Institucionālā vājināšana: Kariņa lidojumu lietas tiesību teorētiskais fails
Vilors Eihmanis31.10.2025.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Kariņa privātlidojumu lietas nonākšana tiesā raisa fundamentālus jautājumus ne tikai par valsts līdzekļu izšķērdēšanu, bet arī par tiesībaizsardzības sistēmas integritāti un institucionālo neatkarību. Šis gadījums ir kļuvis par sistēmisku testu tam, vai demokrātiska valsts spēj efektīvi un godīgi sodīt savas politiskās elites pārstāvjus.
I. Sistēmas aizsardzības fenomens: KNAB, prokuratūra un “lojalitātes atalgojums”
Kriminālprocess atklāj satraucošu interešu konfliktu un institucionālās atkarības ēnu, kas tieši saistās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lomu.
Tiesību teorijā šāda situācija tiek dēvēta par “regulatory capture” — regulatora sagūstīšanu jeb ietekmēšanu — vai šajā gadījumā par “auditing capture”, kad tiek politiski iespaidota pārraudzības iestāde.
Jēkaba Straumes gadījums. Fakti norāda uz iespējamu precedentu: bijušais premjers Kariņš piešķīra KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem būtisku atalgojuma pielikumu tieši pirms skandāla publiskošanas vai izmeklēšanas sākuma. Šis “lojalitātes atalgojums” rada pamatotas aizdomas par politiskās ietekmes mehānismu, kas var apdraudēt KNAB neatkarības principu — vienu no stūrakmeņiem korupcijas apkarošanā.
Tas vājina sabiedrības pārliecību, ka šī institūcija spēj rīkoties bez partejiskas pieķeršanās.
Prokuratūras loma. Prokuratūra kā procesa virzītāja kļuvusi par galveno “filtru” starp sabiedrības morālo prasību un politisko realitāti. Pāreja no publiski piesauktā miljona eiro apjoma uz apsūdzībā minētajiem 90 tūkstošiem eiro liecina par procesu, kur politiskais kaitējums tiek juridiski minimizēts.
Šāda “de minimis” pieeja — koncentrēšanās tikai uz mazāko iespējamo pārkāpuma daļu — ļauj formāli samazināt kriminālprocesa tvērumu, bet būtībā devalvē morālo atbildību.
Tas kļūst par juridisku eifēmismu – skaitļi tiek samazināti, lai sabiedrība nomierinātos, kamēr patiesā atbildība paliek ārpus likuma robežām.
II. Morālās atbildības inflācija un kvantitatīvā diskaunēšana
Lietas centrā esošā kvantitatīvā disproporcija ir ne tikai finanšu, bet arī psiholoģisks un morāls mehānisms.
Tā dēvētā kognitīvā diskaunēšana — pāreja no miljona uz 90 tūkstošiem — darbojas kā instruments, kas samazina morālās atbildības vērtību.
Amortizācija. Lielā daļā sabiedrības apziņā tiek atmazgāta Kariņa politiskā atbildība, jo uzmanība tiek novirzīta uz mazākiem izdevumu posteņiem vai zemāka līmeņa ierēdņiem.
Sekas. Tiek grauts tiesiskuma gars — princips, kas prasa, lai sods atbilstu ne tikai likuma burtam, bet arī nodarītā kaitējuma būtībai un sabiedriskās morāles mērogam.
III. Tiesiskuma uzticamība kā valsts resurss
Kariņa lidojumu lieta ir kļuvusi par uzticības barometru Latvijas tiesiskumam.
Tā atklāj, cik viegli var vājināt tiesību institūciju autoritāti, ja politiskā vara apbalvo lojalitāti un ignorē atbildību.
Secinājums:
Tiesiskumam nepietiek ar likuma burtu — tam jāsaskan ar taisnīguma garu.
Ja tiesībaizsardzības institūcijas nonāk politiskā atkarībā, tās pārtop par mehānismu, kas “legalizē” netaisnības sajūtu un grauj pilsoņu uzticību valstij.
Šis ir stāsts par morāles inflāciju un institucionālo vājināšanu — par to, kā politiskā vara pakāpeniski iemāca sabiedrībai samierināties ar to, ka “mazāks ļaunums” ir pieņemams.
Un tomēr — sabiedrības modrība ir vienīgais, kas var novērst šī procesa kļūšanu par jaunu normu Latvijas politiskajā kultūrā.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
