Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans šodien, gan uzstājoties LTV, gan arī izplatītā paziņojumā izskatījās neviltoti pārsteigts par savas tiesvedības ar valsti iznākumu – kā tā var būt, ka viena un tā pati Rīgas apgabaltiesa vienā un tajā pašā lietā, vienos un tajos pašos apstākļos, ar vieniem un tiem pašiem faktiem un pierādījumiem pirms diviem gadiem valsts 1,9 miljonu eiro prasību no uzņēmēja ģimenes noraida, bet šodien apmierina. Kaut patiesībā izbrīnam nav pamata – ar šādu valsts un „taisnīgās tiesas” attieksmi jārēķinās katram Latvijas iedzīvotājam, no kura valsts var kaut ko iekasēt.

Ir tāds tagad par advokātu pārkvalificējies izbijis KNAB darbinieks Aleksandrs Berezins, kurš jau pāris mēnešus sociālajā tīklā Twitter skaļi gaužas par Latvijas valsts tiesu – un ne tikai tiesu – varas attieksmi pret vienām no cilvēka pamattiesībām – tiesībām uz savu privātīpašumu. Citēšu tikai dažas skaļākās vaimanas:

„Sveša īpašuma atņemšana bez tās izcelsmes noziedzīguma pierādīšanas ir personas pamattiesību  apspiešana. Kamēr nebūs Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmuma pret Latviju, kasācijas instances, Latvijā tiks turpināta šī netaisnīgā prakse.”

„Rīgas apgabaltiesas 05.05.21. lēmums - tiesa atzīst, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, bet nevar izskaidrot noziedzīgu avotu. Eleganti.”

„Jauna rajona līmeņa tiesas atziņa, noraidot sūdzību par atteikumu iepazīstināt aizskarto mantas īpašnieku ar noziedzīgās mantas procesa materiāliem - jāspēj tiesāties bez materiāliem (26.04.2021.lēmums).”

„Kad viņi bez pierādījumiem apsūdzēja banku kontu īpašniekus, Jūs klusējāt, jo nebijāt turīgs. Kad viņi ar baltiem diegiem šūtu lietu aizsegā atnāca pakaļ politiskajiem pretiniekiem, Jūs klusējāt, jo nebijāt politiķis. Kad viņi atnāks Jums pakaļ, vairs nebūs, kam par Jums iestāties.”

Protams, šos var uzskatīt par neveiksmīga advokāta mēģinājumiem novērst sabiedrības uzmanību no paša neprofesionalitātes un neko vairāk. Taču cilvēkiem, kas uzmanīgāk iepazinās ar nesen pietiek.com publicētajiem Finanšu izlūkošanas dienesta „slepeno mācību” dokumentiem, gan Kirova Lipmana tiesvedības jaunais pavērsiens, gan Aleksandra Berezina un daudzu savu naudu vismaz uz laiku pazaudējušu uzņēmēju izteikumi saslēgsies kopā vienā loģiskā ķēdītē.

 Visi atceras Krišjāņa Kariņa publisko priecāšanos par to, ka naudas ir tik daudz kā nekad. Tieši tā valdība un citas valsts struktūras šo naudu arī šķiež – tik daudz kā nekad. Šīsnedēļas Valsts kontroles atzinumi to tikai vēlreiz apliecina.

Taču atšķirībā no naivajiem cilvēkiem, kas priecājas par to, ka tiek pie vienreizēja pabalsta – mikroskopiskas kripatas no no kopā šķiestajiem miljardiem, Krišjānis Kariņš lieliski zina, ka lielākā daļa no tagad izšķiestās naudas būs jāatdod. Un arī tie būs miljardi.

Latvijai nav ne naftas, ne gāzes, ne dimantu un zelta raktuvju. Latvijas vienīgā nafta ir tās iedzīvotāji kopumā – un jo īpaši tie, kuriem var ar salīdzinoši nelielām pūlēm kaut ko atņemt. Un atņemt jo vairāk, jo labāk.

Tas varbūt vēl nav īsti labi pamanīts, bet jau vairākus mēnešus valsts mašīna strādā pēc vienota principa – iekasēt visu un no visiem, ko un no kā vien ir iespējams. Varbūt pamanījāt skaitļus par to, cik lielas summas policijai ir izdevies iekasēt no valdības idiotisko pretCovid ierobežojumu neievērotājiem? Turklāt pēc principa – ja reiz var uzlikt sodu līdz 2000 eiro, tad mēs arī noteikti uzliksim tieši 2000 eiro!

Nebrīnīšos, ja pēc kādiem gadiem mēs uzzināsim par kādu slepenu vienošanos, kas panākta valsts varas visaugstākajā līmenī vai, vēl drīzāk, tai nodiktēta no augšas, no Briseles, Strasbūras, Vašingtonas, Ņujorkas vai vēl kaut kurienes. Tieši tā tas arī izskatās – ka gan izpildvaras, gan tiesu varas struktūrām ir skaidri pateikts: ja kaut ko varat puslīdz tiesiski vai pat ne visai tiesiski atņemt valsts labā, tad atņemiet! Mums katrs cents ir vajadzīgs!

Tieši tā tas arī pašlaik notiek, - bez kādām „tiesiskuma procedūrām” valsts pašlaik atņem gan divus miljonus Lipmaniem, gan divus tūkstošus katram „dažādu mājsaimniecību” pārstāvim, kas brauc vienā automašīnā, gan banku kontos iesaldēto naudu, neliekoties ne zinis par tās īpašnieku uzrādītajiem izcelsmes dokumentiem.

Tiesa, vēsture rāda, ka šāda ekspropriācija nekad ne pie kāda laba gala nenoved. Bet, kā izskatās, Kariņam, Levitam un kompānijai tas vienalga – viņi vienkārši izpilda doto komandu.

Novērtē šo rakstu:

148
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi