Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa kādā civilprasībā pret dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB) Pleskodāle rīkojusies visai aizdomīgi un, iespējams, pat viltojusi dokumentus. Tiesa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs noziedzīgu nodarījumu notikušajā nav saskatījis, bet prasītājiem uzraugošo iestāžu “neredzīgums” radījis aizdomas par korupciju vai nu “savējo piesegšanu”.

Neapmierinātie dzīvokļu īpašnieki, nespēdami no DzĪB Pleskodāle saņemt dokumentus par to, kā tiek izlietoti dzīvokļu saimnieku veidotie uzkrājumi mājas remontiem, vērsušies tiesā pret DzĪB , taču tiesas rīcība šīs lietas izskatīšanā bijusi vairāk nekā dīvaina, turklāt dzīvokļu īpašniekiem radušās aizdomas, ka notikusi dokumentu viltošana.

Aizdomīgās darbības sākušās, kad dzīvokļa īpašnieki tiesā iesnieguši pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu, jo uzskatījuši, ka atbildētāja sniegtie paskaidrojumi ir apšaubāmas ticamības, pretrunīgi vai pat maldinoši.

Tiesas sēdē, kas notikusi pērnā gada 11.maijā, tiesa skatījusi tieši šo pieteikumu, iztaujājusi par tā nepieciešamību prasītājus, taču pēc tam sekojis septiņu mēnešu ilgs klusums. Nekādus ziņojumus vai lēmumus prasītāji no tiesas nav saņēmuši.

Tieši tiesas bezdarbība pierādījumu nodrošināšanas jautājumā likusi prasītājiem apšaubīt tās godprātību, tādēļ nākamajā tiesas sēdē, kas notika jau septiņus mēnešus vēlāk - novembrī, prasītāji pieteikuši tai noraidījumu.

Prasītāji arī vēlējušies iepazīties ar lietas materiāliem, taču tiesa to liegusi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 229.pantu, kas nosaka, ka lēmuma pieņemšana notiek apspriežu istabā, tomēr nenoteic, ka šajā laika posmā tiek ierobežotas lietu dalībnieku procesuālās tiesības.

Prasītājiem par lielu brīnumu dažas dienas pēc tiesas sēdes novembrī, kurā izteikts noraidījums, viņi saņēmuši tiesas lēmuma norakstu, kas datēts jau ar 17.aprīli, tātad jau pirms iepriekšējās tiesas sēdes 11.maijā, kad ne ar vārdu nav ticis pieminēts, ka pieņemts kāds lēmums saistībā ar pierādījumu nodrošināšanu.

Arī 9.novembra sēdē tiesa neko nav minējusi, ka būtu pieņēmusi kādu lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu, turklāt paziņojusi, ka jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu plāno izskatīt nākamajā sēdē pie lietas izskatīšanas pēc būtības.

Taču 17.novembrī, jau pēc tiesas sēdes, kurā tika izteikts noraidījums, un laikā, ko tiesnese bija noteikusi lēmumam pieņemt vai nepieņemt noraidījumu, izsūtītais tiesas lēmuma noraksts melns uz balta liecina, ka lēmums pieņemts jau 17.aprīlī.

Tajā nolemts daļēji apmierināt pieteikumu nevis par pierādījumu nodrošināšanu, bet gan pierādījumu izprasīšanu. Pēc saviem ieskatiem interpretējot prasītāju pieteikumā minēto “nodrošināt pierādījumus”, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 98.pantu, un nomainot to uz Civilprocesa likuma 93.pantu par “pierādījumu izprasīšanu”, tiesa faktiski nomaskējusi Civilprocesa likuma 101.panta pārkāpumu, kas prasa pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskatīt tiesas sēdē. Taču šādas tiesas sēdes vispār nav bijis.

Vēl interesantāk, ka tieši “17.aprīļa” lēmuma izsūtīšanas datumā – 17.novembrī – atbildētāja - DzĪB pārstāve iesniegusi it kā jau pirms septiņiem mēnešiem izprasītos pierādījumus. Turklāt likums nosaka, ka izprasītie pierādījumi jāiesniedz ne vēlāk kā 14 dienu laikā pirms tiesas sēdes, kas nozīmē, ka tiem jau bija jābūt tiesas rīcībā gan maija, gan novembra sēdēs.

Prasītājiem tas radījis aizdomas, ka patiesībā lēmums pieņemts ar atpakaļejošu datumu, un šīs aizdomas vēl vairāk pastiprinājis fakts, ka lēmums parādījās gaismā tieši tiesneses noraidīšanas periodā, kad tiesnese liedza iepazīties ar lietas materiāliem. Turklāt prasītāji konstatējuši, ka lēmums lietā, visticamākais, ielikts jau vēlāk, jo, caurskatot lietu, prasītāji konstatējuši, ka mainīta visa lietas materiālu numerācija pēc “17.aprīļa lēmuma”, turklāt diezgan rupji - izlabota ar roku.

Prasītāji sūdzējušies gan tiesas priekšsēdētājai, gan Tieslietu ministrijā (TM) un Augstākajā tiesā, taču neviena no tām disciplinārlietu neierosināja, faktiski formāli atrakstoties.

Lietas materiālu numerācijas maiņu Augstākā tiesa izskaidrojusi šādi: “Attiecībā uz sūdzībā norādīto par lietas materiālu numerācijas labošanu konstatējams, ka minētais pats par sevi nevar būt par pamatu lēmuma pieņemšanas datuma apšaubīšanai, jo no lietas materiāliem izriet, ka numerācija mainīta kā pēc, tā arī pirms 2015.gada 17. aprīļa lēmuma.” Tādējādi liekts saprast, ka tiesas lietas numerācijas maiņa ir uzskatāma par normu. 

 Tāpat Augstākās tiesas atbildē atrodams šāds ieraksts: “Sūdzībā lūgts novērtēt uzziņas lapā veikto ierakstu par to, ka atbildētājas pārstāve 2015.gada 11.maijā saņēmusi 2015.gada 17.aprīļa lēmuma norakstu. Nav saskatāms pamats ieraksta patiesuma apšaubīšanai, jo no lietas materiāliem neizriet, ka atbildētājas pārstāve lēmuma saņemšanu būtu apstrīdējusi.” 

Faktā, ka “17.aprīļa lēmums” tiesas sēdes dienā, 11.maijā, bija izsniegts tikai vienai lietas dalībnieku pusei – atbildētājai DzĪB, nevienlīdzīgu tiesneses attieksmi Augstākās tiesas Civillietu departaments nesaskatīja.

Turklāt sarakstes laikā iestājies noilgums disciplinārlietas ierosināšanai, jo Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 4. pants par disciplinārsoda uzlikšanas un disciplinārlietas izskatīšanas termiņu nosaka, ka disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas. Zīmīgi, ka neviena sūdzība portālā www.tiesas.lv , kur jāreģistrē ar lietas virzību saistītus dokumentus, nav reģistrēta, kaut gan Augstākas tiesas pieprasījums iesniegt lietas materiālus ir Civillietas neatņemama sastāvdaļa.

Ģenerālprokurors prasītāju sūdzību pārsūtījis prokuratūrai, kura to pārsūtījusi KNAB, kas pēc mēneša sniedzis atbildi par pārkāpumu neesamību, tomēr, pamatojoties uz sūdzību, kas bija uzrakstīta pēc iepazīšanas ar lietas materiāliem, ierosināta resoriskā pārbaude.

Tikmēr prasītājiem ir aizdomas, ka tiesas dīvainā rīcība ir saistīta ar faktu, ka DzĪB Pleskodāle divas valdes locekles, kas piedalās sēdēs, ir bijušās policistes. Turklāt viņas ne reizi vien minējušas, ka sakārtos visas lietas “no augšas”. Prasītāji vēl divas reizes pieteica tiesnesei noraidījumu, ko tiesa nav pieņēmusi. Civilprasības izskatīšana pret pārvaldniekiem - pensionētajām policistēm – tās pašas tiesas sastāvā turpinās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...