Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un politisko apziņu, valstisko gribu un valstisko spēku, revolucionāro potenciālu un sociālo iniciatīvu, sabiedrības intelektuālās prasības un sabiedrības morālās prasības, atpalicības simptonus un izaugsmes virsotnes nosaka inteliģence. Etnosa evolūcijas process ir atgriezenisks: kāda tauta, tāda tās inteliģence, – kāda inteliģence, tāda tauta. Ja tauta ir vārga, tad arī tās inteliģence ir vārga; ja inteliģence ir vārga, tad vārga ir arī tauta. Inteliģences veidošanās faktors ir tautas potenciāls un šī potenciāla kvalitāte. Tāda ir tradīcija attieksmē pret inteliģenci.

Taču pret šo tradīciju ir jāizturas piesardzīgi. Zinātne ir fiksējusi interesantu tendenci. Aizvadītajos dažos gadu desmitos gudrākie cilvēki kļūst vēl gudrāki, bet muļķākie cilvēki kļūst vēl muļķāki. Zināma tautas daļa (ģenētiski aplaimotā daļa !?) kļūst gudrāka neatkarīgi no tautas vispārējā garīgās attīstības līmeņa. Arvien gudrākā tautas daļa arvien vairāk intelektuāli attālinās no muļķākās tautas daļas.

Mūsu akadēmiķi varētu papētīt, kā tas attiecas uz latviešiem. Taču bez pētīšanas katrs var ievērot regresa progresu. Latviešu mediju autori demonstrē arvien lielākas muļķības. Arvien lielākas muļķības tiražē politiķi un valsts topmenedžeri. Tas pats sakāms par šarlatānisma pārņemtajiem humanitāro un sociālo zinātņu tukšurbējiem. Tātad jāpēta, ko dara gudrie latvieši, kuri kļūst vēl gudrāki. Svarīgi būtu uzzināt, kur viņi mājo.

Mūsdienu interesanto tendenci var acīgi pamanīt ikviens relatīvi globālā mērogā. Obligāti nav jābūt zinātniekam. Par interesanto tendenci griezīgi skaļi signalizē Rietumu (ES) elites atsacīšanās veidot labu masu izglītību un primitīvās „kompetenču izglītības” diktatūra. Tā teikt, muļķiem vairāk nekā nevajag, jo viņi tāpat kļūst arvien muļķāki. Saeima 2018.gada 20.septembrī pieņēma lēmumu latviešu muļķus turpmāk barot ar „kompetenču izglītību”. Faktiski tiks barota visa tauta, jo Latvijā neeksistē elitārā izglītība. Latviešu tauta tiks skolota kā muļķumā progresējoša muļķu tauta.

Vēl ir viens būtisks faktors inteliģences ģenēzē. Tautas inteliģences ģenēzē var piedalīties citu tautu inteliģence. Izglītības iegūšana ārzemēs, viesprofesoru aicināšana. Iespēju daudz.

Piemēram, Kubas inteliģences izveidošanā Fidels Kastro uzaicināja padomju speciālistus. Starp viņiem bija arī latviešu speciālisti. PSRS pastāvēšanas gados Maskavā bija īpaša augstskola Āfrikas tautu inteliģences skološanai.

Efektīvs faktors ir mācīšanās no citu tautu inteliģences sasniegumiem. Pārāk labi zinu, ka latviešu humanitārā inteliģence (literatūrzinātnieki, mākslas zinātnieki, folkloristikas kadri) to nekad nav darījuši pilnā mērā.

Piemēram, Raiņa Kopotu rakstu akadēmiskā izdevuma publicēšanas gados Maskavā iznāca akadēmiskie izdevumi pieciem rakstniekiem. Tātad lielisks tekstoloģiskais un cita veida paraugs tiem, kuri pirmo reizi savas tautas kultūrā gatavo akadēmisko izdevumu. Taču par mācīšanos no citu zemju paraugiem nedrīkstēja pat iepīkstēties. Aicinājumi mācīties galvenajai redkolēģijai, izdevniecības direktoram Riekstiņam un sējumu sastādītājiem izraisīja histērisku dusmju lēkmi. Pirmie dzejas sējumi iznāca bez komentāriem. Tas ir nonsenss. Tāpēc jēdziens „akadēmiskais” uz Raiņa mantojuma izdevumu ir ļoti nosacīts.

