Informācija pārdomām: kā tad sokas mūsu kaimiņiem ar vēja parku biznesu
Aivars Strakšas01.02.2026.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Vēja enerģētikas nozare ir piedzīvojusi vairākus triecienus, kas saistīti gan ar vēsturiskiem bankrotiem, gan pašreizējo tirgus piesātinājumu:
Somijas situācija: Ražotāju un attīstītāju krīze
Vēsturiskais precedents: Tekniikka&Talous un citi mediji ir plaši aprakstījuši vēja turbīnu ražotāja WinWinD bankrotu. Uzņēmums, kurā bija investēti simtiem miljonu eiro, nespēja izdzīvot pieaugošo parādu (ap 300 miljoniem eiro) un pasūtījumu krituma dēļ.
Projekta rentabilitāte: pašlaik Somijā vērojams "pārprodukcijas" risks – brīžos, kad pūš stiprs vējš, elektroenerģijas biržas cena krītas līdz nullei vai kļūst negatīva, kas rada zaudējumus parku operatoriem, kuriem nav ilgtermiņa fiksētu iepirkuma līgumu.
Zviedrijas situācija: "milžu kritiens"
Zviedrijas vēja enerģētikas sektors pašlaik saskaras ar nopietnāko finansiālo krīzi reģionā.
Markbygden Ett bankrots: viens no Zviedrijas un visas Eiropas lielākajiem vēja parkiem (Markbygden Ett ar 179 turbīnām) nonāca pie bankrota sliekšņa un uzsāka restrukturizāciju. Uzņēmums cieta miljardos kronu mērāmus zaudējumus.
Katastrofāli līgumi (PPA): galvenais bankrota iemesls bija neizdevīgs ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgums ar Norwegian Hydro. Uzņēmums bija apņēmies piegādāt fiksētu enerģijas apjomu par zemu cenu; kad vējš nepūta, viņiem nācās pirkt dārgu elektrību biržā, lai izpildītu līgumu, tādējādi radot milzu zaudējumus.
Sistēmiskas problēmas: ekonomisti Kristians Sandstrems un Kristians Šteinbeks pētījumā, ko citē Tekniikka&Talous, norāda, ka Zviedrijas vēja sektora kopējie zaudējumi laikā no 2017. līdz 2022. gadam sasniedza 1,2 miljardus eiro. Nozares vidējā zaudējumu marža bija aptuveni 39%.
Galvenie iemesli bankrotu vilnim
Kanibalizācijas efekts: jo vairāk tiek uzstādīti vēja parki, jo zemāka kļūst elektrības cena laikā, kad ir vējš, padarot jaunās investīcijas neatmaksājamas.
Līgumu riski: fiksētas piegādes saistības pret rūpniecības patērētājiem kļūst par "nāves spriedumu", ja ražošana ir svārstīga.
Augstas uzturēšanas izmaksas: vecāko parku remonta un uzturēšanas izmaksas bieži pārsniedz gūtos ieņēmumus pie zemām tirgus cenām.
Subsīdiju beigas: daudzi projekti tika balstīti uz valsts atbalsta shēmām, kas tagad beidzas, atstājot tos tiešā tirgus konkurences varā.
Tekniikka&Talous secina, ka Zviedrijas un Somijas piemēri kalpo kā brīdinājums par "zaļā burbuļa" plīšanu, ja enerģētikas pāreja tiek balstīta tikai uz neregulāriem resursiem bez pietiekamas uzkrāšanas jaudas vai rezerves stacijām.
Kopsavilkums par galvenajiem skaitļiem no avotiem
1,2 miljardu eiro lieli kopējie zaudējumi Zviedrijas vēja enerģijas sektorā pēdējos 5-7 gados.
50-100% izmaksu pieaugums jaunajiem projektiem salīdzinājumā ar 2020. gadu (izejvielu un aizdevumu procentu dēļ).
Avoti:
Ekonomiskais pētījums: Kristians Sandstrems (Christian Sandström) un Kristians Šteinbeks (Christian Steinbeck). Viņu analīzē tika pētīti Zviedrijas vēja parku finanšu pārskati par pēdējiem 10 gadiem. Pētījums publicēts sadarbībā ar domnīcām un vēlāk citēts Tekniikka&Talous.
Affärsvärlden ziņojumi: Zviedrijas biznesa izdevums, kas pirmais detalizēti aprakstīja Markbygden Ett maksātnespējas procesu un tā ietekmi uz Ķīnas investoriem (CGN Europe Energy), kuriem pieder lielākā daļa parka akciju.
Lote spēkstacijas piemērs: Tekniikka&Talous raksts par Somijas vēja enerģijas rentabilitāti: "Tuulivoiman kannattavuus heikkenee – Negatiiviset hinnat syövät katetta" (Vēja enerģijas rentabilitāte pasliktinās – negatīvās cenas apēd maržu).
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
