Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā
Pietiek lasītājs04.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu, ka “Jurševicam (Bruno Jurševics, Jaunās konservatīvās partijas Ventspils nodaļas vadītājs) ir pietiekami liela politiskā pieredze, jo viņš pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kandidējot pirmajās neatkarīgajās vēlēšanās no Latvijas Tautas frontes, tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu un arī par Ventspils pilsētas padomes priekšsēdētāju”. Tātad vajadzētu secināt, ka Jurševica kungam būtu bijis jāpiedalās arī balsojumā par Latvijas neatkarību.
Taču, lai arī kā mēs necenstos, mēs neatradīsim Bruno Jurševica vārdu ne Latvijas Augstākās padomes deputātu, ne par Latvijas neatkarību balsojušo sarakstos. Paliek jautājums, par kādas valsts Augstākās padomes deputātu no Latvijas Tautas frontes Bruno Jurševics ticis ievēlēts.
Ģimenes bizness kā jēdziens izveidojies jau vēsturiski, un arī mūsdienās tas vairs nav nekas neparasts. Vairāk gan par to dzirdam, runājot par uzņēmējdarbību, taču, kā izrādās, arī politikā, iespējams iesaistīt visu ģimeni.
Tuvāk papētot Bruno Jurševica ciltskoku, secinām, ka vēlēšanu cīņā tik tiešām iesaistīti faktiski visi politiķa radi. Vispirms jau audžumeita Laura Sprukte iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās kopā ar draudzeni Latvijas Televīzijas rubrikā “Tautas Panorāma” stāstīja, cik grūti Ventspilī atrast darbu, lai gan pati ir tikai vidusskolas skolniece.
B. Jurševica audžumeita parādās arī vēl vienā video materiālā, kas ievietots Ventspilniekiem.lv facebook profilā. Tajā viņa klāsta, ka Ventspils nepiedāvā apgūt jurista profesiju. Patiesībā, ja runājam par jurista profesijas apgūšanu, to nevar apgūt ļoti daudzās pilsētās, bet Ventspilī to iespējams apgūt Juridiskās koledžas Ventspils filiālē.
Dažādās aktivitātēs pamanāma arī Bruno Jurševica dzīvesbiedre Anželika Jurševica, kas arī kandidē uz Ventspils Domi un Jaunās konservatīvās partijas Facebook lapā atzīmē arī savas hipnopsihoterapeites un mediatores prasmes, kas varētu liecināt par iespējamu zināmu praksi līdzcilvēku apvārdošanā. Turklāt vietnē https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/anzelika-jursevica norāda, ka ir Latvijas Hipnopsihoterapijas biedrības resertifikācijas komisijas priekšsēdetāja. Tiesa gan, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā neizdodas atrast tādu biedrību. Pastāv tāda Latvijas Psihoterapeitu biedrība, taču tās reģistrā nav atrodama neviena jebkurā virzienā sertificēta - kādai būtu jābūt Latvijas Hipnopsihoterapijas biedrības resertifikācijas komisijas priekšsēdei – Anželika Jurševica. Ja nu vienīgi tā ir līdzīga makšķernieku, mednieku vai puķkpju biedrībai.
Starp citu, nopietnas šaubas par Anželikas Jurševicas godīgumu raisa arī jautājums par viņas dzimto valodu. Interneta vietnē http://lv.netlog.com/anzelikasprukte par Anželiku Sprukti, kas ir tā pati Anželika Jurševica, ko arī apliecina vietnē ievietotā fotogrāfija, kā dzimtā valoda norādīta "Русский", savukārt CVK vietnē http://pv2017.cvk.lv/Candidates/Candidate… un joprojām vietnē https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/anzelika-jursevica atrodam "Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: Dzimtā". Gribot negribot rodas jautājums, tad kura valoda Anželikai Jurševicai ir valsts un kura - dzimtā valoda.
Jurševici pēc iepriekšējām pašvaldības vēlēšanām pārgājuši no Nacionālās apvienības uz Jauno konservatīvo partiju, bet, tā kā šai partijai Ventspilī tobrīd resursu nebija, tad vienīgais, ar ko izdevies izcelties, – ar sazvērestības teoriju par to, ka it kā esot ticis šauts uz laivu būdu, kurā tobrīd esot atradies Bruno Jurševics.
Jaunās konservatīvās partijas biedri no Ventspils Bruno un Anželika Jurševici nāca klajā ar paziņojumu, ka Ventspilī esot veikts slepkavības mēģinājums pret vienu no JKP biedriem. Uz JKP biedru esot raidītas piecas „lodes”, taču visas lidojušas garām un viņš palicis dzīvs. Policija par notikušo esot ierosinājusi krimināllietu. Jurševicu pāris neizslēdz, ka viens no slepkavības motīviem varētu būt politisks. Diemžēl nekas vairāk par šo gadījumu nav dzirdēts. No no policijas, ne kādas citas tiesībsargājošās institūcijas puses.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Bruno Jurševics ir ne tikai Jaunās konservatīvās partijas Ventspils nodaļas vadītājs, bet arī Jaunās konservatīvās partijas deputāta Latvijas Saeimas deputāta Jura Juraša palīgs, ir vērts padomāt, kādai partijai un kādiem cilvēkiem uzticam Ventspili.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
