Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015. gada 9. septembrī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) nāca klajā ar jaunu priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas, Grieķijas un Ungārijas labā. Priekšlikums paredz steidzami pārvietot uz pārējām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm 120 000 patvēruma meklētājus - no Itālijas (15 600), Grieķijas (50 400) un Ungārijas (54 000).

Priekšlikums paredz, ka Latvijai turpmāko divu gadu laikā jāuzņem 526 patvēruma meklētāji.

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā.

I POLITISKAS SEKAS

Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos

Latvija atradīsies situācijā, kurā tai svarīgi jautājumi ES institūcijās paliks nesadzirdēti. Te minama Austrumu robežas stiprināšana, kopēja ES ietvara izstrāde līdz šī gada beigām cīņai pret hibrīddraudiem un dalībvalstu noturības celšanai, decembrī gaidāmā sankciju pārskatīšana pret Krieviju, ES Daudzgadu budžeta pārskats, kompensāciju mehānisms saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, u.c.

Tāpat Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, EK ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas (56 milj., t.sk. Latvijas līdzfinansējums) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda ietvaros. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Latvija vājinās ES vienotību

Latvijas interesēs ir vienota ES. Taču Latvijas noraidošā pozīcija pret patvēruma meklētāju uzņemšanu neveicinās vienotības saglabāšanu ES, kur šobrīd vērojama viedokļu polarizācija starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm migrācijas jautājumā. Tāpat arī dosim iespēju Krievijai propagandas nolūkos izmantot ES sašķeltību kā apstiprinājumu tās apgalvojumiem par Rietumu iepriekš īstenotu bezatbildīgu politiku bēgļu izcelsmes valstīs.

Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos

Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs mūsu bažas, kas saistās gan ar Austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, t.sk. Krievijas dezinformāciju un propagandu. Tāpat Latvija nevar gaidīt šo un citu ES dalībvalstu solidaritāti, ja gadījumā Latvijā ieplūdīs neparedzēti liels patvēruma meklētāju skaits, piemēram, no Ukrainas.

Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var rezultēties citu valstu noraidījumos mums būtiskos lēmumos. Piemēram, attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros. Itālija un citas Eiropas dienvidu valstis piedalās NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs, NATO dalībvalstu karavīri (piemēram, Vācijas) piedalās NATO militārajās mācībās Latvijā, NATO dalībvalstu virsnieki piedalās NATO štāba elementā Rīgā, kā arī NATO dalībvalstu pārstāvji piedalās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā.

Tāpat nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties savādāk nekā Mistral kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku.

Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk

Līdz ar Latvijas kategorisko pozīciju Latvija pārkāptu solidaritātes principus, tādējādi dodot iespēju šajās valstīs izvērsties diskusijai par nepieciešamību uzturēt solidaritāti citos jautājumos, piemēram, Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Piemēram, Zviedrijas sabiedrībā un politiķos Latvijas atteikums uzņemt bēgļus tiktu uztverts ar ļoti lielu neizpratni. Jau vairākos plašsaziņas līdzekļos tiek uzsvērta tieši Latvijas negatīvā attieksme. Tāpat arī Vācijā masu medijos plaši apspriež solidaritātes trūkumu starp ES partneriem, uzņemoties bēgļu slogu, liekot apšaubīt nepieciešamību tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai risinātu ekonomiskās problēmas Grieķijā vai bažas par drošības situāciju Baltijā, ja citi partneri nejūt nepieciešamību iesaistīties bēgļu krīzes risināšanā, kas kļuvusi par milzīgu problēmu Vācijā. Savukārt Francijā atteikšanās no patvēruma meklētāju uzņemšanas dos papildus argumentus Francijas opozīcijas partijām, kas vēlas atteikties no Šengenas līguma.

Latvija var nonākt izolācijā

Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Pārējās divas Baltijas valstis atbalsta EK priekšlikumu par patvēruma meklētāju pārvietošanu, jo uzskata, ka EK ir ņēmusi vērā iepriekš izteiktās bažas par patvēruma meklētāju sadales atslēgu. Dažas Centrālās un Austrumeiropas valstis uzstāj uz brīvprātības principu, taču neiebilst ne sadales kritērijiem, ne patvēruma meklētāju uzņemšanai. Tās ir gatavas uzņemt patvēruma meklētājus tuvu Eiropas Komisijas piedāvātajam skaitam. Viena Centrālās un Austrumeiropas valsts ir gatava uzņemt lielu daļu no EK piedāvātā patvēruma meklētāju skaita. Otru daļu tā ir gatava uzņemt pēc diviem gadiem, savu pozīciju pamatojot ar vēlmi redzēt tālāko notikumu attīstību Ukrainā.

