Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir laiks, kad katram pārdomāt – ko liksim uz galda iespējami sarežģītā, inflācijas pārsteigumiem pārbagātā nākamajā ziemā.

Saviem lasītājiem lūdzu neuzskatīt šeit rakstīto par manu jaunradi. Īsta jaunrade lasītājam ir profesora Anatolija Danilāna rakstu darbi, es pats tos lasu, un iesaku lasīt citiem. Vislabāk un interesantāk par uztura lomu sirds un asinsvadu slimību profilaksē runā un raksta profesori Andrejs Ērglis un profesore Iveta Mintāle (viņa to dara tik labi un daudz, ka Vidusjūras diētai šajā rakstā pat nepieskaršos, bet vienkārši atgādināšu – pareizs, sabalansēts uzturs aizkavē aterosklerozi, insultu un infarktu). 

Pirms rakstīt šo apskatu, es pārlasīju, ko par šiem jautājumiem sarakstījis gan profesors Danilāns, gan profesore Laila Meija, gan dietologi Andis Brēmanis, Lolita Neimane un citi. Viņu zināšanas un viņu atziņas ir šis raksts – no manis tikai latviešu stāstu valoda. 

Pateicoties ne tikai Latvijas valdības, bet arī visas Eiropas Savienības politikai Covid–19 laikā ar dīkstāvēm, loģistikas un tirdzniecības ierobežojumiem, milzīgiem aizņēmumiem (patiesībā – virtuālai jaunu eiro papildu drukai), visā Eiropā tika izraisīta nopietna inflācija. 

Ja 2020. gadā vairums ekonomistu prognozēja enerģētikas un siltumapgādes izdevumu strauju celšanos, tika prognozēts sadzīves preču un medikamentu cenu pieaugums, tad ievērojami mazāk bija to, kas prognozēja pārtikas produktu cenu strauju celšanos. Šobrīd pārtikas produktu cenas Latvijā ir augušas par 20–40%, bet Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi nonākuši ļoti smagā ekonomiskā stāvoklī minerālmēslu un degvielas cenu celšanās dēļ. Visgrūtākie apstākļi šobrīd ir mazajām saimniecībām, kuras tad nu būtu atbalstāmas gan no valsts, gan no katra pircēja maciņa.

Interesanti, ka septembra sākumā LTV Ziņu dienests veica nelielu salīdzinošu pētījumu, raugot pārtikas produktu zemāko cenu. LTV meklēja vislētākos produktus katrā produktu kategorijā, un salīdzināja šo produktu cenas Latvijā un Lielbritānijā. No cenu salīdzinājuma izriet, ka vairums pārtikas produktu Latvijā ir dārgāki nekā veikalos Lielbritānijā; salīdzinot lielveikalu tīkla „Maxima” cenas Latvijā ar lielveikalu tīkla „ASDA” cenām Lielbritānijā, izrādījās, ka sviests, piens, olas, cāļu šķiņķi, liellopu gaļa un cukurs Lielbritānijā ir lētāki, izņēmums bija cūkgaļa.  

Patiesībā Latvijas valdībai būtu īstais brīdis atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus; reklāmas budžetus tērēt, lai slavinātu nevis vienu vai otru politpulciņu pirms 14. Saeimas vēlēšanām, bet gan nacionālos pārtikas ražotājus, kas ražo veselīgu uzturu. Saviem lasītājiem es aicinu vēlēšanās balsot nevis par profesionāliem tukšmuldētājiem (kas sevi dēvē par politiķiem), bet par speciālistiem, kas saprot veselības, ekonomikas un drošības konsekvences.

Lietot Latvijā ražotu uzturu nozīmē: 

• ēst veselīgi;

• stiprināt Latvijas ekonomiku;

• stiprināt Latvijas drošību kara laikā, jo pašu ražoti pārtikas uzkrājumi ir daļa no drošības iespējami nebaltām dienām Eiropā. 

Ja nu veidot pārtikas uzkrājumus (manu draugu vidū ir vairāki, kam ir uzkrājumi 100 dienām), tad izvēlēties Latvijā ražotus produktus, kas ilgi glabājami.   

