Ingūna Rībena: tiek kultivēts verga domāšanas veids
Pārpublicēts no aprinkis.lv03.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ingūna Rībena allaž bijusi starp tiem politiķiem, kuri nevairās paust savus uzskatus atklāti, pat ja tie nesaskan ar valdošo partiju paustajiem uzstādījumiem. Politiķe vairākkārt izteikusies gan par vērtību saglabāšanas būtiskumu tautā, gan par nacionālas valsts pastāvēšanas nozīmību.
– Vai Jūs piekrītat, ka Latvijā šobrīd notiek tradicionālo vērtību noārdīšana un devalvācija?
- Šāda vērtību noārdīšana un devalvācija notiek visā Rietumu pasaulē. Latvijā tā vēl sastop samērā lielu pretsparu. Bet jāsaka – pēdējā laikā ārdītāji arī pie mums kļūst sevišķi skaļi un diemžēl arī ietekmīgi. Spilgti to parādīja labi organizētā kampaņa sakarā ar Stambulas konvenciju, kurā piedalījās lielākā daļa mūsu populārāko mediju – gan privāto, gan sabiedrisko. Turklāt smādēti netika nekādi propagandas līdzekļi – sākot ar tendenciozu puspatiesību un beidzot ar klajiem meliem.
- Kāds ir šo procesu cēlonis?
- Kāds ir šīs vērtību noārdīšanas cēlonis globālā mērogā – tas būtu ļoti plaša pētījuma temats. Pat ja mēs šo iemeslu atrastu, diez vai būtu mūsu spēkos to ietekmēt. Bet kāds ir šo procesu cēlonis Latvijā, varu pateikt, un tas ir jāpasaka pavisam skaidri: lētticībā, pakļāvīgā kangarismā un pērkamībā.
Ja tieslietu ministrs atļaujas valdībā pārstāvēt tautas vairuma gribu un intereses, tad Valsts prezidents viņu par to nevis uzteic, bet gan publiski nopeļ! Turklāt pēc tam prezidents saka, ka situācija ar Stambulas konvenciju Latvijai godu nedarot. Kas nedara godu? Vai tas, ka mums vispār vēl ir kāds savs viedoklis un ka mēs atļaujamies to paust?
Man šķiet, ka drīzāk Latvijai nedara godu tāds prezidents, kas savu tautu nevis pārstāv, aizstāv un iedvesmo, bet gan kā tāds vagars norāj. Par ko? Par to, ka mēs – brīva tauta savā suverēnā valstī – atļaujamies likumīgā veidā sargāt savus konstitucionālos principus? Kā interesēs prezidents tā rīkojas – to es diemžēl viņa vietā atbildēt nevaru!
– Kā jums šķiet, kur tas mūs novedīs?
- Kur tas mūs novedīs? Mācīsimies no vēstures! Trīs reizes Eiropas jaunākajā vēsturē tradicionālās vērtības ir mēģināts aizstāt ar intelektuāļu kabinetos izdzimušām doktrīnām, un trīs reizes tas ir beidzies ar katastrofu – ar asiņaino Franču revolūciju, ar komunismu Krievijā un ar nacismu Vācijā.
Mēģinājums uzspiest Eiropai dženderisma (uzskats ka cilvēka dzimums nav bioloģiski noteikts, bet katrs savu dzimumu var izvēlēties pats – red.) un multikulturālisma ideoloģiju ir ceturtais šāda veida eksperiments. Nav jābūt pravietim, lai saprastu, ka visdrīzāk tas var beigties ar latviešu nacionālās identitātes un visas Rietumu civilizācijas bojāeju.
– Vai piekrītat, ka uz Latviju tiek izdarīts spiediens no ES un ASV puses, lai uzspiestu tur valdošos uzskatus un dzīvesveidu?
- Man ļoti negribētos domāt saskaņā ar šādu paradigmu. Bez šaubām, dženderisma idejas ir kļuvušas ļoti ietekmīgas ASV un daudzās Eiropas valstīs, bet tāpēc es vēl tomēr negribu šīs idejas identificēt ar visu Eiropu un ASV. Lai to dara Putina propagandisti, es nepiederu pie viņu auditorijas.