Prezidentūras ES Padomē laikā Latvija parādīja, ka tā ir līdzvērtīgs partneris un spēj risināt globālus jautājumus. Taču, ieturot noraidošu pozīciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāms, ka Latvija darba procesā dažādos Eiropas Savienības formātos nonāks izolācijā.

Latvija var nonākt pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu

Arguments, ka Latvijā ir lielāks trešo valstu pilsoņu skaits, nekā citās Eiropas valstīs, pauž to, ka šajā iedzīvotāju kategorijā tiek iekļauti Latvijas nepilsoņi. Tā populistiska izmantošana ir pretrunā ar nacionālo likumdošanu un var radīt šaubas par līdzšinējās Latvijas īstenotās politikas konsekvenci, kas vēl vairāk apgrūtinās mūsu centienus starptautiski skaidrot nepilsoņa statusa Latvijā īpašo situāciju.

Tādas retorikas, kas pielīdzina nepilsoņus bezpavalstniekiem, lietošana dod papildus argumentus Krievijas izraisītajai mītu kampaņai par šo Latvijas iedzīvotāju it kā beztiesisko stāvokli.

Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Ņemot vērā, ka šīm personām nebija tiesību automātiski saņemt Latvijas pilsonību, bijušajiem PSRS pilsoņiem tika izveidots īpašs pagaidu statuss – „bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”[1].  Latvijas nepilsoņi gan no nacionālās likumdošanas, gan starptautisko cilvēktiesību viedokļa ir uzskatāmi par Latvijas valstspiederīgajiem. Nepilsoņiem tiek garantēta lielākā daļa tiesību, ieskaitot valsts aizsardzību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas nepilsoņi ir vienīgā iedzīvotāju kategorija, neskaitot Latvijas pilsoņus, kam ir tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā ex lege. Viņi var brīvi apmesties uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, saglabājot Latvijas nepilsoņa tiesības un privilēģijas, tostarp jebkurā laikā brīvi izbraukt un atgriezties Latvijā. Nepilsoņiem ir tādas pašas sociālās garantijas kā Latvijas pilsoņiem, un viņi var arī baudīt lielāko daļu politisko tiesību.

Par trešo valstu pilsoņiem, savukārt var uzskatīt ārvalstniekus, kas saskaņā ar Imigrācijas likumu ir personas, kuras nav Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi[2].

Latvija 20 gadu laikā ir sasniegusi ievērojamu progresu naturalizācijas procesa veicināšanā. Nepilsoņu procentuālais skaits uz 2015. gada 1. jūliju ir samazinājies līdz 12% (257 377), salīdzinot ar 29% (aptuveni 730 000) 1995. gadā, kad tika uzsākts naturalizācijas process. Statistikas dati 2015. gada 1. janvārī liecina, ka 84% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi.

Cietīs Latvijas reputācija

Latvijas kategoriskā nacionālā nostāja tik jūtīgā jautājumā būs kaitējums Latvijas labajai reputācijai, ko Latvija ir izveidojusi Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā.

II FINANSIĀLAS SEKAS

Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot EK, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam (ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām[3]). EK izvērtēs šos iemeslus un pieņems lēmumu. Ja EK uzskatīs, ka minētie iemesli ir pamatoti, tā var pieņemt lēmumu par dalībvalsts finansiālu iemaksu ES budžetā – 0,002% no IKP (Latvijai tie būtu € 480 000), kas uz vienu gadu atbrīvo no pienākuma piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos. Ja Latvija daļēji piedalīsies patvēruma meklētāju pārvietošanā, tad šī summa proporcionāli tiks samazināta.

Šis finansējums tiks izmantots atbalsta sniegšanai tām dalībvalstīm, kas piedalās krīzes situācijas risināšanā un seku, kas radīsies no Latvijas nepiedalīšanās, novēršanā. Tos patvēruma meklētājus, kurus dalībvalsts nevar uzņemt, Eiropas Komisija pārdalīs starp dalībvalstīm, kuras nebūs atbrīvotas no lēmuma izpildes.

III JURIDISKAS SEKAS

Papildus politiskām un finansiālām sekām, pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, dalībvalstij varētu tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda (ko EK konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu) par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus.


[1] Likums „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”; http://likumi.lv/doc.php?id=77481

[2] Imigrācijas likums; http://likumi.lv/doc.php?id=68522

[3] ES pamatvērtības definētas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā: „Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...