Informācija KNAB: kā atsevišķi kandidāti Ventspilī tikuši un tiek reklamēti par slēptu naudu
Pietiek lasītājs20.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Slepenas reklāmas kampaņas, kas izmaksājušas desmittūkstošus un varbūt pat simttūkstošus un ko finansējušas pašu kandidātu darbavietas — tāda aina ne pirmo gadu redzama Ventspils politikā.
Lai saprastu, kas notiek pašreizējā priekšvēlēšanu cīņā, ļoti labi noder ne tikai aktuālo partiju sarakstu apspriešana un debatēšana par tiem, bet arī palūkošanās ar šodienas acīm uz to, kas notika pirms četriem gadiem — kā nekā daudzi no kandidātiem tie paši, pat ja daži no viņiem pa šo laiku mainījuši partejisko piederību.
Ventspils pilsētā arī šogad ir Latvijai un Ventspilij saraksts, ir t.s. «apvienotais» jeb «Meroni saraksts», ir Saskaņa un Alternative.lv (pēdējo gan par «sarakstu» grūti nosaukt, ņemot vērā, ka tajā šoreiz ir tikai viens pats kandidāts). Kopējā politiskā aina mainījusies tādā ziņā, ka Nacionālā apvienība šoreiz startē atsevišķi un savākusi pilnvērtīgu sarakstu, bet Jaunā konservatīvā partija un Latvijas Attīstībai to nav spējušas.
Kāds slepens finansējums tad ietekmēja 2017. gada vēlēšanas, un kādas saiknes var saskatīt šogad?
Slepens finansējums slēptai aģitācijai
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Ventspilī bija saskatāmas pazīmes, kuras liecināja par nelikumīgos veidos slepeni finansētu priekšvēlēšanu aģitāciju t.s. «apvienotā Meroni saraksta» labā.
Šajā sarakstā ar Nr. 2 kandidēja Inga Antāne, kura savā kandidātes anketā CVK bija norādījusi šādas darbavietas: (1) AS Ventspils Tirdzniecības Osta — padomes locekle, (2) advokātu birojs TRINITI — zv. advokāte, kā arī (3) biedrība BALTIJAS ASOCIĀCIJA – TRANSPORTS UN LOĢISTIKA (turpmāk tekstā BATL), valdes priekšsēdētāja. No Lursoft datiem redzams, ka viņa kādā brīdī bijusi arī padomē AS Ventbunkers. Šogad nekandidē.
Cits kandidāts Aivis Landmanis kā savu nodarbošanos minējis AS Ventspils Port Services «komercdarbības konsultants», bet iepriekš strādājis AS Kālija Parks. Ivars Landmanis kā savas divas darbavietas norādījis AS Ventbunkers un to pašu biedrību BATL. Viņi kandidē arī tagad.
2017. gada kandidāts Uģis Goldmanis kā savu darbavietu bija norādījis AS Baltic Coal Terminal «Administratīvi tiesiskās daļas vadītājs», šoreiz nekandidē. Toties sarakstā atkal redzams Raimonds Kalniņš — arī viņš uzrādījis darbavietu iepriekšminētajā AS Ventspils Port Services. Kandidāts Linards Gulbis kā toreiz, tā tagad norādījis, ka strādā AS Baltijas Ekspresis par Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītāju.
Visi augšminētie uzņēmumi atrodas Rūdolfa Meroni un viņa saistīto personu kontrolē. Savukārt saraksta līderis Ģirts-Valdis Kristovskis ar sava uzņēmuma SIA GVK Consulting starpniecību saskaņā ar mediju publicētajiem dokumentiem ik mēnesi saņēma 5000 eiro no AS Ventbunkers.
Savukārt no Lursoft datiem redzams, ka akciju sabiedrības Ventbunkers, Ventspils Tirdzniecības Osta, Baltijas Ekspresis, Baltic Coal Terminal, Ventspils Port Services un citas (ieskaitot Kālija Parku) vēl 2006. gadā izveidojušas savu biedrību ar nosaukumu BALTIJAS ASOCIĀCIJA – TRANSPORTS UN LOĢISTIKA jeb BATL. Tajā ietilpst arī SIA Noord Natie Ventspils Termināls un vēl daži citi uzņēmumi.
