Ir apstiprinājies, ka Podiņa „komandas biedrs” Štālbergs ir apcietināts, bet jau vairākas dienas klusē arī izmeklētājas Lūres mobilais telefons
Pietiek lasītājs28.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par to, ka viens no apcietinātajiem jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu kukuļošanas kriminālprocesa ietvaros ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora, ģenerāļa Kaspara Podiņa uzticamības persona – pārvaldes augsta ranga darbinieks Intars Štālbergs, šaubu vairs faktiski nav. Bet kāpēc gan jau vairākas dienas ir izslēgts arī I. Štālberga uzdoto „darbiņu” darītājas – jau labi zināmās Muitas un nodokļu policijas vecākās izmeklētājas Initas Lūres mobilais telefons? Šķiet, atbilde ir skaidra.
Oficiāli VID skaidro, ka pašlaik I. Lūre vienkārši neesot darbā un teju teju atgriezīšoties, taču īstenībā viss ir nedaudz citādāk: jau pēc iepriekšējiem skandāliem I. Lūres dienas VID bija skaitītas, taču jaunas vēsmas varētu būt ienesis šā gada jūnijā sāktais kukuļošanas kriminālprocess, kura ietvaros apcietināts I. Štālbergs un ar kuru tieši varētu būt saistīta I. Lūres telefona klusēšana, - tas izņemts kratīšanā, jautājums tikai, vai I. Lūre ir pēc nopratināšanas atlaista vai arī viņu piemeklējis I. Štālberga liktenis.
Nu kā gan te neatcerēties Pietiek šā gada pavasarī publicēto: „Aizvadītajā nedēļā notikusi kratīšana VID Muitas un nodokļu policijas vecākās izmeklētājas Initas Lūres dzīvesvietā Tukumā, - saskaņā ar drošu informācijas avotu sniegtajām ziņām notikušais varētu būt saistīts gan ar viņas dzīvesbiedra Jāņa Ozola „radošo darbību” nodokļu jomā, gan arī ar pašas I. Lūres rīcību.
Kā apliecina notikušā aculiecinieki (Pietiek ir zināma arī precīzā adrese, kur notikusi kratīšana), pati VID izmeklētāja kratīšanas sākumā dzīvesvietā nemaz nav atradusies un pēcāk tur ieradusies vēl cita publiski zināma VID izmeklētāja pavadībā (viņa vārds Pietiek ir zināms).
Kratīšanu, kā zināms Pietiek, ir veikuši Aigara Prusaka vadītās VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki, atbalstu sniedzot arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem. Vai kratīšana veikta arī I. Lūres darbavietā, nav droši zināms.
Pietiek zināms, ka pamata iemesls kratīšanai bijis tas, ka I. Lūres līdzšinējais neoficiālais dzīvesbiedrs (viņas amatpersonas deklarācijā nav uzrādīts) Jānis Ozols pārāk aizrāvies ar „radošu darbību” nodokļu jomā un dzīvesbiedre zaudējusi VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieka Kaspara Podiņa (attēlā kopā ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi) protekciju.
Kratīšana notikusi nepilnus divus mēnešus pēc tam, kad Pietiek publicēja kāda informēta lasītāja rakstu, kurā saistībā ar I. Lūri bija sniegta šāda informācija:
„Viena no šādiem īpaši aizsargājamiem “savējiem” darbiniekiem, kas bez jebkādām ierunām izpilda priekšniecībai nepieciešamo, ir izmeklētāja Inita Lūre, uz kuras interešu konfliktiem un korupcijas riskiem savulaik vairākkārt uzmanību vērsa tieši Gita Plaude, tomēr K.Podiņam kopā ar Innu Kuzminu izdevās īstenot “glābšanas operāciju”, kuras rezultātā I.Lūre tā brīža nodaļas vadītājas amatu gan zaudēja, bet darbu dienestā turpina līdz šim brīdim.
G.Plaudes I.Lūres sakarā atklātie pārkāpumi bija pārāk nopietni, lai varētu pilnībā tos ignorēt, jo I.Lūres ilggadīgais dzīvesbiedrs un bērnu tēvs, diez vai dzīvesbiedrei nezinot, ilgstoši izvairījies no nodokļu nomaksas savā ar profesionālo darbību saistītā jomā (velosipēdu veikals Tukumā), un fiziskas personas audita rezultāti ir gana iespaidīgi, par ko rosināts kriminālprocess, bet tas, tā kā pierādījumi ir pārāk nopietni un “neizdzēšami” un pārāk daudz par to informētu personu, un valstij izkrāptās summas pārāk liekas, ir “uzlikts uz bremzēm”, lai iestātos noilgums.
Lai vai kā, I.Lūre arī ir viena no tām amatpersonām, kas ar K.Podiņa svētību savulaik piedzīvoja pēkšņu karjeras kāpumu, jo no izmeklētājas, kas atradās dekrēta atvaļinājumā, atgriezās pa taisno uz norotētā Māra Kaminska vadītājas vietu. M.Kaminska rotāciju gan ietekmējuši kādi citi spēki, jo K.Podiņam šis šī brīža Latvijas Pasta drošības vadītājs bija pietiekami lojāls.
Runā, ka abus vieno ciešas saites ministriju ietvaros, iespējams, ka tās pašas, kas nodrošināja M.Kaminskim šī brīža izdevīgo vietu, jo uz rotācijas rezultātā piedāvāto amatu ārpus VID M.Kaminskis nedevās, bet dalība Latvijas Pasta konkursā bija formāla - zvans no Satiksmes ministrijas, ka pārējie kandidāti jāuzklausa formāli.
Pilsētā runā, ka K.Podiņa īpašā attieksme pret I.Lūri un uzticēšanās viņai kā “savam cilvēkam” saistīta ar I.Lūres brālēnu A.Lagzdiņu, kurš ilgus gadus bija K.Podiņam lojāls operatīvais darbinieks, un abas amatpersonas arī bieži kopā dodas medībās.
Tomēr K.Podiņš arī I.Lūres vietā atrada cilvēku, kuru no laukiem pa taisno iecelt lielā sev būtiskā amatā - tā bija izmeklētāja Ieva Kļava, kam ar I.Lūri un M.Kaminski ciešas korporatīvās saites. Arī par I.Kļavas riskiem vairākkārt informēja G.Plaude, taču K.Podiņš šādus riskus nekad nav gribējis saskatīt, bet izdarīja visu, lai G.Plaude vairs netraucētu ar tādiem iebildumiem.””
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