Latviešu humanitārajā inteliģencē joprojām valda kaut kāds mežonīgs fantoms un tumsoniska apmātība. Amerikāņi, franči, angļi, zviedri, norvēģi, itāļi, somi drīkst mācīties (un to viņi vienmēr ir darījuši lielā apņēmībā) no krievu humanitāro zinātņu fundamentālajiem sasniegumiem, bet latvieši nekādā gadījumā nedrīkt mācīties no „krieviem”. Bez pārspīlējuma varu teikt, ka pie mums mācīšanās no „krieviem” tiek kvalificēta kā nacionālā nodevība. Tas ir aposteriors novērojums – no pieredzes izrietošs novērojums.

2.Attīstības stūrakmens. Inteliģeneces attīstības kāpums atbalsojas inteliģences konstruktīvajā darbībā un cienījamos radošajos panākumos. Inteliģences attīstības bālums bez brillēm ir saskatāms inteliģences bezjēdzīgajā darbībā un pelēkajos radošajos risinājumos. Par inteliģences attīstības bālumu liecina daudzas pazīmes.

Piemēram, idejiskās pārmantošanas trūkums. Latviešu inteliģences ideju vēsture sašķeļas atbilstoši politiskās varas posmiem, bet nevis atspoguļojas kā teoriju un koncepciju pārmantošanas un pilnveidošanas nepārtraukta plūsma. Latviešu inteliģences ideju vēsturē neeksistē kontinuitāte – pēctecība, nepārtrauktība. Mainās politiskā vara un reizē mainās inteliģences darbības idejiskais saturs. 

Turklāt šo maiņu pavada iepriekšējā idejiskā satura naidīgs noliegums. Pēcpadomju laikā tiek naidīgi noliegts ne tikai marksisms. Netiek atzīti darbi vēsturē, literatūrzinātnē, psiholoģijā, socioloģijā, ekonomikā. Ņemot vērā LKP/VDK nomenklatūras deklasēto elementu varas turpināšanos Latvijas Republikā, tāda attieksme pret padomju kultūras mantojumu atgādina fantasmagoriju – murgu vīziju. Situācija ir nenormāla, prātam neaptverama, absurda, idiotiska, debila. Latviešu tautas vairākumam (varas inteliģencei) ir pieņemama brigmaņu, lembergu, urbanoviču, ameriksu, savicku valdīšana, taču latviešu tautas vairākums (varas inteliģence) norej viņu organizēto, vadīto un kontrolēto kultūras mantojumu padomju gados. Tādējādi mutuļo totāls aloģiskums. Ja neatzīst padomju kultūras mantojumu, tad nedrīkst atzīt šī mantojuma organizatorus, ideologus, politiskos vadītājus. Salīdzinoši sanāk, ka nacismu, holokaustu, fašistu armijas Latvijas okupāciju neatzīstam, bet Hitleru, Himleru, Drehsleru atzīstam un atļaujam viņiem turpināt valdīt un iznīdēt latviešu tautu.

Tāda situācija graujoši atsaucas uz latviešu inteliģences attīstības iespējām. Pašlaik nav viegli pateikt, kāds idejiskais pamats ir latviešu jaunajai inteliģencei. Nav īsti skaidrs, kas ir 70.gadu otrajā pusē, 80.gadu sākumā un vēlāk dzimušās jaunatnes ideju vecāki. Jaunā inteliģence naidīgi noliedz tēvu un vectēvu garīgo mantojumu. Bet tādā gadījumā viņu ģenēze sākas tukšā vietā. Tas ir loģiski. Garīgajā kultūrā noliedzot visu iepriekšējo, idejiskie procesi sākas bez jebkādiem idejiskajiem pamatiem. Tāpēc ir jautājums „Uz kāda materiāla balstās latviešu jaunās inteliģences zināšanas, pasaules uzskats, morālais kodekss?”.

Pašsaprotami ir tas, ka nācās izmantot citu tautu inteliģences sastrādāto materiālu. Tātad – Rietumu inteliģences sastrādāto materiālu. Bet tas ir slikti. Tādā gadījumā nevar būt uzticība mūsu jaunās inteliģences izglītotībai. Rietumu inteliģences sastrādātais materiāls jau pirms mūsu jaunatnes piedzimšanas tika uzskatīts par nekur nederīgu materiālu. Tas veicina vienīgi pagrimumu. Postmodernisma un neoliberālisma sabojātās Rietumu inteliģences produkcija nav labs paraugs cilvēciski cienīgai inteliģencei.

