Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa kādā civilprasībā pret dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB) Pleskodāle rīkojusies visai aizdomīgi un, iespējams, pat viltojusi dokumentus. Tiesa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs noziedzīgu nodarījumu notikušajā nav saskatījis, bet prasītājiem uzraugošo iestāžu “neredzīgums” radījis aizdomas par korupciju vai nu “savējo piesegšanu”.

Neapmierinātie dzīvokļu īpašnieki, nespēdami no DzĪB Pleskodāle saņemt dokumentus par to, kā tiek izlietoti dzīvokļu saimnieku veidotie uzkrājumi mājas remontiem, vērsušies tiesā pret DzĪB , taču tiesas rīcība šīs lietas izskatīšanā bijusi vairāk nekā dīvaina, turklāt dzīvokļu īpašniekiem radušās aizdomas, ka notikusi dokumentu viltošana.

Aizdomīgās darbības sākušās, kad dzīvokļa īpašnieki tiesā iesnieguši pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu, jo uzskatījuši, ka atbildētāja sniegtie paskaidrojumi ir apšaubāmas ticamības, pretrunīgi vai pat maldinoši.

Tiesas sēdē, kas notikusi pērnā gada 11.maijā, tiesa skatījusi tieši šo pieteikumu, iztaujājusi par tā nepieciešamību prasītājus, taču pēc tam sekojis septiņu mēnešu ilgs klusums. Nekādus ziņojumus vai lēmumus prasītāji no tiesas nav saņēmuši.

Tieši tiesas bezdarbība pierādījumu nodrošināšanas jautājumā likusi prasītājiem apšaubīt tās godprātību, tādēļ nākamajā tiesas sēdē, kas notika jau septiņus mēnešus vēlāk - novembrī, prasītāji pieteikuši tai noraidījumu.

Prasītāji arī vēlējušies iepazīties ar lietas materiāliem, taču tiesa to liegusi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 229.pantu, kas nosaka, ka lēmuma pieņemšana notiek apspriežu istabā, tomēr nenoteic, ka šajā laika posmā tiek ierobežotas lietu dalībnieku procesuālās tiesības.

Prasītājiem par lielu brīnumu dažas dienas pēc tiesas sēdes novembrī, kurā izteikts noraidījums, viņi saņēmuši tiesas lēmuma norakstu, kas datēts jau ar 17.aprīli, tātad jau pirms iepriekšējās tiesas sēdes 11.maijā, kad ne ar vārdu nav ticis pieminēts, ka pieņemts kāds lēmums saistībā ar pierādījumu nodrošināšanu.

Arī 9.novembra sēdē tiesa neko nav minējusi, ka būtu pieņēmusi kādu lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu, turklāt paziņojusi, ka jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu plāno izskatīt nākamajā sēdē pie lietas izskatīšanas pēc būtības.

Taču 17.novembrī, jau pēc tiesas sēdes, kurā tika izteikts noraidījums, un laikā, ko tiesnese bija noteikusi lēmumam pieņemt vai nepieņemt noraidījumu, izsūtītais tiesas lēmuma noraksts melns uz balta liecina, ka lēmums pieņemts jau 17.aprīlī.

Tajā nolemts daļēji apmierināt pieteikumu nevis par pierādījumu nodrošināšanu, bet gan pierādījumu izprasīšanu. Pēc saviem ieskatiem interpretējot prasītāju pieteikumā minēto “nodrošināt pierādījumus”, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 98.pantu, un nomainot to uz Civilprocesa likuma 93.pantu par “pierādījumu izprasīšanu”, tiesa faktiski nomaskējusi Civilprocesa likuma 101.panta pārkāpumu, kas prasa pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskatīt tiesas sēdē. Taču šādas tiesas sēdes vispār nav bijis.

Vēl interesantāk, ka tieši “17.aprīļa” lēmuma izsūtīšanas datumā – 17.novembrī – atbildētāja - DzĪB pārstāve iesniegusi it kā jau pirms septiņiem mēnešiem izprasītos pierādījumus. Turklāt likums nosaka, ka izprasītie pierādījumi jāiesniedz ne vēlāk kā 14 dienu laikā pirms tiesas sēdes, kas nozīmē, ka tiem jau bija jābūt tiesas rīcībā gan maija, gan novembra sēdēs.

Prasītājiem tas radījis aizdomas, ka patiesībā lēmums pieņemts ar atpakaļejošu datumu, un šīs aizdomas vēl vairāk pastiprinājis fakts, ka lēmums parādījās gaismā tieši tiesneses noraidīšanas periodā, kad tiesnese liedza iepazīties ar lietas materiāliem. Turklāt prasītāji konstatējuši, ka lēmums lietā, visticamākais, ielikts jau vēlāk, jo, caurskatot lietu, prasītāji konstatējuši, ka mainīta visa lietas materiālu numerācija pēc “17.aprīļa lēmuma”, turklāt diezgan rupji - izlabota ar roku.

Prasītāji sūdzējušies gan tiesas priekšsēdētājai, gan Tieslietu ministrijā (TM) un Augstākajā tiesā, taču neviena no tām disciplinārlietu neierosināja, faktiski formāli atrakstoties.

Lietas materiālu numerācijas maiņu Augstākā tiesa izskaidrojusi šādi: “Attiecībā uz sūdzībā norādīto par lietas materiālu numerācijas labošanu konstatējams, ka minētais pats par sevi nevar būt par pamatu lēmuma pieņemšanas datuma apšaubīšanai, jo no lietas materiāliem izriet, ka numerācija mainīta kā pēc, tā arī pirms 2015.gada 17. aprīļa lēmuma.” Tādējādi liekts saprast, ka tiesas lietas numerācijas maiņa ir uzskatāma par normu. 

 Tāpat Augstākās tiesas atbildē atrodams šāds ieraksts: “Sūdzībā lūgts novērtēt uzziņas lapā veikto ierakstu par to, ka atbildētājas pārstāve 2015.gada 11.maijā saņēmusi 2015.gada 17.aprīļa lēmuma norakstu. Nav saskatāms pamats ieraksta patiesuma apšaubīšanai, jo no lietas materiāliem neizriet, ka atbildētājas pārstāve lēmuma saņemšanu būtu apstrīdējusi.” 

Faktā, ka “17.aprīļa lēmums” tiesas sēdes dienā, 11.maijā, bija izsniegts tikai vienai lietas dalībnieku pusei – atbildētājai DzĪB, nevienlīdzīgu tiesneses attieksmi Augstākās tiesas Civillietu departaments nesaskatīja.

Turklāt sarakstes laikā iestājies noilgums disciplinārlietas ierosināšanai, jo Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 4. pants par disciplinārsoda uzlikšanas un disciplinārlietas izskatīšanas termiņu nosaka, ka disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas. Zīmīgi, ka neviena sūdzība portālā www.tiesas.lv , kur jāreģistrē ar lietas virzību saistītus dokumentus, nav reģistrēta, kaut gan Augstākas tiesas pieprasījums iesniegt lietas materiālus ir Civillietas neatņemama sastāvdaļa.

Ģenerālprokurors prasītāju sūdzību pārsūtījis prokuratūrai, kura to pārsūtījusi KNAB, kas pēc mēneša sniedzis atbildi par pārkāpumu neesamību, tomēr, pamatojoties uz sūdzību, kas bija uzrakstīta pēc iepazīšanas ar lietas materiāliem, ierosināta resoriskā pārbaude.

Tikmēr prasītājiem ir aizdomas, ka tiesas dīvainā rīcība ir saistīta ar faktu, ka DzĪB Pleskodāle divas valdes locekles, kas piedalās sēdēs, ir bijušās policistes. Turklāt viņas ne reizi vien minējušas, ka sakārtos visas lietas “no augšas”. Prasītāji vēl divas reizes pieteica tiesnesei noraidījumu, ko tiesa nav pieņēmusi. Civilprasības izskatīšana pret pārvaldniekiem - pensionētajām policistēm – tās pašas tiesas sastāvā turpinās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...