Ir blēņas, ir meli, un tad vēl ir sabiedriskā labuma organizācijas „Latvian sailing team” atskaites valstij
Pietiek lasītājs29.06.2024.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā Pietiek ir manītas divas publikācijas par „trekno runču” biedrību „Latvian sailing team”, kura bez kādiem kompleksiem izmanto pavisam citiem mērķiem domāto sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas pašai organizācijai dod tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, bet personām, kuras tai ziedo, - tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus. Taču tas viss vēl ir nieks, paraugoties uz to, cik nekaunīgi šī „sabiedriskā labuma organizācija” gluži vienkārši krāpj valsti, - tas, ka tas noticis bijušās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes deguna galā, skaidri norāda uz varbūtēju korupciju...
Tātad – savā oficiālajā darbības pārskatā par 2022. gadu šī „sabiedriskā labuma organizācija” apgalvo, ka tās mērķauditorija esot jaunieši vecumā no piecpadsmit līdz divdesmit pieciem gadiem. Taču... tie ir tikai apgalvojumi.
Sabiedriskā labuma organizācijas statuss biedrībai „Latvian sailing team” ir jau desmit gadus, taču pa šo laiku biedrībai nav attīstīta nekāda jauniešu apmācibas sistēma, bāze, elingi, specializēti peldlīdzekļi jauniešu apmācībai, atpazīstama komunikācija ar sabiedrību jauniešu iesaistē burāšanas sportā, utt.
Pārskatā nekas nav minēts par infrastruktūru jauniešiem, apmācības bāzi, treneriem, ieguldījumiem drošības nodrošināšanā apmācību procesā uz ūdens utt. Un arī tas vēl nav viss, - vispār nav sniegta nekāda informācija par jauniešu piesaisti burāšnas sportam, kaut gan tieši tas it kā ir pamats sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai.
Pārsvarā visi projekti, aktivitātes un pasākumi minēti kopā ar citiem sadarbības partneriem, un īsti nav pierādāms, cik un vai vispār kaut kāds ieguldījums katrā projektā ir biedrībai „Latvian sailing team”.
Galvenokārt infrastruktūra, tai skaitā zeme (un arī pontoni, kas izveidoti par Rīgas domes līdzekļiem) ir nodota „Latvian sailing team” bezatlīdzības lietošanā, kas klasificējams kā ziedojums no Rīgas Domes puses, un atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pantam par katru šādu sadarbību, ja tā ir bezmaksas no biedrības puses, ir jābūt rakstveida līgumam, - bet publiskotā informācija tādus neuzrāda.
Takā pašā 2022. gada pārskatā biedrība „Latvian sailing team” apgalvo, ka veiksmīgi esot realizēts Eiropas līdzfinansējuma projekts par 160 000 EUR +PVN un uzstādīti papildus viļņļauži. Bet kā šāds ieguldījums vērsts uz mērķa grupas 15-25 gadu vecu jauniešu apmācību un piesaisti burāšanai? Cita lieta - privātu motorjahtu stāvvietu uz ūdens nodrošināšanai...
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