Līdz ar to konstatējams, ka šeit apskatītajā kandidātu sarakstā kā 2017. gadā, tā 2021. gadā aptuveni puse no kandidātiem kaut kādā veidā saistīti ar BATL asociāciju un/vai to veidojošajiem uzņēmumiem.
Darbavietas slepeni apmaksā kandidātu slavināšanu
Šī BATL asociācija un tajā ietilpstoši uzņēmumi finansēja preses izdevuma un interneta vietnes Ventspilnieks.lv izveidošanu, uzturēšanu un darbināšanu.
Tas nozīmē, ka shēma bijusi šāda: lai slepeni finansētu sev vajadzīgos kandidātus un viņu saraksta priekšvēlēšanu kampaņu, kā arī lai šie izdevumi netiktu deklarēti, minētās kompānijas pārskaitījušas naudu asociācijai BATL, lai tā finansē savu darbinieku priekšvēlēšanu kampaņu.
Lai nodrošinātu finansējuma noslēpšanu un nodrošinātu, ka tas tiešām aiziet kampaņas nelegālai finansēšanai (nevis kādiem citiem mērķiem) un slēptajai reklāmai, attiecīgās firmas naudu pārskaitīja pašu ieinteresēto personu kontrolētajai asociācijai BATL, kuras valdē bez tam iepriekšējo vēlēšanu laikā bija divi reklamējamie kandidāti — Inga Antāne un Ivars Landmanis.
Slepenais, nedeklarētais finansējums izrādījās sekmīgs: no minētajiem 7 kandidātiem Ventspils domē tika ievēlēti 3 (Kristovskis un Landmaņu brāļi), kā arī vēl viena Ventspilnieka.lv eksponētā kandidāte — Vienotības Dace Korna, kura nav tieši saistīta ar šo finansējumu, taču tikusi atrasta «čekas maisā».
Gadaskaitļi mainās, slēptās reklāmas principi nē
Ir konstatējams, ka naudas faktiskais izlietojums bija šāds: par šo naudu tika sarakstīts, sagatavots, nodrukāts un izplatīts preses izstrādājums Ventspilnieks.lv, kurš ārēji maskējās par «laikrakstu», kaut gan patiesībā nestrādāja atbilstoši likumam «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» un žurnālistu profesionālajiem darba standartiem (objektivitāte, neitralitāte, līdzsvars ziņu materiālos utt.) un izplatīja slēpto reklāmu, kurā slavināja vai eksponēja viena konkrētā saraksta kandidātus, skata pēc dažkārt atšķaidot saturu ar rakstiem par kaut ko citu.
Vienlaikus tikusi izmantota katra iespēja, lai nomelnotu attiecīgo sev vēlamo kandidātu galvenos politiskos konkurentus priekšvēlēšanu periodā.
Jau kopš pašiem pirmajiem BATL asociācijas (un tās biedru) finansētā laikraksta numuriem sistemātiski bijuši redzami slavinoši materiāli, tajā skaitā lielās numura intervijas (attiecas gan uz Landmaņiem, gan uz Raimondu Kalniņu, gan Ģirtu Valdi Kristovski). Kandidāti eksponējas uz vecvectēva sasniegumu fona, uz amatieru sporta fona, sava vieta atradusies arī Bruno Jurševicam un Dacei Kornai u.c., izcelti atsevišķi kandidātu citāti un izteikumi utt., vārdu sakot — tipiska slēptā priekšvēlēšanu aģitācija. Tikai vienā no iknedēļas numuriem kandidāti pieminēti tikai dažos rakstos — apmēram tikpat bieži, kā tas notiktu īstā medijā.
Iepriekšminētās publikācijas satur slēptās reklāmas pazīmes: intervijās kandidātiem tiek uzdoti tikai nekritiski jautājumi, savukārt rakstos tiek atspoguļota reti vienpusīga informācija, kas izdevīga tikai viena konkrēta saraksta kandidātiem — tā saraksta, kurā kandidē Ventspilnieku.lv sponsorējošo uzņēmumu darbinieki. Līdztekus tiek izmantota katra iespēja, lai nomelnotu galvenos politiskos konkurentus.
Līdz ar to ikvienā no augšminētajiem gadījumiem pie raksta bija jābūt attiecīgam uzrakstam: «APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA — APMAKSĀ KANDIDĀTA DARBAVIETA». Tas nav darīts nevienā gadījumā.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
