Īpaša uzruna Latvijas tiesu sistēmai: gan jau kādu dienu mēs nonāksim pie teikšanas un tad...
Aldis Gobzems04.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īpaša uzruna Latvijas tiesu sistēmai. Visiem Latvijas tiesnešiem. Augstākajai tiesai, Apgabaltiesai, rajonu tiesu līmenim. Īpaši Administratīvajām tiesām.
Šovakar pirms gulētiešanas saņēmu kārtējo tiesas spriedumu. 1800 eiro par to, ka izteicu viedokli pret obligātu vakcināciju. Tas noteikti ir samērīgi ar nepilngadīgu bērnu interesēm, ja alga bija 2000 eiro. Man tādu sodu ir entie, desmitos tūkstošu.
Un ko Jūs, Latvijas tiesneši, panācāt? Jūs panācāt to, ka Latvija vairs nekad nebūs mājas latviešu ģimenei. Parēķiniet kaut vai ikmēneša zaudējumus, ko Jūs esat radījuši valstij - ēdiens, drēbes, maksa par skolu vai maksa kādam privātskolotājam utt., kas viss tagad aiziet Spānijas budžetā un spāņu skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem. Arī Portugāles.
Īstenībā Jūs, tiesu sistēma, esat tāds pats šrots kā nolaistā Rīga un no Latvijas pilsoņu tūkstošiem atbrīvotā valsts. Nožēlojami sapuvusi sistēma, kas iznīcina valsti pamazām un mērķtiecīgi. Esmu bijis advokāts un zinu, cik un kam un kā jādod. Katram tiesnesim sava pieeja, parasti caur konkrētu advokātu. Esmu piedzīvojis, cik daudz Latvijas pilsoņu Jūs esat izdzinuši no valsts, tūkstošiem cilvēkus. Nevis tūkstošiem, bet desmitiem tūkstošu.
Jūs esat tiesu sistēma, kura būtu jāmaina pašos pamatos. Jāatceļ tas amats uz mūžu Jums, tad priekšlaicīga pensionēšanās jāizbeidz, pa starpai kāds no Jums par kukuļņemšanu būtu jāiesēdina, bet pagaidām tur viss roka roku mazgā, Satversmes tiesa pamatos bezjēdzīgi dārga izklaide vienai katedrai. Tiesnešiem tāpat jāaizliedz kļūt par advokātiem, lai nevarētu bīdīt rebes.
Sapuvusi un pretvalstiska, jo vērsta pret Latvijas pilsoņiem, nereti darbojas kā sistēmas advokāts, nevis kā neatkarīga institūcija sabiedrības labklājības labā. Tajā skaitā šī sistēma ir vērsta pret maniem bērniem. Tieši tamdēļ mani bērni Latvijā vairs nedzīvo un nedzīvos, arī Jūsu dēļ, visi tie tiesu sistēmas bezjēdzīgo palagu rakstītāji.
Taču. Gan jau kādu dienu mēs nonāksim pie teikšanas. Un tad sekos ļoti mērķtiecīgas izmaiņas. Nešaubieties ne mirkli. Te neviens nebaidās un muguriņu nelieks. Ne manis dēļ, jo 1800 eiro es pārdzīvošu, bet principiāli manu un citu Latvijas bērnu dēļ. Tā būs. Tiesu sistēmai ir jābūt tādai, lai Latvijas bērnus tā pasargātu visvairāk. Ja tā nav, tad tā būs jāmaina. Ja vajadzēs, nomainīta tiks pašos pamatos. Neticami? Nekas. Tas nav svarīgi, ka neticami. Galvenais, ka reāli.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