Rietumu inteliģences postmodernistiskā un neoliberālistiskā apmātība sākās 1968.gadā pēc studentu bezjēdzīgās trakošanas. Tas marasms, ko pie mums lamā par „sorosismu”, Rietumos piedzima 60.gadu beigās bez Sorosa naudas. XX gadsimtā par neoliberālisma dzemdību namu kļuva t.s. Čikāgas ekonomiskā skola. Tās korifeji savukārt piedzima un neoliberālistiski nobrieda Krievijā dzimušas ebrejietes Ainas Rendas salonā „Kolektīvs”. Viņi izaudzināja pēcnācējus („Chicago boys”) ne tikai nelaimīgajā Čīlē, bet arī Padomju Savienībā. Ainas Rendas un Čikāgas skolas fani Maskavā sāka ārdīties pēc „perestroikas”, vēloties dažu gadu laikā Krieviju pārvērst kapitālisma oāzē. Savukārt postmodernisma dzemdētāji un enerģiski propagandētāji bija galvenokārt Francijas ebreju izcelsmes filosofi. Par viņiem joprojām jūsmo Latvijas jaunie tukšgalvji.

Neapšaubāmi, Rietumos neizdevās visus ievilināt purvā. Taču bija un turpinās saprātīgās inteliģences („konservatoru”) vajāšana, noklusēšana, nepublicēšana, padzīšana no darba universitātēs. Tas viss ir noticis un turpina notikt arī Latvijā. Labāks stāvoklis ir ASV. Tur iznāk daudzas grāmatas par Rietumu civilizācijas pagrimumu. Par to drosmīgas publikācijas ir arī Eiropā. Bet vai ar tām iepazīstas mūsu hiperpašpārliecinātā jaunā inteliģence? „Rīgas Laiks”, „Satori”, „Delfi” ijābiešu kroplo zināšanu izdalījumi par to neliecina.

3.Valstiskuma stūrakmens. Latvijas nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valstiskums katrā ziņā atsaucas uz jaunās paaudzes inteliģenci. Tas ir valstiskums, kas iniciē un atbalsta jaunās paaudzes inteliģences nelietīgi praktizēto tēvu un vectēvu garīgā mantojuma nosodīšanu. Tas ir amorāls valstiskums un antihumāns valstiskums. Tāds valstiskums jaunās paaudzes inteliģenci pārvērš deģenerātu „korporācijā”. Valdošā pseidoburžuāziskā „elite” īstenībā nemaz nerūpējas par labas inteliģences radīšanu. Kā jau minēju, LR nav elitārās izglītības, bez kā labu inteliģenci nevar izskolot. Latviešu jaunās paaudzes inteliģence ir ļoti slima substance.

Veselību saglabā tā latviešu jaunās paaudzes inteliģences daļa, kura izglītību ieguva ārzemēs, kura palika dzīvot un strādāt ārzemēs, un kurai ir bijis vērtīgs audzināšanas pamats, – vecāki un vecvecāki spēja savus bērnus un mazbērnus jau no paša sākuma nostādīt uz cilvēciskuma sliedēm. Ne velti viens gudrs vīrs kādreiz aicināja inteliģentus pacensties kļūt cilvēkiem. Ja inteliģenti kļūs cilvēki, tad viņi paši sapratīs, kas viņiem dzīvē ir jādara. Cilvēciskums ir inteliģences stabils kritērijs.

Izrādās, Latvijas valdošajai kliķei nav vajadzīgi ārzemēs labi izskoloti latviešu jaunās paaudzes speciālisti. Vajadzīgi ir tikai tie, kuri kādu semestri  (kā Viņķeles kundze) kaut ko ārzemēs ir apgrāpstījuši. Nācies ir ārzemju universitātēs sastapt mūsu jauniešus. Viņu aprindās valda uzskats, ka Latvijā viņus neviens negaida. Gaida tikai Sorosa fonda un Rietumu dažādu specdienestu kontrolētajās izglītības iestādēs apmācītos cilvēkus.

4.Materiālisma stūrakmens. No inteliģences vienmēr pieprasa nicīgu izturēšanos pret materiālismu – dzīves vērtēšanu no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa. Parasti inteliģence nepieviļ. Inteliģence sarkastiski vīpsnā par materiālismu.