Jēdziens „veselīgs, Latvijā ražots uzturs” ietver uztura kvalitāti, Latvijas ražotāju atbalstu un rūpes par vidi 

Kāpēc lielveikalā vai tirdziņā būtu jāizvēlas Latvijā ražoti pārtikas produkti? Skaidrojumu ir daudz, bet vienkāršoti tas būtu:

 Latvijā ražots uzturs nozīmē: tuvu no ražotāja līdz patērētājam, zināma izcelsme, relatīvi ekoloģiska vide, mazi transporta izdevumi un transporta piesārņojums. No jebkura ekonomikas un uzturzinātnes pamatpostulāta iznāk, ka vislabākais produkts ir tas, kas ražots Tavā pagastā vai novadā. Ja Tu dzīvo Latgalē, Tev gan savas veselības, gan zemeslodes veselības vārdā ir jāpērk Latgales piena vai Rēzeknes gaļas kombināta produkti; 

 • veselīgs uzturs ir viens no veselības priekšnosacījumiem. Veselīgu uzturu veido četras produktu grupas – graudaugu produkti un pākšaugi; augļi, ogas un dārzeņi; piena produkti; gaļas, zivju produkti un olas. Tiesa, šis iedalījums mēdz ļoti atšķirties, pat ja ieskatāmies Lolitas Neimanes un Anatolija Danilāna rakstu darbos;

 lietderīga uztura izmantošana. Globāli – tikai tādēļ, lai veikalā tiktu ievietoti viena lieluma un gatavības pakāpes augļi, dārzeņi, viena lieluma zivis utt., tiek izmesta trešā daļa saražoto produktu. Tirgū Latvijas ražotājs jums var pārdot dažāda lieluma, taču tikpat vērtīgus tomātus, gurķus, zemenes, žāvētas zivis;

• rūpes par vidi. Mazāk plastmasas iesaiņojuma. Vismaz šobrīd Latvijā ražotiem pārtikas produktiem vidēji ir par vienu iesaiņojuma kārtu mazāk. Jo tālāk ceļojuši cepumi, saldumi, saldējums vai desa, jo vairāk plastmasas un papīra kārtu tam apkārt. Pat tad, ja uz iepakojuma rakstīts, ka šis iepakojums kādreiz pilnībā sadalās, tas ir vājš mierinājums, jo ilgu laiku tas tik un tā audzēs Getliņu kalnu. Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs dienā saražo 1,5 kilogramus atkritumu, kas mums visiem kopā nozīmē 3000 tonnas dienā jeb 120 vilcienu vagonu sastāvu ar atkritumiem, no kuriem mēs pārstrādājam 30% (šobrīd dažādas institūcijas izplata dažādu informāciju pār pārstrādāto atkritumu apjomu), bet pārējais nonāk poligonos. Lielāko daļu iesaiņojuma atkritumu saražo tirgotāji, visbīstamākie ir plastmasas maisiņi, kas daļēji sadalās 90 gados, bet pārsvarā sabirzt mazos gabaliņos un kā plastmasas zupa piepilda mūsu ezerus, Baltijas jūru un globālo okeānu. Jau šobrīd plastmasas globālajā okeānā ir vairāk nekā visas dzīvās radības tajā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem globāli ir pāriet uz iesaiņojumu, kas sadalās vidē – vislabākais ir papīrs. 

Šo rindu autors uz veikalu iet ar pītu grozu, izvēlas produktus stikla burkās vai pudelēs. Alus skārdene ir videi draudzīgāka par plastmasas maisiņu. Tātad – ļoti nozīmīgs aspekts, kāpēc izvēlēties Latvijas pārtikas produktu, ir izvēlēties videi draudzīgi iesaiņotu Latvijas produktu ikdienas uzturam. 

Tomēr mana šodienas raksta uzdevums vairāk ir domāt par produkta pirkšanu, nevis utilizāciju, tādēļ uzsvars ir: Latvijā ražoti produkti.

