Industralizācija 4.0: melnās fabrikas jeb "izslēgto gaismu fabrikas"
Guntars Vītols28.09.2025.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Tādās fabrikās nav gaismas, nav apkures vai kondicionēšanas, nav tualešu, vienlīdzības, DEI dženderpolitikas, sapulču, domburšovu, kafijas automātu un sojas lattes (tas ir pats briesmīgākais jebkuram progresīvam tupakam).
Arī zaļā politika. Nav cilvēku, mazāk izmešu. ES pagaidām apkaro govis, jo tās atraugājas, nu tad jāmaksā sods vai to dzīvnieku prom uz konservu rūpnīcu. Bet zaļās politikas kontekstā cilvēku likvidācija ir vēl perspektīvāka.
Ko tādās “tumšās” fabrikās ražo? Piemēram, viedtālruņus no dārgā flagship gala, tāda rūpnīca ir Xiaomi, un tajā štancē Xiaomi MIX Flip telefonus, kuri Latvijā labā komplektācijā maksā ap tūkstoti eiro. Un ražo ātri - 3 sekundēs viens telefons un tā 24/7, 10 miljoni gadā. Tikmēr ierindas pilsonis Latvijā ar vidēju algu un vistaisnīgāko socpaketi un grand ilūzijām par savu neaizvietojamību strādā gandrīz mēnesi, lai tādu nopirktu.
Cik maksā tāda fabrika? Lēti pēc Latvijas standartiem - 330 miljonus. Tas ir tikpat, cik nepieciešams AirBaltic restartam vai vēl lētāk - 16 Briškena pāļi (viens mums jau ir!). Lab, es nedaudz pārspīlēju - pie mums sadārdzinātu iepirkumu dēļ tāda fabrika maksātu desmitreiz vairāk - 3 miljardus, bet arī tas ir sīkums - Kariņš pāris gados izpļekarēja tik daudz, bet esošā valdība to realizē reizi divos gados.
Ko vēl ražo? Ķīnas auto gigants BYD bez cilvēku līdzdalības ražo elektrobetmobiļu akumulatorus un šasijas. Cita ķīniešu ražotāja (Jetour) melnā fabrika štancē automobiļus – vienu gabalu 100 sekundēs. Auto ir nedaudz lielāks par viedtālruni, tāpēc uzražošana prasa ļoti ilgi - pusotru minūti.
Ķīnā ir pamatīga demogrāfijas krīze, nu tad līdz 2030.gadam plānots samazināt rūpniecībā strādājošo skaitu par 12 miljoniem no pašreizējiem 100 miljoniem. Tāpēc robotizācijai izdala līdzekļus, kas pārsniedz investīcijas šajā nozarē ASV un Japānā, kopā ņemot. Tas viss notiek programmas “Made in China 2025” ietvaros, kuru aizsāka 2015. gadā.
Robotizācija notiek arī citur (Singapūra izceļas ar lielāko robotu skaitu uz vienu strādājošo), arī Eiropā pamazām notiek robotizācija - Siemens Amber fabrika ir automatizēta uz 75%, BMW liek robotus Regensburgā, ASV savukārt Tesla ir augsti robotizēta.
Jautājums tad tagad tāds. Mūsu valdība sastāv no padsmit svarīgiem locekļiem, biedriem, tovarišķiem. Ne jau Briškens bija tas sliktākais, tikai runāt vajadzētu mazāk - no tā daudziem vemšanas reflekss. Ja pieņem, ka katrs valdības loceklis ir vismaz viena Briškena pāļa vērts, vai varam viņus visus iemainīt pret vienu viedtālruņu rūpnīcu?
10 miljoni viedtālruņu pa 1000 eiro gabalā gadā ienestu 10 miljardus eiro eksporta nozarē. Tagad Latvijas preču eksporta nozare ir nepilni 20 miljardi. Es teiktu… mūsu valdība IR to vērta - varētu iemainīt visus šitos pāļus un stuteņus pret vienu rūpnīcu un pacelt Latvijas eksportu par 50%!
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