Tā to darīja arī padomju inteliģence. Tagad ir secināta patiesā aina šajā jomā. PSRS nomenklatūras inteliģence pēc Staļina nāves sapņoja iekļūt Rietumu elitē – „pasaules oligarhijā”. Tas beigu beigās arī daļēji izdevās. PSRS sagraušana garantēja pievienošanos Rietumu elitei. Par nelaimi – garantēja vienīgi teorētiski. Rietumu elite atsacījās no neformālās komunikācijas ar sarkanajiem kriminālajiem noziedzniekiem – plebejiskās izcelsmes parvēnijiem. Neformālā komunikācijā (pie mums teiktu „Rīdzenes sarunās”) apspriest globālās problēmas aicina tikai īpaši noskatītus un īpaši uzticamus putnus (Čubaisu un vēl dažus). Svarīga ir šo putnu etniskā piederība. Pārējiem neko nelīdzēja briesmīgā cena par iespēju komunicēt ar „pasaules oligarhiju”. Cena patiešām ir briesmīga - nacionālā nodevība un nacionālā noziedzība, par ko pienākas nāves sods. Šī cena attiecas arī uz LKP/VDK morālajiem kastrātiem. Viņi bija ar mieru šo cenu apmaksāt arī bez aicinājuma pie Rietumu elites galda.

PSRS vēsturē vispār ir savdabīgi sižeti. PSRS realizēja egalitārisma (utopiska nostādne par sabiedrības visu locekļu vienlīdzību) savdabīgu variantu; proti, realizēja egalitārisma mantisko variantu. Padomju ļaudis visi bija vienādā mērā bagāti un vienādā mērā nabadzīgi. Materiālās labklājības līmenis bija relatīvi vienlīdzīgs visiem sabiedrības locekļiem, kaut gan inteliģence kopumā bija nabadzīgāka par proletariātu.

Rietumu neoliberālais kapitālisms arī realizē egalitārisma savdabīgu variantu; proti, realizē egalitārisma vērtību variantu. Tajā grēks ir vienāds ar labestību, brīvībai (praktiski visatļautībai) nav ierobežojumu, harmonija nav labāka par kakofoniju, intelektuālisms nav labāks par šarlatānismu utt. Tas ir egalitārisms, kurā mēslu kārba tiek akceptēta kā mākslas darbs, pisuārs tiek akceptēts kā mākslas darbs, šabloniska domāšana ir tikpat laba lieta kā radoša domāšana, kulta filosofi ne ar ko neatšķiras no Platona, Kanta, Hēgeļa, reliģija un ideoloģija ir vajadzīga vienīgi sabiedrības masu zombēšanai. Tas ir egalitārisms, kurā demokrātijas mērķis esot peļņas gūšana, valsts iejaukšanās ekonomikā esot antidemokrātiska rīcība. Tas ir egalitārisms, kurā sociāldarvinisms tiek atklāti sludināts: „Ну вымрет тридцать миллионов. Они не вписались в рынок». Tā esot teicis pusebrejs Čubaiss.

Noteikti neklājas brīnīties, ka tāds egalitārisms ir izveidojis slinku patērētāju masu, izprieču un baudu kāru masu, kurā ietilpst arī mūsdienu inteliģences vairākums. Tādai masai nevar būt revolucionārs potenciāls, un ar tādu masu solidāra inteliģence nevar būt revolūcijas tribūns.

Protams, šī masa vēlas ne tikai dzīvot, bet arī attaisnot savu dzīvi. Un te, lūk, var palīdzēt jaunās paaudzes inteliģence. Latviešu jaunās paaudzes inteliģence faktiski citu neko nedara. Tā nepārtraukti attaisno perversitāti, izvirtību, alkātību, bezjēdzību, amorālismu un citas deģeneratīvas izpausmes šodienas dzīvē. Visuzskatāmākie piemēri ir žurnāls „Rīgas Laiks”, portāli „Delfi” un „Satori”, kurus algo latviešu valdošā kliķe.

5.Provinces stūrakmens. Vārdam „province” ir laba reputācija. Daudzās zemēs vārds „province” ir tas pats, kas tagad Latvijā ir vārds „novads”. Ar šiem vārdiem apzīmē valsts noteiktu teritoriju. Oficiāli sakām „Rīgas novads”. Taču nekas slikts nenotiks, ja sacīsim „Rīgas province” vai „Rīgas provinces inteliģence”.

