Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiskajā telpā izlasīju šādu ziņu: piektdien, 30.aprīlī Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Elīna Trautmane kopā ar drošību uzraugošajām iestādēm un citām atbildīgajām pašvaldības amatpersonām sprieda par 9.maijā pieteikto publisko pasākumu norisi, kuras laikā tika nolemts, ka pieeja Uzvaras piemineklim un tā teritorija 8. un 9.maijā tiks ierobežota, kā arī Uzvaras parka apkārtnē tiks noteikti satiksmes ierobežojumi, par kuriem tiks informēts atsevišķi.1

Atceroties tuvākā un tālākā pagātnē tur notikušos pasākumus, būs interesanti paskatīties kā tas viss beigsies, jo aizliegums varētu raisīt pārliecinātajos pieminekļa gājējos pretējas jūtas.

9.maija pasākumi vienmēr izraisa diskusijas. Šoreiz nolēmu papētīt parādes jautājumu pavisam no cita skatu punkta. Proti, vai šīs parādes tika organizētas jau no kara beigām, kamdēļ bijušajā PSRS teritorijā Otrā pasaules kara beigas tiek atzīmētas 9.maijā, bet citur – 8.maijā. Vai parādes pamatā ir tik tiešām pieminēt tos, kuri gāja bojā, vai tai cits mērķis? Visbeidzot, kas tad īsti ir tā lentīte, ar kuru rotājas cilvēki, kuri savā ziņā slavina PSRS.

Sākšu ar atskaites punktu. Kamdēļ daļa atzīmē 8.maiju, bet daļa – 9.maijā?

1945.gada 7. maijā ģenerālpulkvedis Alfrēds Jodls Vācijas Bruņoto spēku "Wehrmacht" virspavēlniecības vārdā Reimsā (Francijā) parakstīja Vācijas bezierunu kapitulāciju Sabiedrotajiem, kas stājās spēkā 8. maija vakarā.

Šo bezierunu kapitulāciju parakstīja arī PSRS pārstāvis ģenerālmajors Ivans Susloparovs, tomēr Kremlis Reimsā parakstīto kapitulācijas aktu noraidīja, atzīmējot, ka I. Susloparovs nebija saņēmis Maskavas pilnvaras šāda līguma parakstīšanai.

Vairums vēsturnieku atzīst, ka PSRS līdera Josifa Staļina neapmierinātība ar Reimsā parakstīto līgumu bija saistīta ar viņa vēlmi nacionālsociālistiskās Vācijas bezierunu kapitulāciju padarīt par PSRS uzvaras triumfu, tādējādi akcentējot tās vadošo lomu Vācijas sakāvē.

Šī iemesla dēļ 1945. gada 8. maijā PSRS maršals Georgijs Žukovs kā PSRS pārstāvis un "Wehrmacht" Ģenerālštāba priekšnieks feldmaršals Vilhelms Kaitels kā viens no Vācijas pārstāvjiem parakstīja jaunu līgumu par Vācijas bezierunu kapitulāciju. Līgums tika parakstīts 1945. gada 8. maijā plkst. 22:43 pēc Centrāleiropas laika, bet pēc Maskavas laika – 9. maijā plkst. 00:43.2

Te vietā būtu jautājums – vai vienā karā var padoties divreiz? Man jau šķiet, ka nē. Līdz ar to, skatoties hronoloģiski, kā atskaites punkts būtu jāņem vērā pirmais datums, kurā kapitulācijas akts tika parakstīts, tātad – 1945.gada 7.maijs, savukārt spēkā tas stājās – 8.maija vakarā.

Sanāk, ka 9.maijs ir datums, kurā atkārtoti tika parakstīts kapitulācijas akts, kas jau iepriekš parakstīts un izpildīts.

Nu labi, sanāk, ka tiek atzīmēts datums, kuram faktiski nav nekādas vēsturiskās vērtības, ja neskaita ambīciju apmierināšanu, jo, kā nofiksējām, faktiskā kapitulācija tika parakstīta 7.maijā.

Tad apskatīšu otru apskatāmo jautājumu – vai 9.maijs tika atzīmēts visu laiku? Ja ne, tad kad sāka atzīmēt un kāpēc?

Ļoti interesanti, ka 9. maija svinēšana atsākās 1965. gadā, 20 gadus pēc kara.3 Jāpiebilst, ka atzīmēšana sākās ne jau pēc iedzīvotāju vēlmēm, bet gan pēc tā brīža komunistiskās partijas ģenerālsekretāra Leonīda Brežņeva rīkojuma.

Nelielai atkāpei – Brežņevs pie varas nonāca 1964.gada oktobrī, kad kārtējā apvērsuma rezultātā tika no varas gāzts Ņikita Hruščovs. Sākotnējā periodā Brežņevam viņa amats nebija drošs, līdz ar to viņam nācās domāt par savas popularitātes vairošanu. Nevar nepieminēt, ka 1964. – 1965.gadā PSRS bija lielas ekonomiskās problēmas.

Skatot to visu kopsakarībā – 9.maija atzīmēšana PSRS sākās pēc valdības norādījuma, faktiski lai novērstu sabiedrības domas no ekonomiskās situācijas jeb iepotētu pārliecību, ka tas nekas, ka mēs dzīvojam sliktāk, mēs tomēr esam uzvarētāji. Skarbi, nepatīkami, bet fakts. Realitātē visi bijušie frontinieki, kuru 1965.gadā vēl bija diezgan daudz, nejuta sevī vēlmi un nepieciešamību ko publiski atzīmēt.

Faktiski sanāk, ka viltus datumā tiek veidota partijas vadoņa noteikta atzīmējamā diena, kurai nav nekāda sakara ne ar otrā kara beigu faktisko datumu, ne arī ar iedzīvotāju, tajā skaitā frontinieku, vēlmēm.

Labi, ar atzīmēšanas datuma izcelšanos un atzīmēšanas atsākšanas iemesliem viss skaidrs, bet kā tad ir Rīgā ar vietu, kur līdz šim tika atzīmēts?

Vieta visiem zināma – Uzvaras parks. Šī parka nosaukums laika gaitā nav pārāk mainījies. Sākotnēji – Pētera parks, no 1930.gada tas bija Uzvaras laukums, 1961. gadā padomju vara parku pārdēvēja par PSKP XXII kongresa parku, bet 1980. gadu sākumā parkā tika nolemts izveidot padomju varu slavinošu monumentālu ansambli, ņemot vērā šādu objektu trūkumu Rīgā un valdošās pieminekļu būvēšanas tendences Padomju Savienībā.

Visinteresantākais fakts ir tas, ka šajā parkā pēc Otrā pasaules kara beigām 1946. gada 3. februārī padomju varas iestādes publiski pakāra septiņus vācu armijas un SS virsniekus. 1985. gadā aptuvenā nāves soda izpildes vietā tika atklāts 79 metrus augsts obelisks, piemineklis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem".4

Līdz ar to secināms, ka vietā, kurā tiek atzīmēts 9.maijs, faktiski nekādi ar Otro pasaules karu vēsturiski notikumi nav notikuši, ja nu vienīgi pakārti vācu virsnieki, bet tas jau bija pēc kara. Līdz ar to, ja tā paskatāmies, tad 9.maija svinētāji ar runām saka ko vienu, bet faktiski noliek ziedus aptuveni tajā vietā, kur realitātē tika pakārti vācieši. Nezinu, kā citiem, bet neatkarīgi no paustajām runām ziedu nolikšana automātiski attiecas uz tur nogalinātajiem. Nez, paši ziedu licēji zina, ka faktiski viņi noliek ziedus nogalinātajiem vācu karavīriem.

Līdz ar to, skatot no citu skata punkta, sanāk, ka šogad notiks pasākums, kura datums neatbilst vēsturiskajai patiesībai un kurš bija partijas vadības noteikts, lai nostiprinātu savu popularitāti, bet realitātē – tiks nolikti ziedu kalni vietā, kur tika nogalināti vācu karavīri.

Visbeidzot, kāda saikne ir starp Otro pasaules karu un oranžmelni svītroto lentīti (Georga lentīti).

Oranži melnās lentītes dizains nāk no Svētā Jura ordeņa, kas bija cariskās Krievijas impērijas augstākais militārais apbalvojums. To dažādos paveidos piešķīra gan virsniekiem, gan kareivjiem par īpašu varonību kaujās. Ar Katrīnas II rīkojumu ordenis dibināts 1796. gadā. Līdz 1913. gadam tā oficiālais nosaukums bija Svētā Jura militārā ordeņa goda zīme. No 1913. gada – Jura krusts.

Ar Jura krustu apbalvoti arī daudzi latviešu strēlnieki, kas savulaik cīnījušies cariskās Krievijas armijas strēlnieku rindās, krievu – japāņu karā un citos konfliktos.

Svētā Jura ordenis tika likvidēts pēc boļševiku apvērsuma 1917. gadā, taču joprojām tas tika dalīts baltgvardu armijā Pilsoņu kara laikā, tātad karavīriem, kuri cīnījās pret boļševikiem.

Staļina režīms visus Svētā Jura ordeņa kavalierus iznīcināja kā ideoloģiskos pretiniekus. Sarkanarmietim Svētā Jura ordeņa vai krusta pieminēšana varēja beigties kā minimums ar soda rotu.5

Protams, ka nevar nepieminēt, ka PSRS 1943.gadā izveidoja Slavas ordeni, kura ordeņu lentai bija zināmas līdzības ar Georga lentīti, bet izteikti Georga lentītes nēsāja tie, kuri cīnījās pret PSRS.

Līdz ar to, lai cik ironiski nebūtu, mūsdienās ar Georga lentītēm rotājās tie, pret kuriem kā pirms, tā arī Otrajā pasaules kara cīnījās reālie šo lentīšu nēsātāji.

Uzrakstot visu iepriekš minēto rodas pārdomas, nez, visi tie, kuri aktīvi 9.maijā soļo Uzvaras parka virzienā, rotājušies ar Georga lentītēm, vispār zina, kas un kā veidojies?

1 https://lvportals.lv/dienaskartiba/327713-sogad-organizeti-9-maija-pasakumi-pie-uzvaras-pieminekla-nenotiks-2021

2 https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-lasmanis-vesturiskais-un-politiskais-9-maijs.d?id=48813149

3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_diena

4 https://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_parks

5 https://jauns.lv/raksts/zinas/215734-ar-georga-lentitem-cinijas-pret-stalinu

Novērtē šo rakstu:

59
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...