Iniciatīva – valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai
Iveta Miglāne26.03.2025.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Filma "Flow" piesaista tūristus, kuriem ir izteikta empātija pret dzīvniekiem un kuri sagaida, ka Latvija ir valsts ar atbildīgu un gādīgu attieksmi pret tiem. Tomēr, kad viņi ierodas, realitāte var būt nepatīkams pārsteigums – savainoti, klaiņojoši un bezpalīdzīgi dzīvnieki, kuri bieži nesaņem nepieciešamo palīdzību, jo valsts nepiedāvā pietiekamu atbalstu to ārstēšanai un aprūpei.
Šī nesakritība starp publisko tēlu un realitāti var negatīvi ietekmēt mūsu valsts reputāciju un morālo atbildību. Šobrīd lielākā daļa rūpju par šiem dzīvniekiem gulstas uz privātām iniciatīvām, dzīvnieku patversmēm un brīvprātīgajiem, kuriem trūkst resursu un iespēju palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams. Lai atbilstu starptautiskajām labās prakses normām un patiesi kļūtu par valsti, kas rūpējas par dzīvniekiem, ir nepieciešamas reālas pārmaiņas valsts atbalsta politikā dzīvnieku glābšanas un aprūpes jomā.
Lai uzlabotu situāciju, nepieciešams:
- Piešķirt valsts finansējumu dzīvnieku glābšanai un ārstēšanai.
- Izveidot specializētu dzīvnieku glābšanas dienestu, kas operatīvi reaģētu uz palīdzības izsaukumiem.
- Palielināt dzīvnieku patversmju finansējumu un nodrošināt stabilu atbalstu brīvprātīgajiem.
Veicināt sabiedrības izglītošanu par atbildību pret dzīvniekiem un nepieciešamību sniegt palīdzību bezpalīdzīgiem dzīvniekiem.
Ko iegūs sabiedrība no šīm pārmaiņām? Cilvēcīgāku un atbildīgāku attieksmi pret dzīvniekiem Latvijā. Mazāk ciešanu savainotiem un bezpalīdzīgiem dzīvniekiem. Labāku Latvijas starptautisko tēlu kā valstij, kas patiesi rūpējas par dzīvnieku labklājību. Vairāk iespēju brīvprātīgajiem un dzīvnieku aizsardzības organizācijām efektīvi strādāt. Ilgtermiņā – samazinātu klaiņojošo un bezpalīdzīgo dzīvnieku skaitu, kā arī mazākus izdevumus patversmēm un privātajiem glābējiem. Ierobežotu dzīvnieku slimību izplatību, tādējādi samazinot risku gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem, kuri var saskarties ar infekcijām.
Saite nobalsošanai: https://manabalss.lv/valsts-atbalsts-savainotu-un-bezpalidzigu-dzivnieku-glabsanai/show
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