Slikta reputācija ir vārdiem „provinciālisms” un „provinciālis”. Ar tiem apzīmē atpalicību, neorientēšanos laikmeta norisēs, uzskatu šaurību, aprobežotību, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra – galvaspilsētas.

Vārdus „provinciālisms” un „provinciālis” visbiežāk attiecina uz inteliģenci. Inteliģence nevienā zemē nav spējusi izvairīties no šiem vārdiem. Vienmēr šos vārdus attiecina uz inteliģences kādu slāni. Zemnieki un strādnieki ir laimīgāki. Viņi netiek apbalvoti ar vārdiem „provinciālisms” un „provinciālis”. Nav dzirdēts par sētnieku, šoferu, slaucēju, traktoristu provinciālismu.

Inteliģences provinciālisms nebūt plivinās tikai provincē – tālu no galvaspilsētas. Provinces inteliģencei ne reti mēdz būt lielāka autoritāte nekā galvaspilsētas inteliģencei. Latviešu garīgās kultūras vēsture sākās provincē, bet nevis Pēterburgā, Rīgā. Pašlaik Rīgas inteliģence noteikti ir daudz neveselāka nekā provinces inteliģence. Padomju Savienībā ievērojami zinātnes panākumi bija ne tikai Maskavā. Krievu literatūrzinātnes, semiotikas, strukturālisma pasaules slavu nodrošināja Tartu universitātes profesori. Anglijas slavenās universitātes neatrodas Londonā. Padomju laikā Daugavpilī literatūrzinātne bija ievērojami augstākā līmenī nekā Rīgā. Par Rīgas literatūrzinātnieku provinciālismu Daugavpilī stāstīja anekdotes.

Provinciāļi nav pusizglītoti vai neizglītoti cilvēki. Provinciāļi balstās uz stingriem filosofiskajiem pamatiem un zinātnes stingriem teorētiskajiem pamatiem. Tā teikt, provinciāļi zina ābeci un zina reizrēķinu. Provinciāļi nekad nepieļauj kļūdas ābeces un reizrēķina līmenī. Par to tagad ir ļoti svarīgi atgādināt. „Brīvvalstī” izskolotās inteliģences liela daļa nezina ne ābeci, ne reizrēķinu. Viņi pieļauj kļūdas ābeces un reizrēķina līmenī. Viņu darbībai nav nekāda pamata, un tas ir kaut kas daudz šausmīgāks par provinciālismu. Ja, piemēram, zinātnieka darbībai nav stabila un pareiza pamata, tad tā nav pat provinciāla zinātniskā darbība, bet tā ir vistīrākā šarlatāniskā darbība.

Šarlatānismam piemērus nav grūti izvēlēties. Visvairāk tos piespēlē Rīgas inteliģence. Teiksim, jaunā politiķe Dagmāra Beitnere ir tipiska jauno laiku šarlatāne. Viņas drausmīgā zinātniskā nekompetence ir raksturota vairākās esejās.

Šajā esejā izvēlējos krāšņu piemēru no mākslinieciski radošās inteliģences repertuāra. Šarlatānisms nav zinātniskās inteliģences privilēģija. Šarlatāni var būt arī indivīdi, kuri sevi dēvē par teātra režisoru, mākslinieku, rakstnieku.

Krāšņo piemēru sarūpēja Rīgas latviešu aprindās smalks kungs. Viņam ir kulta personas cienījamais statuss. Viņš ir īpaši slavens Rīgas mietpilsoņu un pseidointeliģentu viedajā subkultūrā. Tūlīt nosaukšu viņa vārdu un uzvārdu, un Rīgas viedās subkultūras pilsoņiem būs skaidrs, ka runa ir par Rīgas latviešu baudkāres apmierinātāju seksoloģijā un perversijās. Smalkais kungs ir Rīgas latviešu guru seksoloģijā un perversijās. Viņu dievina laikmetīgie fani, kuri tagad dievina seksuālo izvirtību, izlaidību, pretdabiskumu, homoseksuālismu, genderismu, viendzimumu laulības, praidus un citus mūsdienu izkropļojumus.

Savukārt šīs esejas normāliem lasītājiem piemērs izraisīs šausmas. Par to esmu pārliecināts. Tiekamies ar kaut ko vēl šausmīgāku nekā šarlatānisms. Tiekamies ar pretenciozu mežonību – pārāk pašapzinīgu, iedomīgu un manierīgu mežonību. Kulta personai pašam liekas, ka ir eleganti pateikta milzīga gudrība. Taču faktiski ir sanācis mežonīgs vervelējums.

