Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiku latvju mūzikas pasaulē reiz tik ietekmīgajam G.Ķirsim tiek intensīvi rakta bedre, iespējams pat vairākas. Nav dūmu bez uguns, bet iespējams kāds vai kādi regulāri un visai naski piemet ugunij pa sausam žagariņam, parasti anonīmu ziņojumu vai neglītu baumu veidā, kā tas progresīvo ietekmētajā kultūras vidē visai pierasts. Pats jaunākais žagariņš piemests pavisam nesen: R.Pauls, izrādās, neesot nemaz piekritis sava vārda izmantošanai plaši izreklamēto un koristu plašu atsaucību guvušo dziesmusvētku rīkošanai nākamgad.
Šajā sakarā prātā nāk daži secinājumi, neskaidras aizdomas, vīzijas, likumsakarības, kas varētu būt (bet varētu arī nebūt) ne pārāk tālu no īstenības.
Šis nav pirmais gadījums lielu koncertdzīves notikumu sakarā, kad jau plaši izziņotas kampaņas vidū R.Pauls pēkšņi paziņo, ka organizētāji ir tādi, šādi, bet visbiežāk naudas rausēji un vispār nu pavisam negodīgi cilvēki, jo sadomājuši nopelnīt uz viņa vārda rēķina, atskaņojot viņa sūri un grūti sarakstīto mūziku, kas tautā visai iemīļota.
Atliek domāt, ka visi šie organizatori ir pilnīgi laupītāji un nav pirms tam neko saskaņojuši ar pašu komponistu, kas nu ir tomēr maz ticams, jo pirātisma laiki jau sen pagātnē un tieši šādu komponista uzvedības paradumu dēļ diez vai kāds riskētu tā darīt.
Nozares jomas pārzinātāji zina, ka cienījamam komponistam Krājbankas afēras rezultātā nodarīto ievērojamo zaudējumu dēļ ir ieplēsta grūti aizdziedējama dvēseles rēta un lielu finanšu plūsmu piesaistīšana koncertu vidē un arī valstiskā mērogā rada viņam lielu neuzticību un arī citas jūtas, kur nu vēl, ja notikums ir saistīts ar viņa personību un mūziku.
Bet ir kāda interesanta lieta, kāds teikums, kas liecina, ka aiz šī visa kāds stāv. Kāds, kas, pietiekami labi zinot Paula personības īpatnības, varēja piemest to žagariņu. Protams, ka, pasakot, redz, kā viņš tur “uzvārīsies” ar Paula vārdu un no nodokļu maksātāju naudas, jau bija gandrīz garantēta veiksme, taču vēl ir arī kāda cita nianse, kas norāda “āža kāju” ko ieraugām ne uzreiz.
Izrādās, ka arī ne tikai organizētājs ir šaubīgs, bet tāds ir arī diriģents Mārtiņš Klišāns. Vai tik te neslēpjas kāda cita diriģenta personiskās intereses un aizvainojums par to, ka atkal kāds liels koru pasākums (un liels honorārs) viņam iet gar degunu? Kordiriģēšanas jomas un arī virsdiriģentu lokā ir zināms, ka šāda persona, kas nemitīgi aizmuguriski aprunā citus kolēģus un raksta anonīmus ziņojumus, ir kāds liela, nodokļu maksātāju pilnībā apmaksāta profesionāla kora diriģents.
Kas zīmīgi – Pauls nekad nav slēpis to, ka vienīgi šis diriģents viņam ir mīlulis un autoritāte, to var izlasīt iepriekšējo gadu periodikā. Tiesa gan, pēdējā laikā korī radušās grandiozas problēmas, koristi rīko revolūciju un dibina arodbiedrību, diriģenta reputācija lielā mērā iedragāta prokrieviskas repertuāra politikas dēļ, ko jāregulē ar progresīvās ministres palīdzību, nu nepatīkami.
Un otra interesanta lieta - šie dziesmusvētki būs jau otrie, kuru organizācija nenotiek ar valsts budžeta miljonu pļekarēšanas palīdzību un PR nav iesaistītas (liela kļūda no organizatoru puses) progresīvo vienotības sejas. Ir konkrēti redzams, ka ir iespējams Dziesmusvētkus rīkot bez nodokļu maksātāju naudas aizplūšanas dīvainos virzienos, un tas ir radījis kultūrsiles strēbēju patiesu satraukumu. Un cik gan dīvaini, ka pašiem koristiem dziesmusvētku norisē nekas diži nemainīsies arī materiālo izmaksu ziņā, jo no tiem daudzajiem miljoniem tāpat viņiem nekādu labumi netika.
Kur tad paliek miljoni, kas aizplūst no budžeta? Loģisks, bet Kultūras ministrijai nepatīkams jautājums! Ja pieplusējam arī G.Ķirša teikto par Dziesmusvētku tradīciju reformām pēc pievienošanās Hermaņa politiskajai kustībai, tad liekas pilnīgi skaidrs, ka G.Ķirsis bedri sev pasūtījis pats. Šāda grābstīšanās gar tik treknu sili un mēģinājums no tās atraut piesūcekņus Latvijas valstī nepaliek nesodīts.
Un ko tad R.Pauls? Iespējams, viņu izmanto kāds no aizkulisēm, varbūt viņam pašam nemanot.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
