Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien 10:00 no rīta izsludinātas vienlaikus divas sabiedriskās apspriešanas saistībā ar čaulas kompānijas pazīmēm atbilstošās SIA “Gallusman” vēlmi būvēt it kā olu rūpnīcu un vistu kūtis: viena apspriešana izziņota Tukuma novada Jaunsātos, otra - Madlienā pie Ogres.

Tukuma novada domes opozīcijai izdevies panākt, ka tika atcelta izsole Jaunsātu pagastā, kur acīmredzami vienam konkrētam pretendentam tika uzrakstīti izsoles noteikumi - 90 hektārus pašvaldības zemes, kam tirgus cena ir no 3000 līdz 4000 eiro hektārā, gatavojās privatizēt par sākumcenu - 780 eiro hektārā. Lai nepielaistu nevienu citu pretendentu bez SIA “Gallusman”, tika ierakstīti tīšuprāt diskriminējoši izsoles nosacījumi - pretendentam jāapņemas radīt tieši 150 darbavietas, jāuzsāk milzu objekta būvniecība divu gadu laikā utt.

Zemesgabals atrodas Jaunsātu pagasta vidū pie izbijušām padomju laika grantsbedrēm, kuras pēc 1986. gada tika pamazām izsmeltas un šodien ir pieplūdušas ar ūdeni, kļūstot par populāru peldvietu. No Tukuma II stacijas uz karjeru agrāk vedošais sliežu atzars pamazām tika demontēts, jo vairs netika izmantots - nebija iespējams iegūt vairs tik daudz granti un smilti, lai atmaksātos dzelzceļa atzara uzturēšana.

Tomēr tagad, dažas dienas pirms izsoles, kļuva zināms, ka tomēr zemē joprojām atrodas pietiekami lielas grants iegulas, lai tās varētu izvest ar kravas mašīnām - iepriekš tika runāts par 80 tūkstošiem tonnu izrakteņu, bet tagad parādījās skaitlis 383 tūkstoši. Tātad vienīgais pretendents tiktu ne vien pie pašvaldības zemes par smiekla naudu, bet arī pie zemē esošajiem derīgajiem izrakteņiem vispār par brīvu.

Par situāciju zināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurā jautājums tika pacelts visaugstākajā - paša ministra līmenī. “Jā, mēs par šiem brīnumiem zinām un esam informēti, sekojam līdzi, ir bijušas vairākas sēdes, un palīdzam novērst aizdomīgo - maigi izsakoties - situāciju,” paskaidroja ministra padomnieks, Vecumnieku novada domes deputāts Dainis Rijkuris.

Uz jautājumu, vai VARAM vienkārši nevar atcelt lēmumu par izsoles nozīmēšanu, ja šeit taisni vai zog acis no pieres laukā, D. Rijkuris izskaidroja: “Ministrija nevar atcelt nevienu individuālu lēmumu, bet var atcelt pretlikumīgus pašvaldību noteikumus. Piemēram, ja kaut kur būs greizi suņu turēšanas noteikumi, tos mēs varam atcelt. Tāpat nepareizus pašvaldības darba nolikumus utt. Tomēr šādi individuāli lēmumi, lai cik koruptīvi tie izskatītos, jāatceļ pašiem domes deputātiem.”

D. Rijkuris pastāstīja, ka ministrijā saņemti vairāki novada opozīcijas deputātu iesniegumi, un ministrija tos pārsūtījusi tālāk uz vairākām institūcijām, tajā skaitā Konkurences padomi, jo izsoles gatavošana par labu vienam pretendentam ir acīmredzams godīgas konkurences pārkāpums. Savukārt Tukuma novada domes opozīcijas deputāti Guna Roze, Agris Zvaigzneskalns, Daiga Reča un citi sarakstījuši iesniegumus visiem pēc kārtas - ministram, prokuratūrai, Konkurences padomei u.c. Vietējais laikraksts Neatkarīgās Tukuma Ziņas publicēja lielu analītisku materiālu, kurā norādīja: arī vietējie Jaunsātu iedzīvotāji kopumā ir pret zemes privatizācijas shēmu.