Nesen teologs Juris Cālītis komentēja mūsu arhibīskapu aicinājumu neratificēt Stambulas konvenciju. Mūsu godājamos arhibīskapus Cālīša kungs vispirms nosauca par "plānprātiņiem" un pēc tam inkriminēja viņiem "neslēptu naidu pret Eiropu", jo "viņu ideāls ir redzams mums kaimiņos – pie Putina".
Lūk, tā ir paradigma, ko es nevaru pieņemt! Mūsu arhibīskapi ir rīkojušies kā brīvi Eiropas patrioti, kas izjūt atbildību par Eiropas likteni. Turpretim Juris Cālītis domā kā tipisks latviešu vergs – it kā latvieša liktenis būtu mūžīgi palikt tikai par svešu varu roklaižu. Faktiski J. Cālītis domā gluži tāpat kā komponists Imants Kalniņš, kurš savu riebumu pret Rietumu civilizācijas slimībām kompensē nevis ar latviešu cilvēka brīvību, bet gan ar verdziskām simpātijām pret Putinu.
Kurā pusē kurš nostājas – tas te nav svarīgi. Svarīgs ir pats aplamais verga domāšanas veids, ko diemžēl uzmācīgi kultivē mūsu sabiedriskie mediji, velti cenšoties pataisīt mani un man līdzīgi domājošos, tostarp Nacionālās apvienības cilvēkus, par putinistiem.
Man šis domāšanas veids neder. Redziet, es nemūžam nespēšu sevi identificēt ar tādu Eiropu, kuras simbols ir Končita Vursta, bet tāpēc es nebūt neesmu putiniste! Interesanti, vai teologa Cālīša intelekts spēj aptvert tik sarežģītu fenomenu?
Lai dženderisti ar putinistiem villojas savā starpā, bet tās nav mūsu batālijas. Mums ir pašiem savas stabilas vērtības, kurās mēs neesam vīlušies. Un provokatoriem mēs atbildam tā, kā to prot mūsu arhibīskapi vai tieslietu ministrs Rasnačs.
Mēs dzimteni neizvēlamies. Eiropa ir mūsu dzimtene, pat ja tā ir slima. Bet ja bariņš ietekmīgu neprāšu mūs aicina piedalīties kolektīvā pašnāvībā, tad mēs labāk tomēr pieklājīgi aizbildināsimies un bez īpašas sajūsmas pavērosim procesu no malas.
Jautājums ir – vai vispār ir iespējams tik mazai tautai saglabāt savu idejisko identitāti, pasaules lielvarām plosoties? Tas ir iespējams, to mēs jau sen esam pierādījuši. Mūsu leģionāri kāvās Hitlera armijas sastāvā, bet viņi nebija nacisti. Cik gļēviem gan mums jābūt tagad, ja mēs miera laikos nepratīsim būt eiropieši, turklāt nenododot savas vērtības!
– Vai iespējams atjaunot tautas uzticēšanos valdošajiem spēkiem?
- Es domāju, ka Latvijā tautas neuzticēšanās valdošajiem spēkiem parāda puslīdz objektīvu attieksmi pret šo valdošo spēku darbību.
Esmu bijusi partijā "Jaunais laiks" kopš pašas dibināšanas, mēs lolojām lielas un labas cerības. Un par ko tās tagad "Vienotības" veidolā ir pārvērtušās? Bet mēs visi bijām pašu ļaudis – latviešu cilvēki! Neviens taču neiesūtīja mūsu partijas rindās nekādus blēžus vai neliešus no kosmosa!
Žēl, bet mums ir apmēram tāda valdība, kādu mēs esam pelnījuši, jo neesam jau nekādi eņģeļi. Kamēr mūsu tautā būs tik daudz kangaru, lētticīgo, neliešu un zagļu, tikmēr šie cilvēki allaž lauzīsies augstos amatos – un tajos arī tiks. Un diemžēl mūsu demokrātijai nav tāda mehānisma, ar ko viņus apturēt.
Ja mēs dzīvojam sliktāk, nekā varētu dzīvot, tam par iemeslu ir augstākos amatos tikušu mūsu pašu tautiešu negodīgums, alkatība, savtība un augstprātība. Un es vēlreiz gribu atgādināt, ka tās visas ir tādas īpašības, kas attiecas uz vienu lielu, universālu, pēdējā laikā gan daudzinātu, gan izsmietu jēdzienu – tikumību.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
