Iesaki rakstu: 
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pieprasīja no 2026. gada 1. janvāra palielināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 13,5%, bet ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, - par 120 eiro. Tas budžetā prasītu papildus 133 miljonus eiro.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norādījis, ka šādu miljonu budžetā arodbiedrības prasību izpildei nav. Prioritāte ir aizsardzība, un mediķi var iet ieskrieties, - tas bija skaidrs visiem, bet nu ir beidzot pateikts atklāti.
Ir viena nianse, kura man kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekam raisa pārdomas jau ilgstoši, un šīs nianses atrisinājums noteikti miljonus neprasa.
Transportējot pacientu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu, tiek uzbraukts augšā uz rampas, kur ir trīs stāvvietas operatīvajiem transportlīdzekļiem, no kurienes tad tālāk pacients tiek nogādāts uzņemšanā.
No stāvvietas līdz uzņemšanas nodaļas durvīm ir aptuveni desmit - piecpadsmit metri. Un šie metri ir zem klajas debess! Laikapstākļi nav prognozējami - citreiz līst lietus, citreiz krīt sniegs un gadās, ka birst krusa. Un tā nu pacientam, kurš, iespējams, ir ticis tikko reanimēts, kuram tikko varbūt veikta intubācija vai kuram ir spēcīga asiņošana, jāpiedzīvo tāds kā papildu šoka elements, uzreiz papildus salīstot vai apsniegot. Jo vienkārši nav padomāts par elementāru jumtu, kurš pasargā no tā, kas krīt no debesīm.
Interesanti, vai Hosams to zina?
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
