Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Attīstībai / Par!” nosūtījusi vēstuli Latvijas Mediju ētikas padomei, aicinot vērtēt Egila Līcīša komentārus par Grētu Tūnbergu. Uzskatām, ka jauniešu līdzdalībai mūsdienās ir liela un arvien pieaugoša loma pasaules problēmu risināšanā. Veselas un dzīvotspējīgas demokrātijas neatņemama sastāvdaļa ir aktīva pilsoniskā sabiedrība, un Latvijai būtu jādara viss iespējamais, lai to atbalstītu.

Mēs paužam sašutumu par “Latvijas Avīzes” žurnālista Egila Līcīša rakstā “Kaujinieciskais zviedru meitietis Grēta nav Grētiņa pie ratiņa” pausto nicinošo attieksmi pret klimata aktīvisti Grētu Tūnbergu un viņai veltītajiem epitetiem. Tajā ietvertas klajas seksisma izpausmes, kas nonāk pretrunā ar žurnālista ētiku.

Uzskatām, ka E. Līcīša rīcība ir pretrunā ar konkrētām Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas kodeksā paustām mediju profesionāļu pamatvērtībām: cilvēktiesības, it īpaši bērnu un nepilngadīgo tiesības, vienlīdzība, diskriminācijas aizliegums un auditorijas izglītošana.

Seksisms un nicinoši izteikumi par cilvēka veselības stāvokli Latvijas medijos pārāk bieži tiek nekritiski pieņemti. Mēs aicinām Latvijas Mediju ētikas padomi izskatīt šo gadījumu kā mediju profesionāļa ētikas pārkāpumu.

Vienlaikus paužam apbrīnu par Grētas Tūnbergas drosmi, iedvesmojot miljoniem cilvēku aizdomāties par nepieciešamību novērst klimata katastrofas drūmākās sekas. Mēs arī paužam gandarījumu par Latvijas jauniešu sabiedrību, kura ir drosmīgi un bezbailīgi paudusi protestu pret sabiedrības kūtrumu un vienaldzību.

* “Attīstībai / Par!” Saeimas frakcijas deputāti: Daniels Pavļuts, Artūrs Toms Plešs, Andris Skride, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Dace Bluķe, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Inese Voika, Marija Golubeva, Mārtiņš Šteins, Mārtiņš Staķis, Mārtiņš Bondars, Vita Anda Tērauda.

Red.piez.: lai būtu skaidrs, kas tieši izraisījis deputātu sašutumu, publicējam arī Latvijas Avīzes feļetonu.

Kaujinieciskais zviedru meitietis Grēta nav Grētiņa pie ratiņa

Egils Līcītis

Lieli sabiedrības slāņi evolūcijas ceļā nonākuši uz attīstības pakāpiena vairs neklausīt esošos varasvīrus, kuri nedara savu darbu pietiekami labi un nepievērš uzmanību vēlētāju klientūras vajadzību apkalpošanai. Tāpēc daļa cilvēku visā pasaulē arvien vairāk uzticas neprofesionāliem politiķiem, valsts birokrātijai nepiederīgiem jaunienācējiem, no varas augstumiem līdz šim tālu stāvējušiem, nenoslīpētiem dimantiem un neurbtām pērlēm. Latvijā tas izpaužas, piemēram, kā vēlētāju spontāni dāvātās balsis “KPV LV” uzņēmumam ar sekojošām pēcvēlēšanu pamatotām bažām, ka ievēlētie nemākuļi apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību.

Pasaulē, protams, spilgtākā uzlecošā zvaigzne notiekošajā procesā ir kaujinieciskais zviedru meitietis, sešpadsmitgadīgā vides aizsardzības aktīviste Grēta Tūnberga, kurai kā neformālai līderei ir miljoniem sekotāju, kuri ar mazo zviedrieti priekšplānā vēlas nosargāt planētu, mūsu kopīgās mājas.

Tas nozīmē, ka cilvēku masas ir ar mieru vest zaļu dzīvesveidu – dzert ūdeni no krāna, zortēt atkritumus, dzīvot bez auto, nelietot polietilēna maisiņus un vienreiz lietojamos traukus, nesamīt bizbizmārīti – un pa starpām lamāt un zākāt iesīkstējušus politiķus, kuri ne vella nedara, lai atmosfērā samazinātu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu izmešus, un kuriem nospļauties par zemeslodei draudošajām klimata pārmaiņām.

