Ir jārēķinās – valsts mēģinās visiem atņemt visu naudu, ko vien varēs
Pietiek lasītājs19.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans šodien, gan uzstājoties LTV, gan arī izplatītā paziņojumā izskatījās neviltoti pārsteigts par savas tiesvedības ar valsti iznākumu – kā tā var būt, ka viena un tā pati Rīgas apgabaltiesa vienā un tajā pašā lietā, vienos un tajos pašos apstākļos, ar vieniem un tiem pašiem faktiem un pierādījumiem pirms diviem gadiem valsts 1,9 miljonu eiro prasību no uzņēmēja ģimenes noraida, bet šodien apmierina. Kaut patiesībā izbrīnam nav pamata – ar šādu valsts un „taisnīgās tiesas” attieksmi jārēķinās katram Latvijas iedzīvotājam, no kura valsts var kaut ko iekasēt.
Ir tāds tagad par advokātu pārkvalificējies izbijis KNAB darbinieks Aleksandrs Berezins, kurš jau pāris mēnešus sociālajā tīklā Twitter skaļi gaužas par Latvijas valsts tiesu – un ne tikai tiesu – varas attieksmi pret vienām no cilvēka pamattiesībām – tiesībām uz savu privātīpašumu. Citēšu tikai dažas skaļākās vaimanas:
„Sveša īpašuma atņemšana bez tās izcelsmes noziedzīguma pierādīšanas ir personas pamattiesību apspiešana. Kamēr nebūs Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmuma pret Latviju, kasācijas instances, Latvijā tiks turpināta šī netaisnīgā prakse.”
„Rīgas apgabaltiesas 05.05.21. lēmums - tiesa atzīst, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, bet nevar izskaidrot noziedzīgu avotu. Eleganti.”
„Jauna rajona līmeņa tiesas atziņa, noraidot sūdzību par atteikumu iepazīstināt aizskarto mantas īpašnieku ar noziedzīgās mantas procesa materiāliem - jāspēj tiesāties bez materiāliem (26.04.2021.lēmums).”
„Kad viņi bez pierādījumiem apsūdzēja banku kontu īpašniekus, Jūs klusējāt, jo nebijāt turīgs. Kad viņi ar baltiem diegiem šūtu lietu aizsegā atnāca pakaļ politiskajiem pretiniekiem, Jūs klusējāt, jo nebijāt politiķis. Kad viņi atnāks Jums pakaļ, vairs nebūs, kam par Jums iestāties.”
Protams, šos var uzskatīt par neveiksmīga advokāta mēģinājumiem novērst sabiedrības uzmanību no paša neprofesionalitātes un neko vairāk. Taču cilvēkiem, kas uzmanīgāk iepazinās ar nesen pietiek.com publicētajiem Finanšu izlūkošanas dienesta „slepeno mācību” dokumentiem, gan Kirova Lipmana tiesvedības jaunais pavērsiens, gan Aleksandra Berezina un daudzu savu naudu vismaz uz laiku pazaudējušu uzņēmēju izteikumi saslēgsies kopā vienā loģiskā ķēdītē.
Visi atceras Krišjāņa Kariņa publisko priecāšanos par to, ka naudas ir tik daudz kā nekad. Tieši tā valdība un citas valsts struktūras šo naudu arī šķiež – tik daudz kā nekad. Šīsnedēļas Valsts kontroles atzinumi to tikai vēlreiz apliecina.
Taču atšķirībā no naivajiem cilvēkiem, kas priecājas par to, ka tiek pie vienreizēja pabalsta – mikroskopiskas kripatas no no kopā šķiestajiem miljardiem, Krišjānis Kariņš lieliski zina, ka lielākā daļa no tagad izšķiestās naudas būs jāatdod. Un arī tie būs miljardi.
Latvijai nav ne naftas, ne gāzes, ne dimantu un zelta raktuvju. Latvijas vienīgā nafta ir tās iedzīvotāji kopumā – un jo īpaši tie, kuriem var ar salīdzinoši nelielām pūlēm kaut ko atņemt. Un atņemt jo vairāk, jo labāk.
Tas varbūt vēl nav īsti labi pamanīts, bet jau vairākus mēnešus valsts mašīna strādā pēc vienota principa – iekasēt visu un no visiem, ko un no kā vien ir iespējams. Varbūt pamanījāt skaitļus par to, cik lielas summas policijai ir izdevies iekasēt no valdības idiotisko pretCovid ierobežojumu neievērotājiem? Turklāt pēc principa – ja reiz var uzlikt sodu līdz 2000 eiro, tad mēs arī noteikti uzliksim tieši 2000 eiro!
Nebrīnīšos, ja pēc kādiem gadiem mēs uzzināsim par kādu slepenu vienošanos, kas panākta valsts varas visaugstākajā līmenī vai, vēl drīzāk, tai nodiktēta no augšas, no Briseles, Strasbūras, Vašingtonas, Ņujorkas vai vēl kaut kurienes. Tieši tā tas arī izskatās – ka gan izpildvaras, gan tiesu varas struktūrām ir skaidri pateikts: ja kaut ko varat puslīdz tiesiski vai pat ne visai tiesiski atņemt valsts labā, tad atņemiet! Mums katrs cents ir vajadzīgs!
Tieši tā tas arī pašlaik notiek, - bez kādām „tiesiskuma procedūrām” valsts pašlaik atņem gan divus miljonus Lipmaniem, gan divus tūkstošus katram „dažādu mājsaimniecību” pārstāvim, kas brauc vienā automašīnā, gan banku kontos iesaldēto naudu, neliekoties ne zinis par tās īpašnieku uzrādītajiem izcelsmes dokumentiem.
Tiesa, vēsture rāda, ka šāda ekspropriācija nekad ne pie kāda laba gala nenoved. Bet, kā izskatās, Kariņam, Levitam un kompānijai tas vienalga – viņi vienkārši izpilda doto komandu.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
