Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptuveni 280 tūkstoši pensionāru saņem pensiju, kas ir mazāka nekā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais iztikas minimums – 416 eiro Rīgā un 362 eiro laukos. Tie ir gandrīz divi no trim pensionāriem.

Šāda nespēja nodrošināt iztiku vecumdienām ne tikai nepiestāv gādīgai valstij, bet arī rada milzīgu morālu un politisku slogu visai mūsu sabiedrībai. Bet ir risinājums, kā atdot parādu vecākajai paaudzei un piešķirt pusmiljardu eiro pensijām gadā. Šis risinājums ļaus pacelt katra pensionāra mēneša pensiju par 95 eiro. Lai to izdarītu, jālabo viena no pagājušā gadsimta 90. gadu lielākajām kļūdām.

Pāreja uz tā saucamo fondēto pensiju sistēmu jāizbeidz. Valsts pensiju sistēmai jāfunkcionē tikai paaudžu solidaritātes jeb tā saucamā 1. līmeņa ietvaros.

Uzreiz skaidri jāpasaka, ka līdzšinējie 2. līmeņa individualizētie uzkrājumi – ap sešiem miljardiem eiro – netiks nacionalizēti, konfiscēti vai kaut kā citādi aizskarti. Bet turpmākās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) tiks novirzītas tikai pensiju sistēmas 1. līmenim, palielinot iemaksas tajā līdz 20% no bruto algas.

Vai fondēto pensiju sistēma ir labāka nekā paaudžu solidaritātes sistēma?

1990. gadu sākumā Pasaules Banka un citas starptautiskās organizācijas pārliecināja Latviju un vairākas citas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis uzsākt pāreju uz tā saucamo fondēto pensiju sistēmu. Tika argumentēts, ka paaudžu solidaritātes sistēma varētu bankrotēt, bet fondēto pensiju sistēma ir daudz labāka. Bet vai tā tas tiešām ir?

Pensiju sistēmas 2. līmenis jau ir labi zināms Latvijas iedzīvotājiem. Katru mēnesi par darbinieku tiek maksāts noteikts procents no bruto algas – pašlaik 6%. Šī nauda tiek nodota kādam privātajam pensiju fonda pārvaldniekam, kurš to iegulda vērtspapīros, parasti ārpus Latvijas. Iestājoties pensijas vecumam, pensionāram pakāpeniski tiek izmaksāts uzkrātais un nopelnītais. Fonda pārvaldnieks regulāri iekasē komisijas maksu par pārvaldīšanas pakalpojumiem neatkarīgi no darbības rezultātiem.

Savukārt paaudžu solidaritātes sistēma (1. līmenis) darbojas kā regulāra vienošanās starp jauno un veco paaudzi. Šodien strādājošie maksā daļu no saviem ienākumiem (14% no bruto algas), kas tiek pārdalīta pašreizējiem pensionāriem, balstoties uz viņu iepriekšējiem nopelniem. Kad šodienas strādājošie paši kļūs par pensionāriem, viņi pretendēs uz daļu no jaunās strādājošo paaudzes algas.

Līdz ar to dalība paaudžu solidaritātes pensiju sistēmā arī ir investīcija. Tas ir ieguldījums visā Latvijas tautsaimniecībā, un tā atdeve ir atkarīga gan no demogrāfijas (jauno cilvēku skaita), gan no tautsaimniecības veiksmes, darbinieku produktivitātes un tā tālāk. Visa 1. līmeņa nauda paliek valstī, un neviens privātais starpnieks neiekasēs komisijas maksu, jo paaudžu solidaritātes sistēmas starpnieks un garants ir Latvijas valsts.

Fondēto pensiju sistēma nav viennozīmīgi labāka par paaudžu solidaritātes sistēmu. Katras sistēmas dalībnieks veic ieguldījumu un saņem pensiju, kuras apmērs ir atkarīgs gan no ieguldījuma apmēra, gan no daudziem citiem faktoriem. Konkrēti Latvijā pensiju sistēmas 1. līmenis ir bijis daudz ienesīgāks nekā 2. līmenis. Pēc mūsu aprēķiniem, 2004. gada 100 eiro paaudžu solidaritātes sistēmā kļuvuši par 327 eiro šodien. Savukārt 2004. gadā 2. līmenī ieguldītie 100 eiro šodien kļuvuši vien par 181 eiro.

Priekšstats par 2. līmeņa pārākumu un lielāku ienesīgumu ir mīts! Ja mēs atteiktos no pārejas uz fondēto sistēmu vēl 2004. gadā, šodienas pensijas būtu ievērojami augstākas!

Kur ir tas āķis?

Kā var palielināt katru pensiju par 95 eiro mēnesī, nepalielinot nodokļus un neko nevienam neatņemot, kā arī neapdraudot pensiju sistēmas ilgtspēju? Daudziem tas varētu izklausīties pēc neiespējami laba piedāvājuma.

