Īpaši zemiski cilvēki nomelno mūsu naudas tērēšanas ieražas un diskreditē to, ko mums ļoti gribas saukt par zinātni un zinātniekiem
Latvijas Kultūras akadēmija08.10.2023.
Komentāri (93)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad notiek diskusijas par Latvijas budžetu un zinātnes finansējuma palielinājumu, aktivizējas uzbrukumi zinātniekiem par viņu veikto pētījumu lietderību. Uzbrukumi sociālajos tīklos satur nievājošus un rupjus komentārus, arī nepatiesus faktus ne tikai par konkrētiem zinātniekiem un pētījumiem, sociālajām un humanitārajām zinātnēm, bet zinātnisko darbību un zinātni kopumā.
Šādus godu un cieņu aizskarošus uzbrukumus sociālajos tīklos, kā arī draudus privāti saņēmusi arī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece, viena no vadošajām kultūras socioloģijas zinātniecēm ne tikai LKA, bet Latvijā un starptautiski, Dr.sc.soc. Maija Spuriņa.
Sociālajos tīklos pausto pārmetumu un komentāru priekšmets ir Maijas Spuriņas un LKA pētnieku komandas 2021.gadā konkursa kārtībā iegūtais finansējums Latvijas Zinātnes Padomes finansētajam Fundamentālo un lietišķo pētījumu[1] projektam (FLPP) “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze (Nr. lzp-2021/1-0521)”[2].
Pētījuma uzmanības centrā ir nedrošās nodarbinātības modeļi digitālajā vidē, kas ir viena no aktuālākajām mūsdienu darba tirgus un ar to saistītas nevienlīdzības padziļināšanās problēmām. Projekta īstenošanas termiņš ir trīs gadi.
Lai arī minētā pētījumu projekta komunikācija kopš tā uzsākšanas 2022.gadā notikusi dažādām mērķauditorijām, šeit sniedzam koncentrētu informāciju gan par FLPP programmu kopumā, gan konkrēto projektu. Uzsveram, ka FLPP projekta finansējums ir iegūts konkursa kārtībā.
Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programma ir viena no Latvijas Zinātnes Padomes administrētajām pētniecības programmām, kur projektu pieteikumu zinātnisko atbilstību izvērtē divi anonīmi ārvalstu eksperti atbilstošajā zinātnes nozarē/ apakšnozarē. Šāda zinātnes projektu pieteikumu izvērtēšanas prakse ir izplatīta arī starptautisko pētījumu projektu konkursos.
FLPP projektu pieteikumu konkursā eksperti vērtē projekta zinātnisko kvalitāti, projekta rezultātu ietekmi, projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājumu (kopā noteikti 14 kritēriji, skat. 20.-22.punktu[3] Projektu pieteikumi tiek vērtēti sešās zinātņu nozaru grupās: dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības meža un veterinārās zinātnēs, sociālās zinātnēs, humanitārās un mākslas zinātnēs.
Finansējuma sadalījums starp zinātņu nozarēm nav vienlīdzīgs. 2023.gada konkursā no 583 projektu pieteikumiem kopā visās zinātņu grupās tika finansēti 57 projekti. Humanitāro un mākslas zinātņu FLPP projektiem tika piešķirts 6,11%, bet sociālo zinātņu pētījumu projektiem 7,12% no visa konkursa finansējuma, kas ir apmēram četras reizes mazāk nekā, piemēram, dabaszinātņu projektiem (skat. 2023.gada projektu konkursa rezultātu analīzi LZP mājas lapā[4]).
Par projektu “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze”.
Projekta mērķis un pētījuma objekts. Pētījuma objekts ir platformu nodarbinātība jeb platformu darbs. Angliski tas tiek saukts arī par “gig work”, ko latviski varētu tulkot kā “gadījuma darbu” jeb “gabaldarbu”. Projekta mērķis ir izzināt digitālo platformu nodarbinātību – kā tā tiek praktizēta, uztverta un izjusta, – tādējādi vairojot izpratni par to, kāda ir digitālā kapitālisma sociālkulturālā ietekme.
Projekta ietveros tiek pētīts, kā platformās nodarbinātie definē un piešķir nozīmi savai autonomijai un kādas ir tās praktiskās izpausmes. Tādējādi pētījums tiecas radīt pēc iespējas niansētāku ainu par digitālo platformu nodarbinātību un risināt plaisu starp diviem diskursiem – pašu platformu stāstu par nodarbināto brīvību un elastību, un pētījumos un nevalstiskajā sektorā paustās bažas par šī nodarbinātības veida prekaritāti, atsvešinātību un sociālo izolētību.