Citēšu Latvijas Diētas ārstu asociācijas prezidentu Andi Brēmani: „Ja nopērkam Latvijā izaudzētu un ražotu produktu, naudiņa paliek mūsu pašu zemītē. Ja nopērkam citā valstī ražotu produktu, tā aiziet projām. Taču ir vēl viens aspekts: jebkurš produkts, kas audzis un ražots tuvāk mājām, tātad galdam, ir mērojis īsāku ceļu un ir svaigāks. Protams, pašlaik ir dažādas pārtikas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu ķēdes, un produktu realizācijas termiņi ir kļuvuši garāki. Taču katram ir skaidri redzamas garšas un smaržas atšķirības ābolam, kas, nācis no dārza pašu reģionā vai no tālām zemēm. Tomāti veikalā tagad pieejami cauru gadu, taču nereti gadās, ka izskats ir, bet garšas un smaržas nav. Kad parādās vietējie tomāti, uzreiz redzama starpība. Bet vēl pārāki aromāta un garšas īpatnību ziņā ir tie dārzeņi, kas audzēti Latvijas zemnieku saimniecībās. Līdz ar to šajos dārzeņos un augļos ir vairāk mikroelementu, vitamīnu un citu komponentu, kas organismam jāuzņem ik dienu. Mums ir vajadzīgas ne tikai kalorijas, bet organismam vajadzīgs būvmateriāls, lai atjauninātu asinsvadu sieniņas, šūnas, un īpaši svarīgi tas ir augošā vecumā bērniem, lai veicinātu gan fizisko, gan garīgo attīstību. Ļoti svarīgi cilvēka organismam ir saņemt antioksidantus, kas, vienkārši sakot, palēnina novecošanās procesu. Tie ir augļos, dārzeņos, zaļumos – tieši vietējas izcelsmes produktos, kuru ceļš līdz patērētājam ir iespējami īss. Tātad – atbalstām savējos!”

Samērot uzņemamo uzturu ar fizisko aktivitāti, nekļūt resniem

Pēc mājsēdes un mazkustības pandēmijas (globāli Covid–19 pandēmijas radītais lielākais ļaunums uz zemeslodes ir aptaukošanās un otrā tipa cukura diabēta pandēmija mazkustības dēļ) galvenais ieteikums ir samērot savu ēdienkarti ar fizisko aktivitāti, lai saglabātu ķermeņa masu cik necik normas robežās. Diemžēl Latvijā trešdaļai bērnu un turpat pusei pieaugušo iedzīvotāju ir lieks svars vai aptaukošanās. Iemesls ir kombinācija – nepareizi ēšanas ieradumi un mazkustīgs dzīvesveids. Lai saglabātu atbilstošu ķermeņa masu, katru dienu pieaugušam cilvēkam jābūt fiziski aktīviem vismaz 30 minūtes, bet bērnam – vismaz stundu.  Tas nozīmē – mums jāpanāk, lai katrā Latvijas skolā, katrā klasē bērniem vismaz reizi dienā vismaz stundu būtu fiziskās aktivitātes. 

Latvijas iedzīvotāji pārāk maz uzņem šķidrumu

Latvijas iedzīvotāji pārāk maz dzer ūdeni (diemžēl pārāk daudz dzer alkoholiskos dzērienus). Katram iedzīvotājam vasarā būtu jāizdzer vismaz 1.5– 2 litri šķidruma, bet vasarā – 2–3 litri ūdens. Kafiju un alu šajā apjomā skaitīt iekšā nedrīkst.

Uzsvars – augļi un dārzeņi katrā ēdienreizē, proti, četras vai piecas reizes dienā

Vairākas reizes dienā uzturā būtu jālieto dārzeņi, augļi un ogas, īpaši vietējie. Ēdienkartē priekšroka būtu jādod veseliem vai sagrieztiem dārzeņiem un augļiem, nevis dzidrinātām sulām, jo tajās ir maz vai vispār nav balastvielu.

Augļi, ogas un dārzeņi bagātina uzturu ar vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem, balastvielām, augu izcelsmes bioloģiski aktīvām vielām, kas nav uzturvielas, bet pasargā organismu no hroniskām slimībām. Ar uzturu, nevis nezināmas izcelsmes tabletēm, ko mēdz saukt par uztura bagātinātājiem, cilvēkam vajadzētu uzņemt olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, kā arī mikroelementus, vitamīnus, flavonoīdus, ēteriskās eļļas, balastvielas.

Augļos un dārzeņos ir daudz ūdens – 90 un vairāk procentu. Augļos un ogās ir cukuri glikozes un fruktozes veidā. Ļoti daudz cukuru ir žāvētos augļos un ogās – līdz 70 procentiem. Augļu un ogu atsvaidzinošo garšu rada organiskās skābes – citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe. Patīkamo garšu un smaržu piedod ēteriskās eļļas. Šīs vielas rosina ēstgribu, veicina gremošanas sulu izdalīšanos un kustību zarnās. Augļi, ogas un dārzeņi satur arī dažādus fermentus, kas atvieglo ēdiena sagremošanu. Augļos, ogās un dārzeņos ir fitoncīdi, kas spēj iznīcināt mikrobus.

Vislielākā nozīme dārzeņiem un augļiem ir kā vitamīnu un minerālvielu avotiem. Augļi un dārzeņki mums jāēd, jo ar tiem mēs uzņemam karotīnu, kas cilvēka organismā tauku klātbūtnē pārvēršas A vitamīnā; D, E, K, C vitamīnus; B grupas vitamīnus; fosforu, kalciju, kāliju, magniju, cinku, dzelzi, jodu, varu; nozīmīgākos antioksidantus – beta karotīnu, fitoflavonīdus, antacianīdus, luteīnu, likopēnu.

Tikpat nozīmīgi mums ir uzņemt augļus un dārzeņus, jo tajos ir balastvielas. Balastvielas ir dažādi pārtikas produktos esoši savienojumi, kas cilvēka gremošanas sistēmā nesadalās un neuzsūcas, tāpēc tās nedod enerģiju un nekalpo par uzbūves materiālu. Dārzeņos, augļos un ogās esošās balastvielas organismā aizkavē holesterīna uzsūkšanos no produktiem, kas bagāti ar holesterīnu. Galvenie balastvielu uzdevumi ir veicināt zarnu kustības un nodrošināt regulāru vēdera izeju; nomākt pūšanas procesus zarnās; mazināt toksisku vielu iedarbību; aizkavēt ar uzturu uzņemtā holesterīna uzsūkšanos no zarnām.

Katru dienu ar uzturu vajadzētu uzņemt 30 – 40 gramu balastvielu.

Vienmēr būtu labāk ēst Latvijā lietotus augļus un dārzeņus. Diemžēl pētījumi rāda, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlas tikai gadījumā, ja tā ir vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Šobrīd būtu ļoti vēlams panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājs kļūtu lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. 

Katru dienu autofurgoni un kuģi Latvijā ieved augļus, saknes un dārzeņus no Polijas, Argentīnas, Izraēlas, Holandes. Šie produkti stāvējuši svešās noliktavās, ķīmiski un fizikāli apstrādāti, pirms nonāk uz mūsu galda. 

Dažādosim uzturu ik dienas!

Lai nodrošinātu organismu ar visām uzturvielām un citām veselībai nepieciešamām vielām, jāveido veselīga ēdienkarte, izmantojot uztura piramīdu. Ikdienā ieteicams izvēlēties pārtikas produktus no piecām galvenajām uzturvielu grupām, tās ir: graudaugu produkti, augļi un dārzeņi, piena produkti, gaļa, zivis. Izslēdzot no uztura kādas grupas produktus, piemēram, gaļu, jāpārliecinās, vai ar citiem produktiem tiek uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas.

Vairākas reizes dienā uzturā būtu jālieto pilngraudu produkti. Iekļaujot ikdienas uzturā balastvielām bagātos pilngraudu izstrādājumus, piemēram, pilngraudu maizi, auzu pārslu biezputru, ir iespējams stiprināt imunitāti un līdz ar to pasargāt sevi no infekcijas slimībām un alerģijām, kā arī mazināt risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām. Būtu vēlams izvairīties lietot uzturā graudaugu produktus, kas satur daudz cukura (piemēram, saldinātas brokastu pārslas vai ātri pagatavojamās biezputras).