Āķis slēpjas tajā, ka pāreja no paaudžu solidaritātes uz fondēto sistēmu prasa patiesi milzīgas izmaksas. Tas nozīmē, ka darbaspēkam ir nepieciešams gan nodrošināt pienācīgas pensijas pašreizējiem pensionāriem, gan sākt veidot uzkrājumus pašiem sev. Citiem vārdiem, tas nozīmē dubultu slogu (darbaspēka nodokļos) darbaspēkam.

Šādu reformu varētu atļauties vai nu ļoti bagāta valsts, vai arī ilgstošas un ļoti straujas ekonomikas izaugsmes laikā. Pretējā gadījumā pāreja uz fondēto pensiju sistēmu var notikt vai nu ar ārkārtīgi augstiem darbaspēka nodokļiem, vai ar neadekvāti zemām pensijām, vai arī vispār nenotikt.

Latvija piedzīvojusi mazliet no katra scenārija. Mūsu darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. Mūsu pensijas ir tik zemas, ka diviem no trim pensionāriem tās nenodrošina pat minimālo iztiku. Un pensiju reforma ne tuvu nav sasniegusi tos mērķus, kas tika izvirzīti 90. gados. Rodas loģisks jautājums: kāpēc Latvija (un daudzas citas valstis) 90. gados vispār ir ieviesusi šādu pensiju reformu?

Tajos laikos mēs bijām naivi un gatavi bez jebkādiem jautājumiem sekot ārvalstu autoritātēm. Tie arī bija finanšu sektora liberalizācijas un starptautiskā finanšu lobija zelta laiki. Paaudžu solidaritātes pensiju sistēmas turēja visus pensiju līdzekļus iekšienē. Pāreja uz fondēto pensiju sistēmu banku sektoram bija ārkārtīgi izdevīga, jo ļāva paņemt pensiju kapitālu apritē un pelnīt ar tās pārvaldīšanu. Piemēram, 2016. gadā bankas ik gadu iekasēja aptuveni 46 miljonus eiro no komisijas maksām par 2. līmeņa naudas pārvaldīšanu, un komisijas maksas Latvijā bija vairākas reizes augstākas nekā, piemēram, Zviedrijā.

Pāreja uz fondēto pensiju sistēmu bija kļūda, kas ļoti dārgi izmaksājusi Latvijas tautsaimniecībai un īpaši Latvijas pensionāriem. Bet šī kļūda ir ļoti vienkārši labojama. Viss, kas jāizdara, – jānovirza 2. līmenim mērķētās sociālās apdrošināšanas iemaksas uz 1. līmeni. Tas dos iespēju uzreiz palielināt katru pensiju par 95 eiro. Pensionāri būs ieguvēji. Latvijas tautsaimniecība no tā būs ieguvēja. Jau uzkrātie 2. līmeņa līdzekli netiks aizskarti. Galvenie zaudētāji, protams, būs finanšu starpnieki.

Daudzi jau ir attapušies, pienākusi mūsu kārta

Gandrīz visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis pirms kāda laika ir atteikušās no nepārdomātām pensiju reformām, paliekot vien ar paaudžu solidaritātes sistēmu. Ungārija, Čehija, Polija un citas. Pensiju 2. līmeņa bezjēdzību atzinusi arī Igaunija, ļaujot dalībniekiem brīvi izņemt uzkrātos 2. līmeņa līdzekļus. Sen pienācis laiks attapties arī mums. Partija "Republika" labos šo 90. gadu kļūdu un piešķirs papildu pusmiljardu eiro pensijām.

Paaudžu solidaritātes sistēma un demogrāfijas izaicinājumi

Ka zināms, Latvijas demogrāfiskās prognozes nav iepriecinošas. Pensionāru skaits pieaug, bet darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars samazinās. Cilvēki arī dzīvo ilgāk, līdz ar to vairāk laika pavada pensionāra statusā. Tāpēc loģisks ir jautājums: vai paaudžu solidaritātes sistēma spēs nodrošināt pienācīgas pensijas arī pēc divdesmit un trīsdesmit gadiem?

Ja pēc divdesmit gadiem Latvija tiešām kļūs vien par veco ļaužu zemi, no kuras aizbēguši gandrīz visi jaunie cilvēki, tad nedz paaudžu solidaritātes, nedz pašreizējā pensiju sistēma nespēs nodrošināt pienācīgas pensijas. Bet, pirms šādi – manuprāt, absolūti priekšlaicīgi – norakstīt Latvijas valsti, atcerēsimies, ka, pat neskatoties uz cilvēku aizbraukšanu un iedzīvotāju novecošanos pēdējo trīsdesmit gadu laikā, sistēmas paaudžu solidaritātes komponente spēja nodrošināt lielāku "atdevi" nekā daudz slavētais 2. līmenis.

Īstenojot straujāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, reformējot un padarot konkurētspējīgāku darbaspēka nodokļu sistēmu, kā arī piesaistot jaunos talantus no citām valstīm, pēc divdesmit gadiem mēs spēsim mūsu senioriem nodrošināt pensiju līmeni, kurš piestāv patiesi attīstītai valstij. Pāreja uz paaudžu solidaritātes pensiju sistēmu ir daļa no visaptveroša plāna. Bet tas jau ir cita raksta temats.

Novērtē šo rakstu:

106
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...