Piemēra autors ir Alvis Hermanis. „Dienā” intervijā sakarā nodomu gatavot Rīgas Jaunajam teātrim aktierus viņš eleganti klāsta: „Jaunie cilvēki, kas šovasar tika uzņemti, visi ir dzimuši vai nu 1999., vai 2000. gadā. Līdz ar to viņus vieno tas, ka nav pilnīgi nekāda sakara ar XX gadsimtu (!?). Viņiem XX gadsimts ir apmēram kā man, dzimušam 1965. gadā, – saistība ar II pasaules karu (!?). Tā vienkārši ir abstrakta pagātne (!?), ne vairāk. Līdz ar to viņi mūsu teātra kodolam ir pilnīgi citplanētieši (!?). Viss, ko varam viņiem dot, ir amata prasmes. Tāpēc aktiermeistarības pasniedzēji konsekventi būs tikai un vienīgi Jaunā Rīgas teātra aktieri ar mani priekšgalā, Guna Zariņa un vēl citi. Amatprasmes nodosim, cik vien labi spēsim. Bet viņu pasaules izjūtu (!?) ir ļoti svarīgi saglabāt. Nevajag viņus pārtaisīt (!?) pēc mūsu ģīmja un līdzības. Aktiera profesionālais pilnbrieds sākas vismaz pēc desmit gadiem (!?) ikvakara (!?) atrašanās uz skatuves. Skaidrs, ka viņi profesionālos augļus (!?) sāks plūkt, sākot no 2030. gada (!?)”.

Tik šausmīga attieksme pret pagātnes mantojumu nav pat postmodernisma korifejiem – modīgajiem franču filosofiem. Tādu ārprātīgu dumjību „nav pilnīgi nekāda sakara ar XX gadsimtu” grāmatās un žurnālos nav nācies sastapt. Neviens psihiski vesels cilvēks nepriecāsies, ka viņam un vēl dažiem citiem nav nekādas pagātnes un viņu dzīve sākas pilnīgi tukšā vietā. Tāpat neviens psihiski vesels cilvēks neteiks, ka viņa mūžā aizvadītie gadi „vienkārši ir abstrakta pagātne”. Tātad viņa vecāki, klases biedri, studiju biedri, sieva, bērni ir „abstrakta pagātne”.

Nav saprotams, kāpēc Hermaņa prātiņā arī „citplanētiešiem” nevar būt pagātnes ar noteiktu pagātnes mantojumu. Savukārt paskaidrojums „Viss, ko varam viņiem dot, ir amata prasmes” ir burtiski norakstīts no „kompetenču izglītības” programmas. „Kompetenču izglītība” arī vēlas dot tikai prasmes un negatavojas dot zināšanas. Tāpat nav saprotams, kur jauniešiem ir radusies „pasaules izjūta”, ja viņiem ar pasauli „nav pilnīgi nekāda sakara”.

Vienīgie patiesie vārdi ir „aktiermeistarības pasniedzēji konsekventi būs tikai un vienīgi Jaunā Rīgas teātra aktieri ar mani priekšgalā”. Tas noteikti tā būs, un tā ir patiesība. Nav ticams, ka ar tādas šausmīgas mežonības pārņemtu antropoloģisko eksemplāru gribēs sadarboties kāds garīgi vesels speciālists no citas kultūras iestādes.

Pamatīgi meli ir skaistā tirāde „Nevajag viņus pārtaisīt pēc mūsu ģīmja un līdzības”. Tie ir meli. Pseidointeliģenti, pseidointelektuāļi, provinciāļi, šarlatāni, mietpilsoņi atzīst tikai tādus cilvēkus, kādi ir viņi paši. Pseidointeliģenti, pseidointelektuāļi, provinciāļi, šarlatāni, mietpilsoņi nav spējīgi izaudzināt idejiski un radoši patstāvīgas personības. Spējīgi ir vienīgi klonēt sev līdzīgus. Tiem primātiem, kuriem ar cilvēces vēsturi „nav pilnīgi nekāda sakara”, tas, protams, nav zinām, un viņi nav spējīgi saskatīt savu fundamentālo aprobežotību.

Novērtē šo rakstu:

45
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...