Katru dienu būtu jālieto 2 – 3 glāzes (puslitru un vairāk) piena vai skābpiena dzērienus. Piens un piena produkti satur vērtīgas uzturvielas, īpaši olbaltumvielas un kalciju. Kalcijs nodrošina veselīgu kaulu un zobu attīstību, kā arī piedalās asinsreces procesā. Kalcijs organismā ir nepieciešams, lai stiprinātu kaulus un palīdzētu izvairīties no osteoporozes – kaulu slimības, kuras rezultātā kauli kļūst trausli un viegli lūzt. Tādēļ ir svarīgi katru dienu uzturā lietot kalciju saturošus produktus un būt fiziski aktīvam. Īpaši veselīgi ir skābpiena produkti un liesie piena produkti. 

Zivis mūsu uztura speciālisti, bet īpaši – kardiologi, iesaka ēst vairāk. Zivis būtu ieteicams lietot vismaz divas vai pat četras reizes nedēļā. Tomēr pasaules pieredze liecina, ka tieši jūras un okeāna zivīm, kas ir veselīgākās, visstraujāk no uztura produktiem pieaug cena. Jādomā, ka aukstjūras zivis dārdzības dēļ kļūs par delikatesi.

Ikdienas uzturā nevajadzētu aizmirst lietot pākšaugus – zirņus un pupiņas, kuras satur olbaltumvielas, minerālvielas, īpaši dzelzi.

Gaļa satur olbaltumvielas, B grupas vitamīnus, dzelzi un cinku. Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas ir vērtīgas, jo tās satur neaizstājamās aminoskābes.

Tauki nodrošina organismu ar enerģiju un taukskābēm, kuras nodrošina taukos šķīstošo vitamīnu (A, D, E un K) uzsūkšanos. Ar taukiem vajadzētu uzņemt ne vairāk kā 30% no dienā nepieciešamās enerģijas. Liels jebkuru tauku vai eļļas patēriņš var palielināt ķermeņa masu, risku saslimt ar sirds un asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām. Vajadzētu samazināt margarīna, treknas gaļas, sviesta patēriņu, toties vairāk lietot spiestu olīveļļu vai citas nepasterizētas augu eļļas.

Un tad nu būtiskais: uzturā jebkuram no mums ir jāsamazina sāls un cukura daudzums un šos baltos graudus saturoši produkti. Cukuram jāuzņem ne vairāk kā 10% no dienas enerģijas daudzuma, proti – ne vairāk kā 50 g dienā. Ikdienas sāls patēriņam nevajadzētu būt lielākam nekā 5 g (t.i. viena tējkarote). Šis daudzums ietver ne tikai to sāli, ko cilvēks pieber ēdienam tā gatavošanas laikā, bet arī to sāls daudzumu, kas jau ir maizē, sierā, gaļas izstrādājumos, u.c. Ar pārmērīgu sāls patēriņu saistīts paaugstināts asinsspiediens, sirds-asinsvadu slimības – infarkts un insults, pat kuņģa vēzis. Cilvēku sāli lieto pārmēru to pat neapzinoties, jo sāli satur arī rūpnieciski gatavoti produkti. Saeimas Sociālo un darblietu komisijas priekšsēdētājs, profesors Andris Skride sāls kaitīgumu ir daudzkārt aprakstījis un publiski skaidrojis, taču viņam četros gados tā arī nav sanācis ierobežot sāls patēriņu ar likumdevēja rīcību. Tiesa, pēdējos četros gados Saeimas (koalīcijas) veikums veselības jomā ir klaji negatīvi vērtējams. 

Vēlreiz: lai Latvijas iedzīvotāju izvēle ir vietēji ražota pārtika!

Vēlreiz pārdomāsim, ko nozīmē vietēji audzēta pārtika (diemžēl audzēts un ražots ne vienmēr ir viens un tas pats).

Pārtika ir vietēja, ja tā ir audzēta un novākta 100 kilometru attālumā no jūsu mājām vai restorāna, kurā to pasniedz. Tā nenāk no lielām komerciālām ražotnēm, un to nepārvadā lielos attālumos. 

Vietēji audzētus pārtikas produktus vislabāk iegādāties lauku labumu tirdziņos, ceļmalas lauku labumu stendos (galds pie šosejas māju ceļa galā), pārtikas ražojošās saimniecībās (īpaši ekoloģiskās saimniecībās).

Galvenais vietēji audzētas pārtikas ieguvums veselībai ir tas, ka šī pārtika ir svaigāka. Augļi un dārzeņi 24 stundu laikā pēc novākšanas sāk zaudēt savas uzturvielas, tāpēc svaigāki produkti ir uzturvērtīgāki. Turklāt – vietēji audzēti produkti tiek novākti to maksimālās gatavības laikā, kad tie ir visbagātākie ar uzturvielām. 

Lielākā daļa lielveikalā nopērkamo produktu tiek novākti pirms pilnīgas nogatavošanās, lai tie varētu nokļūt veikalu plauktos un nesabojātos. Gaisa, mākslīgās gaismas un temperatūras izmaiņas transportēšanas laikā samazina pārtikas produktu uzturvērtību. Salīdzinājumam – vietējā pārtika ir veselīgāka, jo tā tiek transportēta nelielos attālumos un nav pakļauta ķīmisko vielu, gāzu vai vasku iedarbībai, ko izmanto pārtikas produktu saglabāšanai, lai tos transportētu lielos attālumos. 

Būtiski ir, ka vietējā pārtika nozīmē arī iespēju satikt cilvēkus, kas audzē šo pārtiku. Jūs varat viņiem uzdot jautājumus par viņu lauksaimniecības metodēm un pesticīdu lietošanu. Vietējie lauksaimnieki parasti pievērš uzmanību augsnes veselībai un drošai audzēšanas praksei, jo īpaši, ja viņi nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Kvalitatīvāka augsne un ilgtspējīgāka lauksaimniecības prakse parasti nozīmē labāku garšu un uzturvērtīgākus produktus. 

Diemžēl svaiga, tirdziņā pirkta pārtika parasti ir dārgāka nekā pārstrādāta konservēta vai saldēta, taču jūs varat ietaupīt naudu, ēdot svaigu, uz vietas audzētu pārtiku, kad ir šīs pārtikas sezona (raksta autors mēdz apmeklēt Kalnciema ielas tirdziņu, un cenas tur ir augstākas par lielveikala cenām). 

Ēdot vietēji audzētu pārtiku, jūs atbalstāt vietējos lauksaimniekus un palīdzat attīstīt vietējo ekonomiku. Pērkot vietējo pārtiku, samazinās arī transporta enerģijas izmaksas un samazinās pārtikas atkritumu daudzums. 

Tirdziņi ir arī lieliska vieta, kur atrast jaunus pārtikas produktus, ko izmēģināt. Ēdot daudzveidīgākus krāsainus augļus un dārzeņus, cilvēks iegūst plašāku antioksidantu un fitonutrientu (vielas augos, kas palīdz cīnīties pret slimībām, agrāk vairāk runājām par fitocīdiem) klāstu un var paplašināt savu pārtikas apvāršņus. Vietējais audzētājs mēdz piedāvāt kādu jaunu recepti. 

Visbeidzot, atbalstot vietējos lauksaimniekus, tiek saglabātas zaļās zonas un lauksaimniecības zemes. Vietējās saimniecības, kas izmanto ilgtspējīgu praksi, var palielināt bioloģisko daudzveidību, aizsargāt bites, kamenes un citus apputeksnētājus, kas ir svarīgi veselīgām ekosistēmām, kā arī – veicināt tīru gaisu, ūdeni un augsni.

„Bet kā tad ar nodokļiem?” šajā vietā iekliegsies finanšu  ministrs Jānis Reirs. Tirdziņā vai vēl trakāk – pie galdiņa šosejas malā neviens taču neizsit čeku un nesamaksā pievienotās vērtības nodokli! 

Mana atbilde būtu – nauda, kas iztērēta vietējiem pārtikas produktiem, turpina cirkulēt reģiona ekonomikā, atbalstot vietējās darbavietas un spēcīgas kopienas. Vietēji ražoti pārtikas produkti Latvijas iedzīvotāju uzturā ir Latvijas ekonomikas asinsrite.

Novērtē šo rakstu:

40
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...