“Instazvaigznei” Viktorijai Kazanovskai atkal draud nepatikšanas ar valsts iestādēm

Vairākos rakstos bija minēts, ka Viktorija ir iemācījusies no sava vīra Kaspara vairākas shēmas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Šoreiz varam iepazīties ar kārtējo šādu shēmu.

SIA "Galery", reģistrācijas Nr.40103498584, pašlaik ir aktuāls Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds EUR 27 617,47 apmērā.

SIA "Galery" valdes locekle un patiesā labuma guvēja ir Viktorija Kazanovska. Šī uzņēmuma faktiskā darbība bija skaistumkopšanas salona darbība. Tajā pašā adresē, kur SIA "Galery" faktiski veica saimniecisko darbību - Strēlnieku iela 5-1, Rīgā, ir atvērts jauns skaistumkopšanas salons, kuru īpašnieks ir SIA “Ligrons”, reģ. Nr. 40103742193. 

Kopš 24.07.2024 SIA "Ligrons" valdes locekle, vienīgā dalībniece un patiesā labuma guvēja ir Diāna Šapiro, kas var būt uzskatāma par NOMINĀLO uzņēmuma amatpersonu, kura pēc tām arī nesīs visu likumā paredzēto atbildību.

Savukārt pirms tam uzņēmuma valdes locekle un patiesā labuma guvēja bija Viktorija Kazanovska, kura joprojām strādā šajā uzņēmumā, saņemot 1000 EUR oficiālu darba algu. Kā nu jau visiem ir saprotams, diez vai Viktorija salonā strādā par salona administratori, jo Viktorijai taču ir atvērts jauns skaistumkopšanas salons Dubaijā.

Noprotams, ka Viktorija joprojām turpina kontrolēt un vadīt SIA "Ligrons". Savukārt uzņēmuma amatpersonu maiņa bija vajadzīga, lai izvairītos no jaunas kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Iepriekš minēto darbību kopums rada pamatu pieņēmumam, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja no SIA "Galery" uz SIA "Ligrons" ar mērķi izvairīties no SIA "Galery" nodokļu parādu nomaksas.

Saskaņā ar Komerclikuma 20. panta pirmo daļu: "Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri."

Par uzņēmuma pāreju var liecināt šādu apstākļu kopums: darbinieku pāriešana darbā pie ieguvēja, pamatlīdzekļu un krājumu nodošana, saglabāta uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā adrese, saistību pret banku pārņemšana, atsavinātājas sabiedrības valdes locekļa pāriešana pie ieguvēju (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 9. novembra spriedums lietā Nr.C33355814, SKC 340/2017).

Lai atzītu uzņēmuma pārejas faktu un secinātu, ka ir notikusi uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgas daļas nodošana, ir būtiski konstatēt, ka ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir pietiekams patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to faktisko apstākļu izvērtējams šajā kontekstā veicams, apsverot, vai ieguvējam ir nodots viss, kas ir nepieciešams pastāvīgai saimnieciskās darbības turpināšanai. Savukārt tas, kāds elementu kopums ir pietiekams, ir atkarīgs no konkrētā saimnieciskās darbības veida (Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 21.maija spriedums lietā Nr. A420289415, SKA-631/2019).

Iepriekš minētās normas noteikumu par uzņēmuma pāreju mērķis ir novērst tās situācijas, kurās komercsabiedrība tiek „iztīrīta” no aktīviem, neatstājot tās kreditoriem cerības saņemt tiem pienākošos samaksu. Tas nozīmē, ka līdz ar uzņēmuma aktīviem – materiālām un nemateriālām vērtībām – uzņēmuma ieguvējam pāriet atbildība par saistībām, lai tādā veidā pasargātu gan kreditorus, gan darbaspēku (darbiniekus) no uzņēmuma pārejas izraisītām negatīvām sekām (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 9. novembra spriedums lietā Nr.C33355814, SKC 340/2017).

Arī tiesību doktrīnā ir norādīts, ka panta mērķis ir trešo personu aizsardzība, nosakot uzņēmumā ietilpstošo saistību nedalāmību no tiesībām. Pārejot uzņēmumam vai tā patstāvīgai daļai, likums uzliek uzņēmuma ieguvējam pilnu atbildību par uzņēmuma sastāvā ietilpstošajām saistībām (Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.-73.pants). Rīga: SIA „A. Strupiša Juridiskais birojs”, 2003, 113., 144.lpp.).

