Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Mīļā, ir sācies karš,” – ar šiem vārdiem mani modināja vīrs tajā ceturtdienā šogad – 24. februārī, kad biju neizpratnē, kāpēc viņš tik agri no rīta ieslēdza televizoru. Mums visiem novēlu, lai savā dzīvē nevienam vairs nav jāmostas ar šādiem vārdiem.

2022. gads tuvojas izskaņai, Ziemassvētku vakarā apritēs 10 mēneši kopš kara sākuma, un šķiet iederīgi atskatīties uz, iespējams, apjomīgāko pārbaudījumu Rīgas pašvaldības komandas darbam un civilās aizsardzības sistēmai – no kara bēgošo Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu.

Līdz 18. decembrim Rīgā ir reģistrētas gandrīz 20 000 personas, un no tām 16 604 personām ir aktīvs statuss, kas nozīmē, ka šie cilvēki pašlaik arī atrodas Rīgā. Visi šie cilvēki pilsētā ir reģistrēti, uzņemti un joprojām tiek apkalpoti Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas galvaspilsētas administratīvajā teritorijā darbojas kā vienas pieturas aģentūra pašvaldības, valsts un nevalstisko organizāciju (NVO) sniegtajiem pakalpojumiem.

Inovācijas pakalpojumu sniegšanā

Jau kara pirmajā dienā Rīgas civilās aizsardzības komisijas (CAK) sēdē mums bija skaidrs, ka pilsētai ir jāgatavojas masveida bēgļu uzņemšanai, tāpēc pašvaldības iestādēm tika uzdots apzināt nepieciešamos rīcības soļus saskaņā ar tajā pat dienā pieņemto valdības plānu bēgļu no Ukrainas uzņemšanai. Taču, detalizēti ar to iepazīstoties, bija jāsecina, ka plāns paredzēja valsts un pašvaldību rīcību tikai situācijā, kurā bēgļi no Ukrainas šķērso Latvijas austrumu robežu.

Iedomājoties sevi ukraiņu vietā, bija pilnīgi skaidrs, ka sākotnējais bēgļu pieplūdums būs primāri, šķērsojot ES iekšējo robežu ar Lietuvu, un visdrīzāk cilvēki svešā zemē vispirms izvēlēsies doties uz galvaspilsētu kā lielāko pilsētu. Bet Latvijai tajā brīdī nebija nekādu vadlīniju, kādai ir jābūt pašvaldības rīcībai, saskaroties ar iespējamu masveida bēgļu pieplūdumu.

Piektdienu un sestdienu kopā ar pašvaldības policijas, labklājības nozares un apkaimju iedzīvotāju centru vadību pavadīju neskaitāmās attālinātās sapulcēs pašvaldībā un kopā ar valsts iekšlietu resoru, līdz izkristalizējās rīcības plāns Rīgai neatkarīgi no tā, vai un kas tiks rīkots centralizēti nacionālā līmenī vai citās pašvaldībās.

Mēs labi zinājām, ka mums vispār nav laika vilcināties, ja vien negribam drīzumā pieļaut haosu Rīgas ielās – lēmām veidot vienotu atbalsta koordinācijas centru Rīgā.

Mums ir daudz un dažādu valsts un pašvaldības iestāžu, kas katra sniedz kādu pakalpojumu, bet pat vietējie iedzīvotāji ne vienmēr spēj noorientēties, kur tieši ir jāvēršas pēc konkrētās palīdzības; tad varam tikai iedomāties, kā to spētu izdarīt no kara bēgoši cilvēki, kas lielākoties ir sievietes ar bērniem, stresā, nezinot vietējo valodu, pilsētas ģeogrāfiju un lietu kārtību svešā sabiedrībā. Tāpat bija jādomā, kā tas papildus ietekmētu pakalpojumu kvalitāti mūsu pilsoņiem, kuri šīs iestādes uztur un pamatoti varētu būt neapmierināti, veicinot kopējo spriedzi sabiedrībā.

Uzdevu sev jautājumu – ja es būtu ukraiņu vietā, kā man līdzīgā situācijā būtu visvieglāk saprast, kā rīkoties. Un, no otras puses – kā mums kā pašvaldībai būt drošai, ka katrs, kam tas ir nepieciešams, visu valsts un pašvaldības nodrošināto atbalstu saņem. Mana atbilde tam bija vienas pieturas aģentūras koncepts. No Rīgas puses uzrunājām arī valsts iestādes – robežsardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Nacionālo veselības dienestu (NVD), Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), kā arī NVO sektoru būt klāt šādā centrā kopā ar pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centru, Rīgas sociālo dienestu un Izglītības, kultūras un sporta departamentu, lai neliktu bēgļiem klīst pa visu pilsētu, dažādās vietās meklējot vajadzīgo pakalpojumu.

Kara piektās dienas rītā mēs pieņēmām nepieciešamos formālos CAK lēmumus par centra izveidi, kas ieguva Rīgas atbalsta centra Ukrainas civiliedzīvotājiem nosaukumu, un jau pēc nedēļas centrs vēra durvis Kongresu namā.

Pastāvīgi sekojam līdzi tam, kā centrs darbojas, kas tajā ir uzlabojams vai pielāgojams mainīgajai situācijai. Tā ātri sapratām, ka telpas Kongresu namā nav piemērotas tik milzīgai cilvēku plūsmai – centrā ik dienas no jauna tika reģistrēti ap 800 Ukrainas civiliedzīvotāji – ģimenes ar bērniem, kuri tur nereti pavadīja pusi dienas, lai saņemtu atbildes uz visiem saviem jautājumiem, stāvot nebeidzamās rindās. Jau pēc pāris dienām centrā uzradās silta zupa, tēja un kafija.

Apzinoties, ka arī mūsu darbinieki un brīvprātīgie tajos apstākļos ilgi nevarēs strādāt, bet palīdzība būs jāsniedz vēl krietnu laiku, centrs pēc divām nedēļām pārcēlās uz bijušo RTU ēku Kaļķu ielā. Ar mūsu IT speciālistu atbalstu rindu organizēšanā, ļaužu plūsmas un apkalpošana notika jau pavisam raiti. Tāpat jāuzsver, ka visā šajā laikā brīvprātīgo ieguldījums centra darbības nodrošināšanā ir bijis neatsverams – lai atrastu īsto kabinetu, palīdzētu aizpildīt veidlapas un meklēt atbildes uz jautājumiem, izsniegtu maltītes un vienkārši būtu blakus. Paldies ikvienam pašvaldības un valsts darbiniekam un brīvprātīgajam par nesavtīgo darbu – jūsu ieguldījumu nav iespējams pārvērtēt!

Kaļķu ielas centra sirds un lepnums bija īpaša zāle bērniem, kurā mazie varēja aizmirsties spēlējoties, kamēr pieaugušie kārtoja nepieciešamās formalitātes iestādēs. Šī bija vieta, kur bērnu sāpju un cerību stāstiem raisīties caur spēlēm un zīmējumiem.

Ēkas tehniskā stāvokļa dēļ, kā arī vasarā samazinoties bēgļu plūsmai un brīvprātīgo skaitam, nācās domāt par citām telpām. Kopš septembra Rīgas atbalsta centrs atrodas Amatu ielā 4 tieši blakus Lielajai ģildei. Centru decembrī vidēji apmeklēja 600-700 personas dienā – cilvēki turpina nākt pēc pakalpojumiem un uz konsultācijām arī pēc tam, kad veikuši reģistrāciju un saņēmuši vīzas, tai skaitā ik dienu 30-40 no jauna reģistrēto, kas tikko ir ieradušies Rīgā.

