„Ir” izdevēju „tviterblēdība” ir nostrādājusi, vairs nav šķēršļa tikt pie nodokļu maksātāju naudas
PIETIEK25.07.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
?
26.07.2017. 18:23»
atis
tas nav nekas jauns - tie, kas kliedz visskaļāk parasti arī ir vislielākie blēži. bet to tenku lapeli e nekad neesmu lasījis
Ar tenku lapeli domāta Pietiek
YTY
26.07.2017. 13:41Šis ir tas klasiskais gadījums - mediju, soctīklu eksperti saprot, ka ir bijusi blēdība, to nojauš arī pārējie, IRlv un Ločmele arī zina, ka ir bijusi blēdība un labi saprot, ka citi to tikpat labi saprot.
Tu - IRlv draugs un atbalstītāj, lasot šīs rindas to tikpat labi apzinies. Vai ne? Vai arī turpināsi tēlot pamuļķi? Patiesībā - liekuli, kurš no oligarhiem melošanā atšķiras tikai ar mērogu.
Bet nauda ir nauda un ko tik tās dēļ neizdarīsi. Citās profesijās neiet vieglāk, piemēram, ir jāspēj pārliecinošo notēlot orgasmu.
Bet prokuratūra kā jau prokuratūra - viņi zina, ko labāk neaiztikt. Pa rīkli jau var norauties ne tikai no oligarhiem. Tāpēc labāk patēlot idiotus.
P.S. Latvijas mērogiem, žurnālam un portālam ar salīdzinoši auditoriju, tirāžu 75 000 tvitera sekotāju ir absolūti nedabisks skaitlis. Ja šis skaitlis būtu reāls, tad IRir.lv internetā viegli izmērāmā auditorija būtu tuvu DELFI vai TVNET. Bet tas tā nav pat ne tuvu! Par to nav grūti pārliecināties. Tvitera sekotāju skaits ir īsts tikai tādā gadījumā, ja tas reaģē uz ierakstiem, materiāliem.
rore
26.07.2017. 09:23»
atis
tas nav nekas jauns - tie, kas kliedz visskaļāk parasti arī ir vislielākie blēži. bet to tenku lapeli e nekad neesmu lasījis
100%
atis
26.07.2017. 08:53tas nav nekas jauns - tie, kas kliedz visskaļāk parasti arī ir vislielākie blēži. bet to tenku lapeli e nekad neesmu lasījis
Gan jau
26.07.2017. 08:12»
he he
Lapsam visas pūles ar hazamazu radīšanu vējā
Ka ir vel kadi skeleti skapii. Gaidiet tik, muzigi jau nenosleeps
Pēteris
26.07.2017. 07:52»
he he
Lapsam visas pūles ar hazamazu radīšanu vējā
Kas ir, Neļka, priecājies par Pirra uzvaru!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