Aplūkojot uzņēmuma pāreju civiltiesiskā izpratnē, konstatējams, ka atbilstoši tiesību doktrīnā paustajām atziņām uzņēmuma pāreja ir jāklasificē pēc pārejas fakta un rezultāta, nevis pēc pārejas formas. Gadījumā, kad pāriet tikai daļa uzņēmuma, bet ne viss uzņēmums, jāskatās, vai ir pārgājuši būtiskie uzņēmuma elementi, respektīvi, vai ieguvējs var izmantot šo uzņēmumu tā līdzšinējā veidā un profilā bez būtiskām izmaiņām. Ja ieguvējs var pēc būtības turpināt attiecīgo darbību ar uzņēmumu, tad uzskatāms, ka uzņēmums pārgājis, pat ja tā nenozīmīgas daļas palikušas atsavinātājam (A. Strupišs. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.-73.pants). Rīga: SIA „A. Strupiša Juridiskais birojs”, 2003, 115.lpp.).

Situācijā, kad darījuma rezultātā ir ievērojami samazināta komersanta manta un faktiski tiek izbeigta tā saimnieciskā darbība, bet jaundibināmais komersants pārņemto uzņēmumu var izmantot līdzšinējā veidā un profilā bez būtiskām izmaiņām, ir pamats konstatēt uzņēmuma pārejas faktu Komerclikuma 20.panta izpratnē un attiecīgi – jaunā uzņēmuma ieguvēja atbildību par saistībām (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 9. novembra spriedums lietā Nr.C33355814, SKC 340/2017).

Uzņēmuma pārejas kritēriji ir noteikti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, vērtējot, vai uzņēmums saglabā tā identitāti. Kritēriji ir piemērojami lietas faktisko apstākļu izvērtēšanai un uzņēmuma pārejas gadījuma identificēšanai, tomēr jāņem vērā arī katras situācijas individuālie kritēriji. Eiropas Savienības Tiesa ir izstrādājusi šādus vispārīgos kritērijus:

1) uzņēmuma veida vai rakstura izvērtēšana;

2) ķermenisku (nekustamais īpašums, kustamas lietas) un bezķermenisku lietu, kā arī labumu (zinātība, izgudrojumi) pāreja;

3) vai lielākā daļa darbinieku ir pārņemti;

4) vai klienti ir pārņemti;

5) uzņēmējdarbības funkciju līdzība pirms un pēc pārejas.

Savukārt tiesību doktrīnā izšķir šādu vispārējo kritēriju iedalījumu:

1) darbtiesiskie kritēriji – balstīti uz uzņēmuma funkciju līdzības vērtējumu pirms un pēc uzņēmuma pārejas;

2) komerctiesiskie kritēriji – ekonomiskās vienības pastāvēšanas un stabilitātes konstatēšanai (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 9. novembra spriedums lietā Nr.C33355814, SKC 340/2017).

Ievērojot minēto, secināms, ka, arī analizējot, vai ir notikusi uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pāreja atbilstoši Komerclikumam, ir būtiski noskaidrot, vai pārejas rezultātā jaunajam ieguvējam ir nodots tāds uzņēmumā ietilpstošo elementu kopums, kas nepieciešams konkrētās saimnieciskās darbības turpināšanai. Par uzņēmuma pāreju var liecināt ļoti dažādi apstākļi un, balstoties uz to kopumu, ir nepieciešams izvērtēt veiktos darījumus un to norises apstākļus pēc to būtības, nevis formas. Tā kā Komerclikums nepieļauj situāciju, kad, sadalot uzņēmuma mantu, visi aktīvi tiek nodoti vienam subjektam, bet pasīvi – otram, nav piešķirama izšķiroša nozīme tam, vai starp pusēm pastāv formāla vienošanās par saistību pāreju (Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 21.maija spriedums lietā Nr. A420289415, SKA-631/2019).

Konkrētajā gadījumā visi iepriekš minētie kritēriji izpildās, un ir pamats uzskatīt, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja no SIA "Galery" uz SIA "Ligrons".

Ceru, ka Valsts ieņēmumu dienests ar ģenerāldirektori Baibu Šmiti – Roķi priekšgalā rīkosies izlēmīgi un atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai nebūtu tā, ka nodokļus šajā valstī maksā tikai tie, kuri knapi var savilkt galus, bet tos maksātu arī tie, kuri sociālajos tīklos apgalvo, ka nedzīvojot nekādā nabagu būdā (“Я и так не живу в шалаше”) un apsmej mūsu valsts tiesu sistēmu par nespēju neko tiem izdarīt.

Novērtē šo rakstu: