Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa kādā civilprasībā pret dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB) Pleskodāle rīkojusies visai aizdomīgi un, iespējams, pat viltojusi dokumentus. Tiesa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs noziedzīgu nodarījumu notikušajā nav saskatījis, bet prasītājiem uzraugošo iestāžu “neredzīgums” radījis aizdomas par korupciju vai nu “savējo piesegšanu”.

Neapmierinātie dzīvokļu īpašnieki, nespēdami no DzĪB Pleskodāle saņemt dokumentus par to, kā tiek izlietoti dzīvokļu saimnieku veidotie uzkrājumi mājas remontiem, vērsušies tiesā pret DzĪB , taču tiesas rīcība šīs lietas izskatīšanā bijusi vairāk nekā dīvaina, turklāt dzīvokļu īpašniekiem radušās aizdomas, ka notikusi dokumentu viltošana.

Aizdomīgās darbības sākušās, kad dzīvokļa īpašnieki tiesā iesnieguši pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu, jo uzskatījuši, ka atbildētāja sniegtie paskaidrojumi ir apšaubāmas ticamības, pretrunīgi vai pat maldinoši.

Tiesas sēdē, kas notikusi pērnā gada 11.maijā, tiesa skatījusi tieši šo pieteikumu, iztaujājusi par tā nepieciešamību prasītājus, taču pēc tam sekojis septiņu mēnešu ilgs klusums. Nekādus ziņojumus vai lēmumus prasītāji no tiesas nav saņēmuši.

Tieši tiesas bezdarbība pierādījumu nodrošināšanas jautājumā likusi prasītājiem apšaubīt tās godprātību, tādēļ nākamajā tiesas sēdē, kas notika jau septiņus mēnešus vēlāk - novembrī, prasītāji pieteikuši tai noraidījumu.

Prasītāji arī vēlējušies iepazīties ar lietas materiāliem, taču tiesa to liegusi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 229.pantu, kas nosaka, ka lēmuma pieņemšana notiek apspriežu istabā, tomēr nenoteic, ka šajā laika posmā tiek ierobežotas lietu dalībnieku procesuālās tiesības.

Prasītājiem par lielu brīnumu dažas dienas pēc tiesas sēdes novembrī, kurā izteikts noraidījums, viņi saņēmuši tiesas lēmuma norakstu, kas datēts jau ar 17.aprīli, tātad jau pirms iepriekšējās tiesas sēdes 11.maijā, kad ne ar vārdu nav ticis pieminēts, ka pieņemts kāds lēmums saistībā ar pierādījumu nodrošināšanu.

Arī 9.novembra sēdē tiesa neko nav minējusi, ka būtu pieņēmusi kādu lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu, turklāt paziņojusi, ka jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu plāno izskatīt nākamajā sēdē pie lietas izskatīšanas pēc būtības.

Taču 17.novembrī, jau pēc tiesas sēdes, kurā tika izteikts noraidījums, un laikā, ko tiesnese bija noteikusi lēmumam pieņemt vai nepieņemt noraidījumu, izsūtītais tiesas lēmuma noraksts melns uz balta liecina, ka lēmums pieņemts jau 17.aprīlī.

Tajā nolemts daļēji apmierināt pieteikumu nevis par pierādījumu nodrošināšanu, bet gan pierādījumu izprasīšanu. Pēc saviem ieskatiem interpretējot prasītāju pieteikumā minēto “nodrošināt pierādījumus”, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 98.pantu, un nomainot to uz Civilprocesa likuma 93.pantu par “pierādījumu izprasīšanu”, tiesa faktiski nomaskējusi Civilprocesa likuma 101.panta pārkāpumu, kas prasa pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskatīt tiesas sēdē. Taču šādas tiesas sēdes vispār nav bijis.

Vēl interesantāk, ka tieši “17.aprīļa” lēmuma izsūtīšanas datumā – 17.novembrī – atbildētāja - DzĪB pārstāve iesniegusi it kā jau pirms septiņiem mēnešiem izprasītos pierādījumus. Turklāt likums nosaka, ka izprasītie pierādījumi jāiesniedz ne vēlāk kā 14 dienu laikā pirms tiesas sēdes, kas nozīmē, ka tiem jau bija jābūt tiesas rīcībā gan maija, gan novembra sēdēs.

Prasītājiem tas radījis aizdomas, ka patiesībā lēmums pieņemts ar atpakaļejošu datumu, un šīs aizdomas vēl vairāk pastiprinājis fakts, ka lēmums parādījās gaismā tieši tiesneses noraidīšanas periodā, kad tiesnese liedza iepazīties ar lietas materiāliem. Turklāt prasītāji konstatējuši, ka lēmums lietā, visticamākais, ielikts jau vēlāk, jo, caurskatot lietu, prasītāji konstatējuši, ka mainīta visa lietas materiālu numerācija pēc “17.aprīļa lēmuma”, turklāt diezgan rupji - izlabota ar roku.

Prasītāji sūdzējušies gan tiesas priekšsēdētājai, gan Tieslietu ministrijā (TM) un Augstākajā tiesā, taču neviena no tām disciplinārlietu neierosināja, faktiski formāli atrakstoties.

Lietas materiālu numerācijas maiņu Augstākā tiesa izskaidrojusi šādi: “Attiecībā uz sūdzībā norādīto par lietas materiālu numerācijas labošanu konstatējams, ka minētais pats par sevi nevar būt par pamatu lēmuma pieņemšanas datuma apšaubīšanai, jo no lietas materiāliem izriet, ka numerācija mainīta kā pēc, tā arī pirms 2015.gada 17. aprīļa lēmuma.” Tādējādi liekts saprast, ka tiesas lietas numerācijas maiņa ir uzskatāma par normu. 

 Tāpat Augstākās tiesas atbildē atrodams šāds ieraksts: “Sūdzībā lūgts novērtēt uzziņas lapā veikto ierakstu par to, ka atbildētājas pārstāve 2015.gada 11.maijā saņēmusi 2015.gada 17.aprīļa lēmuma norakstu. Nav saskatāms pamats ieraksta patiesuma apšaubīšanai, jo no lietas materiāliem neizriet, ka atbildētājas pārstāve lēmuma saņemšanu būtu apstrīdējusi.” 

Faktā, ka “17.aprīļa lēmums” tiesas sēdes dienā, 11.maijā, bija izsniegts tikai vienai lietas dalībnieku pusei – atbildētājai DzĪB, nevienlīdzīgu tiesneses attieksmi Augstākās tiesas Civillietu departaments nesaskatīja.

Turklāt sarakstes laikā iestājies noilgums disciplinārlietas ierosināšanai, jo Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 4. pants par disciplinārsoda uzlikšanas un disciplinārlietas izskatīšanas termiņu nosaka, ka disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas. Zīmīgi, ka neviena sūdzība portālā www.tiesas.lv , kur jāreģistrē ar lietas virzību saistītus dokumentus, nav reģistrēta, kaut gan Augstākas tiesas pieprasījums iesniegt lietas materiālus ir Civillietas neatņemama sastāvdaļa.

Ģenerālprokurors prasītāju sūdzību pārsūtījis prokuratūrai, kura to pārsūtījusi KNAB, kas pēc mēneša sniedzis atbildi par pārkāpumu neesamību, tomēr, pamatojoties uz sūdzību, kas bija uzrakstīta pēc iepazīšanas ar lietas materiāliem, ierosināta resoriskā pārbaude.

Tikmēr prasītājiem ir aizdomas, ka tiesas dīvainā rīcība ir saistīta ar faktu, ka DzĪB Pleskodāle divas valdes locekles, kas piedalās sēdēs, ir bijušās policistes. Turklāt viņas ne reizi vien minējušas, ka sakārtos visas lietas “no augšas”. Prasītāji vēl divas reizes pieteica tiesnesei noraidījumu, ko tiesa nav pieņēmusi. Civilprasības izskatīšana pret pārvaldniekiem - pensionētajām policistēm – tās pašas tiesas sastāvā turpinās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...