Iesaki rakstu: 
"RE:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe nenoliedzami ir viena no Latvijas žurnālistikas uzlecošajām zvaigznēm. Viens no viņas inovatīvajiem projektiem ir t.s. "Melu detektors", kura ietvaros politiķiem var tikt pajautāts, kas ir viņa minēto faktu avoti, kad tie pārbaudīti. Pēc tam seko birkas pievienošana – patiesība, puspatiesība, pļāpas u.tml.
Protams, rodas jautājums, kādi politiķi un kuri viņu neskaitāmie minētie fakti tiks pārbaudīti, kas noteikti rada iespējas izgaismot vairāk vienus "meļus", bet ne citus. Taču godīgumam jābūt – politiķu kaunināšana ir sabiedrībai nepieciešama lieta. Bez sarkasma – jo politiķus taču šī pati tauta ievēlēs. Un par meļiem labāk nebalsot.
Citādāk ir ar žurnālistiem, kurus tauta nekad neievēlēs. Šim iemeslam ir pašu žurnālistu profesionalitātes un ētikas standarti, ko regulē, piemēram, "Latvijas Žurnālistu asociācijas" ētikas kodekss (ja žurnālists pieder tieši šai žurnālistu kopai). Tas gan nav juridiski saistoši un atliek paļauties uz Baibas Strautmanes augstāko ētikas izpratni savu kolēģu darbības uzlabošanā. Šoreiz ar sarkasmu.
Nesen Twitter telpā izcēlās interesanta saruna starp Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Iesalnieku un Spriņģi. Iesalnieks norādīja, ka Zviedrijas Liberālās partijas jaunatnes organizācija ir piedāvājusi legalizēt incestu un nekrofīliju. Kaujā metās Inga Spriņģe, kas norādīja uz avota neuzticamību – "Daily Mail" ir par dzeltenu. Taču Spriņģe nepārbaudīja, ka oriģinālais avots ir zviedru "Aftonbladet", kas ir viens no Ziemeļvalstu lielākajiem laikrakstiem. Tātad – faktus nepārbaudīja, bet birku Jānim Iesalniekam piekāra.
Pieņemot, ka arī profesionāli žurnālisti var kļūdīties, tas nebūtu raksta vērts. Bet tad sekoja pavisam interesanti izteikumi – viens adresēts Zviedrijas vēstniekam Latvijā, kur tiek apgalvots, ka Jānis Iesalnieks ir apgalvojis, ka Zviedrijā legalizēs nekrofīliju. Visai būtiska atšķirība – vienas partijas jaunatnes organizācija un valsts. Kad Jānis Iesalnieks aizrādīja cienījamai žurnālistei, tad atbildēts tika ar "kurš teica, ka esmu pieklājīga?” (skat. attēlus).
Vieni standarti politiķiem, citi žurnālistiem? Vai žurnālista ētika drīkst būt zemāka kā politiķa? Ne jau saskaņā ar pašu apstiprināto ētikas kodeksu.
Punkts - 6.1 Iestājoties Latvijas Žurnālistu asociācijā, žurnālists paraksta LŽA Ētikas kodeksu, tādējādi apliecinot, ka ievēros šos noteikumus.
Konkrēti pārkāpti tika šādi punkti:
2.1. Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.
2.2. Faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas.
3.2. Žurnālista pienākums ir pārbaudīt avotu sniegto informāciju.
Tālākais atkarīgs no pašu žurnālistu asociācijas kolēģu rīcības, ja vien šeit pār visu nevalda nerakstīts likums – kritizējot savu ideoloģisko pretinieku, visi līdzekļi labi.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