Pēdējā vakarā pirms izsoles dienas kļuva skaidrs, ka izsole tiks atcelta: tika izsludināta ārkārtas sēde. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs motivēja izsoles atcelšanu ar “negatīvo ažiotāžu medijos”. Tiesa gan, pāris minūtes vēlāk atklājās īstais iemesls: uzņēmums “Gallusman” vispār nebija iesniedzis savu pieteikumu izsolei, toties pieteikušies bija divi citi uzņēmumi - cik var spriest, viens vietējais ceļubūves karjeru izstrādātājs un viens vietējais lauksaimniecības uzņēmums.

Pēc domu apmaiņas starp dažādu partiju deputātiem A. Volfs atzina: izsole jāatceļ tomēr ne publicitātes, bet gan tāpēc, ka esot pieteikušies neīstie pretendenti. “Pilnīgas šausmas: dēļ atklāti atzīstat, ka nav pieteicies jums vajadzīgais pretendents, un tāpēc izsole jāatceļ!” pēc balsojuma sacīja sašutušie opozīcijas deputāti, norādot, ka viņu izteiktās aizdomas tādā veidā pilnībā apstiprinājušās.

Taču privatizācijas shēma Tukuma novada domes augstākajos kabinetos nav atmesta. Tagad 90 hektāru privatizācija tiks virzīta lēnām un aplinkus, taču virzība turpināsies: vispirms Tukuma domes vadība plāno pasūtīt ģeoloģisko izpēti, tad - jaunu zemesgabala novērtējumu, bet to visu darīt tikai tāpēc, lai varētu izsludināt jaunu zemesgabala izsoli.

Tikmēr pirmdien desmitos no rīta Jaunsātos izsludināta sabiedriskā apspriešana, kurā SIA “Gallusman” kopā ar vides ekspertiem no SIA “VentEko” stādīs priekšā ietekmes uz vidi novērtējuma plānu paredzētajai milzu vistu fermai un olu pārstrādes rūpnīcai, kuras vērtība sasniegšot 45 miljonus eiro.

Situācija sāk izskatīties teju vai absurda: IVN procedūra acīmredzot pieteikta vismaz pirms mēneša, kad “Gallusman” bija pamats uzturēt ciešu pārliecību, ka oktobra beigās pēc izsoles šie 90 hektāri jau būs viņu īpašumā. Taču tagad, kad izsole tikusi pēkšņi atcelta, “Gallusman” nav ne zemes īpašnieki, ne nomnieki - viņi nav nekas attiecībā uz to zemesgabalu, kurā viņi grib celt rūpnīcu un vistu fermu un kuram pasūtījuši IVN procedūru.

Bet kaut kas pavisam jauns un Latvijā līdz šim neredzēts ir otra sabiedriskā apspriešana, kuru tajā pašā dienā un stundā tas pats “Gallusman” rīkos Ogres novada Madlienā - arī tur “Gallusman” grib noturēt IVN procedūras apspriešanu par to pašu rūpnīcu, kuru tā grib celt vienlaikus Jaunsātos un Madlienā. Šāda shēma Latvijā tiek fiksēta pirmoreiz - sarīkot divas sabiedriskās apspriešanas vienlaikus, cerot, ka vismaz viena no tām “izies cauri”. Turklāt ir aizdomas, ka tie zemesgabali, kuros “Gallusman” grib būvēt savu fermu Madlienā, tāpat pieder pavisam citām personām, un “Gallusman” arī tur, iespējams, nav pat nomnieks.

Pietiek jau rakstīja, ka “Gallusman”, plātīdamies ar milzu investīciju plāniem, patiesībā ir čaulas kompānija ar 3000 eiro apmaksāto statūtkapitālu, bez darbiniekiem un bez jebkādas pieredzes kaut vai suņu patversmes, kur nu vēl milzu putnu fermas būvniecībā.

Tukuma domes lēmums:

https://www.tukums.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/publiskas-apspriedes/8300-paziņojums-par-ietekmes-uz-vidi-novērtējuma-ivn-procedūras-uzsākšanu

Video: https://www.tukums.lv/lv/tukuma-video/novada-domes-su-video-arhvs/8289-ārkārtas-tukuma-novada-domes-sēde-9-oktobrī

Novērtē šo rakstu:

51
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft