Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad notiek diskusijas par Latvijas budžetu un zinātnes finansējuma palielinājumu, aktivizējas uzbrukumi zinātniekiem par viņu veikto pētījumu lietderību. Uzbrukumi sociālajos tīklos satur nievājošus un rupjus komentārus, arī nepatiesus faktus ne tikai par konkrētiem zinātniekiem un pētījumiem, sociālajām un humanitārajām zinātnēm, bet zinātnisko darbību un zinātni kopumā.

Šādus godu un cieņu aizskarošus uzbrukumus sociālajos tīklos, kā arī draudus privāti saņēmusi arī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece, viena no vadošajām kultūras socioloģijas zinātniecēm ne tikai LKA, bet Latvijā un starptautiski, Dr.sc.soc. Maija Spuriņa.

Sociālajos tīklos pausto pārmetumu un komentāru priekšmets ir Maijas Spuriņas un LKA pētnieku komandas 2021.gadā konkursa kārtībā iegūtais finansējums Latvijas Zinātnes Padomes finansētajam Fundamentālo un lietišķo pētījumu[1] projektam (FLPP) “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze (Nr. lzp-2021/1-0521)”[2].

Pētījuma uzmanības centrā ir nedrošās nodarbinātības modeļi digitālajā vidē, kas ir viena no aktuālākajām mūsdienu darba tirgus un ar to saistītas nevienlīdzības padziļināšanās problēmām. Projekta īstenošanas termiņš ir trīs gadi.

Lai arī minētā pētījumu projekta komunikācija kopš tā uzsākšanas 2022.gadā notikusi dažādām mērķauditorijām, šeit sniedzam koncentrētu informāciju gan par FLPP programmu kopumā, gan konkrēto projektu. Uzsveram, ka FLPP projekta finansējums ir iegūts konkursa kārtībā.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programma ir viena no Latvijas Zinātnes Padomes administrētajām pētniecības programmām, kur projektu pieteikumu zinātnisko atbilstību izvērtē divi anonīmi ārvalstu eksperti atbilstošajā zinātnes nozarē/ apakšnozarē. Šāda zinātnes projektu pieteikumu izvērtēšanas prakse ir izplatīta arī starptautisko pētījumu projektu konkursos.

FLPP projektu pieteikumu konkursā eksperti vērtē projekta zinātnisko kvalitāti, projekta rezultātu ietekmi, projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājumu (kopā  noteikti 14 kritēriji, skat. 20.-22.punktu[3] Projektu pieteikumi tiek vērtēti sešās zinātņu nozaru grupās: dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības meža un veterinārās zinātnēs, sociālās zinātnēs, humanitārās un mākslas zinātnēs.  

Finansējuma sadalījums starp zinātņu nozarēm nav vienlīdzīgs. 2023.gada konkursā no 583 projektu pieteikumiem kopā visās zinātņu grupās tika finansēti 57 projekti. Humanitāro un mākslas zinātņu FLPP projektiem tika piešķirts 6,11%, bet sociālo zinātņu pētījumu projektiem 7,12%  no visa konkursa finansējuma, kas ir apmēram četras reizes mazāk nekā, piemēram, dabaszinātņu projektiem (skat. 2023.gada projektu konkursa rezultātu analīzi LZP mājas lapā[4]).

Par projektu “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze”.

Projekta mērķis un pētījuma objekts. Pētījuma objekts ir platformu nodarbinātība jeb platformu darbs. Angliski tas tiek saukts arī par “gig work”, ko latviski varētu tulkot kā “gadījuma darbu” jeb “gabaldarbu”. Projekta mērķis ir izzināt digitālo platformu nodarbinātību – kā tā tiek praktizēta, uztverta un izjusta, – tādējādi vairojot izpratni par to, kāda ir digitālā kapitālisma sociālkulturālā ietekme.

Projekta ietveros tiek pētīts, kā platformās nodarbinātie definē un piešķir nozīmi savai autonomijai  un kādas ir tās praktiskās izpausmes. Tādējādi pētījums tiecas radīt pēc iespējas niansētāku ainu par digitālo platformu nodarbinātību un risināt plaisu starp diviem diskursiem – pašu platformu stāstu par nodarbināto brīvību un elastību, un pētījumos un nevalstiskajā sektorā paustās bažas par šī nodarbinātības veida prekaritāti, atsvešinātību un sociālo izolētību.

 “Fundamentāla pētījuma mērķis ir vairot zināšanas kā tādas. Šajā gadījumā izpratni par platformu darbu kā mūsdienu fenomenu, kas ir aktuāls visā pasaulē, tostarp Latvijā. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir ienākušas platformas. Un Latvija tāpat kā citas valstis mēģina atrast risinājumu, kā izmainīt institucionālo sistēmu, lai platformās strādājošie būtu sociāli aizsargāti.  Patiesībā mūsu mērķis nav izskaidrot konkrēto Wolt un Bolt situāciju Latvijā.  Mēs izmantojam konkrēto piemēru, lai analizētu pārmaiņas nodarbinātībā plašāk – Eiropā un pasaulē,” projekta ieceri raksturo pētniece un projekta vadītāja Maija Spuriņa.