Pēdējās nedēļas laikā gan redzam, ka plūsma atkal pieaug līdz pat 1000 cilvēkiem dienā. Jāuzsver, ka kara bēgļi, kas tikai tagad ierodas Latvijā, visbiežāk ir nesalīdzināmi bezpalīdzīgākā stāvoklī un viņiem ir nepieciešams plašāks atbalsts, salīdzinot ar pirmā viļņa bēgļiem pavasarī. Centrā joprojām plecu pie pleca strādā pašvaldības (reģistrācija, sociālā palīdzība, izglītība, transports), valsts iestādes (izmitināšana, vīzas, veselība, nodarbinātība) un NVO, un visas iesaistītās puses, tai skaitā ukraiņi, apliecina, ka šī ir efektīvākā atbalsta organizēšanas forma visiem iesaistītajiem.

Ar Rīgas atbalsta centra darbu un konceptu ir iepazinušies un atzinīgi novērtējuši mūsu ministri, vēstnieki Rīgā, vairāku Eiropas pilsētu pārstāvji, ANO bēgļu aģentūra un ANO Ģenerālās asamblejas prezidents, EP vicepriekšsēdētājs un EK viceprezidents, Ukrainas parlamenta vicespīkere, Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, ministri un delegācijas no Igaunijas, Lielbritānijas, Vācijas un Jaunzēlandes, kā arī vēlējušies mācīties no mūsu pieredzes. Centrā ir viesojušies mediju pārstāvji no Itālijas, Francijas, Lielbritānijas, Kanādas, Polijas, Igaunijas, Ukrainas u.c. Runa ir par atbalsta centru kara bēgļiem, kas ir izveidots valstī, kurai īsti nebija gatava rīcības plāna masveida bēgļu uzņemšanai. Bez tam galvaspilsētai visu šo gadu ir bijis jāpārliecina valdības pārstāvji, ka ar centru saistītie izdevumi ir nepieciešami un pamatoti (!) Latvijas kopējā bēgļu uzņemšanas stāstā.

Esmu daudz domājusi, kā mums tas izdevās. Mans secinājums ir, ka visdrīzāk Rīgas atbalsta centra koncepts izdevās tik veiksmīgs tieši tāpēc, ka mums nebija centralizēta valsts plāna masveida bēgļu uzņemšanai pašvaldībās, kas būtu radīts ierēdņu kabinetos bez tiešas sasaistes ar rīcībām dabā. “Ieliekot sevi ukraiņu kurpēs” un domājot līdzi, kā mēs katrs viņu vietā rīkotos, kādas būtu mūsu vajadzības un kā mēs vislabāk gribētu saņemt atbildes uz saviem jautājumiem svešā zemē, palīdzēja mums radīt pakalpojumu, kurš dabā funkcionē.

 Šajā plānošanas posmā izšķirīga nozīme bija tieši tam, ka es kā domes politiskās vadības un lēmumu pieņēmēju pārstāvis strādāju cieši kopā ar pašvaldības ļoti pieredzējušajiem nozaru profesionāļiem. Pieredze liecina, ka krīzes situācijā, lai to veiksmīgi vadītu, ir izšķirīgi svarīga atbildīgā politiķa/lēmuma pieņēmēja iedziļināšanās un iesaiste. Tā nav un nevar būt tikai ierēdņu/darbinieku atbildība, ja vēlamies panākt labu rezultātu. Nozares profesionāļu pieredze un lēmuma pieņēmēju drosme uzņemties atbildību ir svarīga kombinācija. Tāpat izpratne, ka krīze nesākas plkst. 9.00 un nebeidzas 17.00, bet reakcijai ir jābūt tūlītējai un uzraudzībai nepārtrauktai. Šo mācību nācās apgūt daudziem iesaistītajiem.

Rīgas atbalsta centra rezultāti no pašvaldības skatu punkta

Kopā Latvijā līdz 18. decembrim reģistrēta 34 821 persona (VUGD sniegtā informācija), no kurām 19 770 personas ir reģistrētas Rīgā.