“Fundamentāla pētījuma mērķis ir vairot zināšanas kā tādas. Šajā gadījumā izpratni par platformu darbu kā mūsdienu fenomenu, kas ir aktuāls visā pasaulē, tostarp Latvijā. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir ienākušas platformas. Un Latvija tāpat kā citas valstis mēģina atrast risinājumu, kā izmainīt institucionālo sistēmu, lai platformās strādājošie būtu sociāli aizsargāti. Patiesībā mūsu mērķis nav izskaidrot konkrēto Wolt un Bolt situāciju Latvijā. Mēs izmantojam konkrēto piemēru, lai analizētu pārmaiņas nodarbinātībā plašāk – Eiropā un pasaulē,” projekta ieceri raksturo pētniece un projekta vadītāja Maija Spuriņa.
Digitālās platformas ir nozīmīga mūsdienu ekonomikas daļa un ieņem aizvien lielāku lomu nodarbinātības sektorā. Citviet veiktās aplēses paredz, ka tuvākajās desmitgadēs platformu nodarbinātībā varētu aizņemt no 20% līdz pat 70% nodarbinātības sektora. ASV jau šobrīd 15% līdz 20% no visiem strādājošajiem ir saskārušies ar digitālo platformu nodarbinātību.
Ir skaidrs, ka platformu loma nav tikai ekonomiska, bet ir arī sociālkulturāla. Digitālās platformas nodrošina digitālu vidi, kur “satikties”, nosaka noteikumus, kā šī saskarsme notiek, nodrošina kārtību, informācijas apmaiņu un noteikumu ievērošanu, un būtisku lomu šajā jaunajā kārtības uzturēšanās spēlē algoritmi. Platformas ietekmē veidu, kā norit cilvēku savstarpējā saskarsme, kā mēs izzinām pasauli un viens otru, kā apzināmies paši sevi un reprezentējam sevi citiem, un atstāj nospiedumu uz sabiedrībā valdošajām uzvedības normām, uzskatiem un vērtībām.
Ja ekonomiskās izmaiņas ir straujākas un vieglāk novērojamas, jo atspoguļojas nodarbinātībā, apgrozījumā, iekšzemes kopproduktā, tad sociālkulturālās izmaiņas ir lēnākas, ir grūtāk saskatāmas un interpretējamas, bet ir vienlīdz svarīgas.
Apzinoties platformu pieaugošo ietekmi, pasaulē akadēmiskajā pētniecībā šobrīd interese par platformu nodarbinātību ir ļoti liela. Šai tēmai ir veltītas daudzas akadēmiskas publikācijas un konferences. Te tikai pāris nozīmīgu publikāciju piemēru: “Woodcock” (2020) "The Gig Economy: A Critical Introduction" vai Siddharth (2019) "Ghost work: how to stop Silicon Valley from building a new global underclass" vai kaut vai “Harward Business Review” (piemēram, https://hbr.org/2022/06/dehumanization-is-a-feature-of-gig-work-not-a-bug). Liela ir arī politikas veidotāju interese, ko apliecina kaut vai Eiropas Komisijas aicinājums pētīt platformu darbu un izstrādāt labāku tā regulējumu. Te vairāk: https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/platform-work-eu/
Tā kā šis ir fundamentāls pētījums, tas nozīmē, ka tā būtiskākie rezultāti ir publikācijas akadēmiskos žurnālos. Šobrīd tiek gatavota publikācija žurnālam “Social Inclusion” (https://www.cogitatiopress.com/socialinclusion), bet nākamgad tiks gatavotas publikācijas citiem žurnāliem, piemēram, žurnālam "Work, Employment, Society" ("https://journals.sagepub.com/home/wes), kā arī pētījuma rezultāti tiks prezentēti akadēmiskās konferencēs, piemēram, International Labor Process Conference 2024 (te https://www.ilpc.org.uk/), Eiropas Sociologu Asociācijas ikgadējā konferencē (https://www.europeansociology.org/conference/2024) un citur.
Pētījumā iesaistīti divi galvenie pētnieki – Dr. sc.soc. Maija Spuriņa un Dr.sc.soc. Iveta Ķešāne, un divi pētnieki, kuriem ir konsultatīva loma – Dr.sc.soc Anda Laķe un Dr.sc.soc. Liene Ozoliņa. Projekta īstenošanā tika iesaistīti arī astoņi bakalaura studenti. Divi studenti darbojas projektā visu projekta laiku. Tādējādi projektā nozīmīga loma ir arī jaunās paaudzes iesaistei zinātnē.
Vienlaikus par pētījumu ir izteikusi interesi gan Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība, gan Eiropas Darba drošības un veselības aģentūra, ar kurām pētnieku komanda sadarbojas un turpinās sadarboties. Tāpat plašāka sabiedrība tiks informēta par rezultātiem projekta mājas lapā un vietējos medijos.
Attēlā - Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Māra Muktupāvela
[1]https://likumi.lv/ta/id/295784-fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projektu-izvertesanas-un-finansejuma-administresanas-kartiba
[2]https://lka.edu.lv/lv/petnieciba/petijumu-projekti/fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projekti/gigwork/
[3]https://likumi.lv/ta/id/295784-fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projektu-izvertesanas-un-finansejuma-administresanas-kartiba).
[4]https://www.lzp.gov.lv/lv/fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projekti-flpp
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