Kamēr citas skuķenes 16 gadu vecumā uzskata par svarīgāko uzsmaidīt puišiem un valdzināt pretējo dzimumu ar minisvārkiem, Tūnbergas jaunkundze ir meitene ar savu īpatu redzējumu.

Dažs teiktu – ar putniem galvā, jo Grētai diagnosticēts Aspergera sindroms un citas kaites, kas apgrūtina kontaktēšanos, kā arī obsesīvi kompulsīvi traucējumi, kas ir trauksmes traucējumi ar uzmācīgām domām, kad cilvēks, teiksim, apsēsts ar atkārtotu un rūpīgu roku mazgāšanu vai vardarbīgu vai reliģisku ideju vajāts.

Bērnībā 11 gadu vecumā Grēta pārcieta smagu depresiju, kad pārtrauca ēst un sarunāties. Par globālo sasilšanu meitenīte uzzinājusi, būdama astoņgadīga, un brīnījusies – kādēļ neviens skaļā balsī nerunā par šo jautājumu! Piecpadsmit gados Tūnberga sāka bastot piektdienās skolu un iet vienatnē protestēt pie Zviedrijas Riksdaga pret deputātu bezdarbību.

Ekoaktīviste jo dienas, jo kļuva populārāka, jaunietes trauksme, emocijām pārpilna, uzlādēta pozīcija, kad apkārtējā pasaule deg liesmās, sastapa sapratni daudzu vienaudžu, kā arī sariem apaugušu onkuļu un nenovecojušu tantu vidē. Grētai radās komandas biedri un atbalstītāji.

Atļaujiet šodien stādīt priekšā šo meitēnu, vieglu kā spalviņu. Tūnberga ir Zviedrijas “Gada sieviete 2019”, izvirzīta apbalvošanai ar Nobela Miera prēmiju, žurnāla “Time” atzīta starp 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem zemes virsū, atdarināšanas cienīgs paraugs pasaules jaunatnei!

Neviens nav par mazu, lai kaut ko mainītu!

Šonedēļ pienāca Grētas mūža lielākā diena, kad jauniete kāpa Apvienoto Nāciju klimata samita tribīnē, lai uzrunātu globālos līderus. Tūnberg jaunkundze negaro tekstu nolasīja cieši sakniebtām lūpām. Brīžam saverkšķīja sejiņu ļaunā neģīmī, it kā kāds no zālē sēdošajiem draņķiem būtu izdūris acis viņas mīļotajam spēļu lācītim.

Brīžam raudulīgā balstiņā, bet kategoriskā, pavēlošā tonī pieprasīja klātesošajiem valstu vadītājiem atdot nozagto bērnību un sapņus, un, ja ne, tad vegāne Grētiņa uzceps vecās sistēmas politiķus kopā ar sīpoliem un kartupeļu šķēlītēm.

Manierīgi izpildītajā runā varēja manīt atblāzmu no skološanās dramatiskajā mākslā vai pārmantotu talantu no papa, aktiera Svantes Tūnberga.

Protams, ka drosme valstsvīrus nodēvēt par riebekļiem, kad tie zemu noliektām galvām pēta savu lakkurpju purngalus, ir īsākais ceļš ielīksmot masas, lai jaunieši, pacēluši acis no viedtālruņiem, un sajūsmināti cienījamāka gadagājuma laikabiedri redzētu, kā liela kā ziloņmāte sīkā auguma Grēta Tūnberga sabradā necienīgos pretiniekus, saulainu bērnu dienu zagļus, kretīnus, kuri nepiekrita klimata pārmaiņu ierobežošanai un nekā nedarīja, lai oglekļa dioksīda emisiju tuvinātu nullei.

Kas atliek mums, patērētājsabiedrībai, kad situsi (ne)stunda, ka bijušos pasaules varenos pie vadīšanas nomaina ķēkšas, mazgadīgi bērni un personas, kuras savā varā pārņēmis nelabais. Jācer, ka akli sekotāji glorificētām būtnēm, jebkuras pasugas fanātiķi un histēriķes skaitā nepārsniegs mierīgos iedzīvotājus un ar bezmēra radikālām aktivitātēm neuzspridzinās šo planētu.

Novērtē šo rakstu:

47
75

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...