Kopš februāra Rīgas atbalsta centrā kopā ir izsniegtas 6410 mobilo telefonu SIM kartes.

Tūristu mītnēs un citās pašvaldības nolīgtās izmitināšanas vietās Rīgā šobrīd dzīvo 426 personas; bet kopš februāra ar pašvaldības iesaisti kopā ir izmitināti  4428 Ukrainas civiliedzīvotāji. Ir parakstīti 29 trīspusējie līgumi ar rīdziniekiem, kuri ir izmitinājuši kopā 49 personas; ir piešķirti 896 pabalsti par brīvprātīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, tā izmitinot 2047 personas. Pārējie Ukrainas civiliedzīvotāji šobrīd īrē mājokli paši vai dzīvo kopā ar radiem, draugiem, paziņām.

Ukrainas civiliedzīvotājiem Rīgā sociālajos pabalstos šogad līdz 1. decembrim izmaksāti 12 260 495,00 eiro.

Novembra beigās Rīgas skolās un bērnudārzos mācījās gandrīz 2300 ukraiņu bērnu – viena trešdaļa bērnudārzos un divas trešdaļas skolās (1.-12.klase).

Atbalsta centrā ir notikušas jau 13 darba biržas, kurās ir piedalījušies aptuveni 100 uzņēmumi, kuri kopā ir piedāvājuši vairāk nekā 3000 vakances. Darbu ir atraduši vairāk nekā 700 ukraiņi.

Darba devēju vidū ir arī Rīgas kapitālsabiedrības, piemēram, Rīgas satiksmeRīgas meži, Rīgas slimnīcas, tāpat arī pašvaldības Izglītības departaments, dodot darbu ukraiņiem mūsu izglītības iestādēs. Un, protams, arī valsts un privātie uzņēmumi.

Rīgas atbalsta centra komandā pašlaik ir 18 štata darbinieki, kuri strādā klientu apkalpošanas punktā, veic reģistrāciju, organizē pasākumus, koordinē sadarbību ar valsts iestādēm, nodrošina informācijas apriti Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Šā gada darbs pie Ukrainas bēgļu uzņemšanas sadarbībā ar lēmumu pieņēmējiem valsts līmenī man ir sniedzis ekskluzīvu iespēju iepazīt krīzes vadības daudzslāņainību un izaicinājumus, spēju novērtēt cilvēkus, kuri nebaidās uzņemties atbildību un ir gatavi darīt mazliet vairāk kā prasa pienākumu apraksts. Kopā ar Rīgas pašvaldības policiju jau pirms kara sākuma kopā domājām par civilās aizsardzības un krīzes vadības sistēmas reorganizāciju Rīgas pašvaldībā, bet 2022. gads lika mums rīkoties jau pavisam konkrēti un izlēmīgi šajā jautājumā, bet par to dalīšos nākamreiz.

Es patiesi lepojos ar Rīgas komandas paveikto darbu Ukrainas bēgļu uzņemšanā šajā gadā un aicinu mūs visus lepoties, ka esam spējuši galvaspilsētā radīt jaunu pieeju pakalpojumu sniegšanā bēgļiem, kas ir raisījis plašu starptautisku interesi un atzinību. Un novēlu mums visiem nepiekust palīdzēt.

Kopā uzvarēsim! Разом переможемо!

* Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, Konservatīvie

Novērtē šo rakstu:

15
95

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...

21

Šis briesmīgais Kiršteins atļaujas izteikt par mani man nepatīkamu viedokli: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai

FotoCienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Lasīt visu...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

13

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

FotoInteresantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši!  Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Lasīt visu...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mana atbilde Andrim Kivičam

Labrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna...

Foto

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

Kas noteica "Saskaņas"...

Foto

No mūsu drosmes atkarīgs

Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja:...

Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...