ko ir pārkāpusi rajona tiesas priekšsēdētaja, kuras pirmšķietami nelikumīgā, nepamatotā un aplamā notiesāšana[18] ir nepieņemama netaisnība, kam ar res judikata principa prioritāti ir visai mazs sakars. Tas, autora ieskatā, ir arī kauna traips Latvijas žurnālistikas saimei, kas ar to ir klusējot samierinājusies.

“Quod liced lovi, non licet bovi” jeb - kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim… Vai nav pienācis laiks, kad arī Latvijā nevienam vairs nebūtu “jāstāv ārpus likuma”? Viens likums, viena taisnība visiem!

[1] NRA.LV, 13.12.2017. Pieejams: https://nra.lv/latvija/231568-tiesnese-ornina-knab-man-inkrimineja-informacijas-izpausanu-zurnalistam.htm

[2] Informācijas atklātības likuma 4. pants.

[3] Likuma “Par tiesu varu 28.2 pants.

[4] Sal. Kriminālprocesa likuma 375. un 375.1 pants.

[5] Informācijas atklātības likuma 10. pants, jo sevišķi tā trešā daļa.

[6] Informācijas atklātības likuma 5. panta sestā daļa.

[7] Kriminālprocess Nr. 12812001716.

[8] Senāta 2010. gada 1. jūlija sprieduma lietā Nr. A42404707, SKA-347/2010 18. punkts; Senāta 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-917/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0418.A420169118.5.S) 8. punkts.

[9] Senāta 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1031.A420261416.2.S) 8. punkts; Senāta 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-661/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0607.A420236517.5.S) 8. punkts.

[10] Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 30. novembra lēmums lietā Nr. 11860006116, SKK-313/2022.

[11] Senāta 2017. gada 1. marta lēmums lietā Nr. 15830005412, SKK-147/2017.

[12] Skat.: https://ieej.lv/bNIxU

[13] Par demokrātiju valdītāju kompetenci, Ņujorkas pilsētas universitātes Bruklinas koledžas prof. emeritus Uldis Bluķis (ASV). Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/67270

[14] Skat.: https://ieej.lv/bNIxU

[15] Skat.: https://ieej.lv/Eteiu  

[16] Skat.: https://ieej.lv/wTyOQ  

[17] Piem., Strupišs A. Ex parte un advokātu iesniegumi. Jurista Vārds, 04.06.2019., Nr. 22 (1080), 6.–7. lpp.

[18] Tiesu nolēmumi krimināllietā Nr. 12812001716.

Novērtē šo rakstu:

46
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...