Digitālās platformas ir nozīmīga mūsdienu ekonomikas daļa un ieņem aizvien lielāku lomu nodarbinātības sektorā. Citviet veiktās aplēses paredz, ka tuvākajās desmitgadēs platformu nodarbinātībā varētu aizņemt no 20% līdz pat 70% nodarbinātības sektora. ASV jau šobrīd 15% līdz 20% no visiem strādājošajiem ir saskārušies ar digitālo platformu nodarbinātību. 

Ir skaidrs, ka platformu loma nav tikai ekonomiska, bet ir arī sociālkulturāla. Digitālās platformas nodrošina digitālu vidi, kur “satikties”, nosaka noteikumus, kā šī saskarsme notiek, nodrošina kārtību, informācijas apmaiņu un noteikumu ievērošanu, un būtisku lomu šajā jaunajā kārtības uzturēšanās spēlē algoritmi. Platformas ietekmē veidu, kā norit cilvēku savstarpējā saskarsme, kā mēs izzinām pasauli un viens otru, kā apzināmies paši sevi un reprezentējam sevi citiem, un atstāj nospiedumu uz sabiedrībā valdošajām uzvedības normām, uzskatiem un vērtībām.

Ja ekonomiskās izmaiņas ir straujākas un vieglāk novērojamas, jo atspoguļojas nodarbinātībā, apgrozījumā, iekšzemes kopproduktā, tad sociālkulturālās izmaiņas ir lēnākas, ir grūtāk saskatāmas un interpretējamas, bet ir vienlīdz svarīgas.

Apzinoties platformu pieaugošo ietekmi, pasaulē akadēmiskajā pētniecībā  šobrīd interese par platformu nodarbinātību ir ļoti liela.  Šai tēmai ir veltītas daudzas akadēmiskas publikācijas un konferences. Te tikai pāris nozīmīgu publikāciju piemēru: “Woodcock” (2020) "The Gig Economy: A Critical Introduction" vai Siddharth (2019) "Ghost work: how to stop Silicon Valley from building a new global underclass"  vai kaut vai  “Harward Business Review” (piemēram, https://hbr.org/2022/06/dehumanization-is-a-feature-of-gig-work-not-a-bug).  Liela ir arī politikas veidotāju interese, ko apliecina kaut vai Eiropas Komisijas aicinājums pētīt platformu darbu un izstrādāt labāku tā regulējumu. Te vairāk: https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/platform-work-eu/

Tā kā šis ir fundamentāls pētījums, tas nozīmē, ka tā būtiskākie rezultāti ir publikācijas akadēmiskos žurnālos. Šobrīd tiek gatavota publikācija žurnālam “Social Inclusion” (https://www.cogitatiopress.com/socialinclusion), bet nākamgad tiks gatavotas publikācijas citiem žurnāliem, piemēram, žurnālam "Work, Employment, Society" ("https://journals.sagepub.com/home/wes), kā arī pētījuma rezultāti tiks prezentēti akadēmiskās konferencēs, piemēram, International Labor Process Conference 2024 (te https://www.ilpc.org.uk/), Eiropas Sociologu Asociācijas ikgadējā konferencē (https://www.europeansociology.org/conference/2024) un citur.

Pētījumā iesaistīti divi galvenie pētnieki – Dr. sc.soc. Maija Spuriņa un  Dr.sc.soc. Iveta Ķešāne, un divi pētnieki, kuriem ir konsultatīva loma – Dr.sc.soc Anda Laķe un Dr.sc.soc. Liene Ozoliņa. Projekta īstenošanā tika iesaistīti arī astoņi bakalaura studenti.  Divi studenti darbojas projektā visu projekta laiku. Tādējādi projektā nozīmīga loma ir arī jaunās paaudzes iesaistei zinātnē.

Vienlaikus par pētījumu ir izteikusi interesi gan Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība, gan Eiropas Darba drošības un veselības aģentūra, ar kurām pētnieku komanda sadarbojas un turpinās sadarboties. Tāpat plašāka sabiedrība tiks informēta par rezultātiem projekta mājas lapā un vietējos medijos. 

Attēlā - Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Māra Muktupāvela


[1]https://likumi.lv/ta/id/295784-fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projektu-izvertesanas-un-finansejuma-administresanas-kartiba

[2]https://lka.edu.lv/lv/petnieciba/petijumu-projekti/fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projekti/gigwork/

[3]https://likumi.lv/ta/id/295784-fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projektu-izvertesanas-un-finansejuma-administresanas-kartiba).

[4]https://www.lzp.gov.lv/lv/fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projekti-flpp

Novērtē šo rakstu:

8
108

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...