Iesaki rakstu: 
Ir jāuzraksta jauns demokrātijas stāsts. Vecās 20. gs. ideoloģijas ir sevi diskreditējušas. Tās nenoliedzami katra ir devusi savu pienesumu, bet kopumā sevi ir izsmēlušas - pagātnē vairākas ir izmantojuši noziedzīgi režīmi un politiķi. Un arī mūsdienās šie politiskie strāvojumi nereti tiek izmantoti korumpētu grupējumu aizsegam. Redzami politiķi sevi nekautrējoties pasludina par šo ideju mantiniekiem un nesējiem, bet paši pat negrasās sekot idejām, ko sludina.
Rezultāta ir izveidojusies diezgan liela putra - labējie uzvedas kā kreisie, kreisie kā labējie, konservatīvie spiesti aizstāvēt liberālās vērtības laikā, kad tā dēvētie liberāļi mēģina paštaisni uzspiest vienu - tikai savu patiesību, patiesībā uzvedoties kā ekstrēmi labējie. Tajā pašā laikā, ja šie pašpasludinātie liberāļi un “patiesības” cīnītāji redz netaisnības, kas neatbilst viņu interesēm, viņi mierīgi pagriež muguru klajiem uzbrukumiem demokrātijai, tās pamata principiem. Ne tikai demokrātijai - pat klajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Pretēju, neērtu viedokļu paudējiem mutes tiek aizlīmētas ar agresīvām klišejām, kuras teju vai nokopētas no Džordža Orvela “
Ir laiks jaunam, laikam atbilstošam demokrātijas stāstam, kas sevi ietvertu pagātnes mantojumu, bet nenestu līdzi 20. gs kļūdas. Šobrīd nacionālisms, sociālisms, liberālisms un citi stāsti ir stigmatizēti, dialogs starp šīm nometnēm pārvērties par nekonstruktīvu naidu, kur viens otru vairs nedzird.
Tas rada bīstamu augsni globāla autoritārisma renesansei. Vēl 2000. gadu sākumā Putins bija teju vai vienīgais lielvalstu līderis ar šādu diagnozi, tas šķita izņēmums. Šobrīd viņam līdzīgie ir bīstami savairojušies un kļūst aizvien pārliecinātāki, jaudīgāki. Viņi ir sajutuši, ka demokrātija kā ideja ir krietni sašķobījusies, novājināta.
Ir laiks jaunam demokrātijas stāstam, par kuru varētu kopīgi vienoties. Tai skaitā Latvijā. Jo nevaram vairs staigāt no vienas krīzes uz otru. Apkarot vienus oligarhus, lai vietā nāktu citi, skatīties, kā patiesa demokrātija tiek pārvērsta par farsu, kur valdībās nāk ministri, kuri neatbilst vairs nekādiem atbildīgas demokrātijas standartiem un tālredzīgas sabiedrības vajadzībām. Piedevām šobrīd ir runa par latviešu kā tautas izdzīvošanu burtiskā nozīmē.
Ir sistēmiski jāmaina, ir jābūt jaunam stāstam, kopīgi vienojoties par principiem, vērtībām. Nevis revolucionāri graujot veco, bet evolucionāri mierīgi un konstruktīvi. Saliekot visu pa plauktiņiem, noformulējot redzējumu, kopīgu demokrātijas izpratni, saprotot, ko tieši mēs vēlamies. Kopā.
Es jau kādu laiku domāju un strādāju pie šīs vīzijas jeb jaunā Demokrātijas Manifesta.
Lūdzu, nepārprotiet, man nav ambīciju un ilūziju uzrakstīt unikālu "vispārējās laimības recepti”. Vienkārši vēlos piedāvāt saprotamu stāstu, pamata vērtību un principu komplektu, par kuru kopīgi vienojamies un pie kura pieturamies.
Mana pieticīgā vēlme ir uzrakstīt tikai skici – pamatu, uz kura tālāk jau kopīgi būvējam kopējo Redzējumu. Uzsveru - kopīgi, ieklausoties, sadzirdot, saprotot, pieņemot vienam otru - ar cieņu, izpratni un savstarpēju atbalstu.
Tai ir jābūt sistēmai, kur kopēja sadarbība, ideju apmaiņa, konkurence mūs konstruktīvi ved uz priekšu. Jā, strīdos un diskusijās, bet, nezaudējot spēju cienīt pamata principus un savstarpēju cieņu.
Jo autoritārisms, visa paveida "vadonismi," "elites" jeb kliķu falšās, dekoratīvās "demokrātijas" patiesībā agri vai vēlu noved pie smalku šķirnes suņu problēmām - tās sāk vārīties un pāroties savā starpā un sulā un neizbēgami deģenerējas. (Krievijā, Baltkrievijā degradāciju veicinājusi putiniska "vadonisma" sērga, Latvijā demokrātija ir degradēta ar "elites" jeb patiesībā šaura politiskā karteļa demokrātijas imitāciju.)
Patiesas demokrātijas īstais spēks ir tieši tautvaldībā - proti, spējā apvienot pēc iespējas vairāk cilvēku ideju, domu, apmaiņā - radīt pēc iespējas efektīvāku, atvainojiet par svešvārdu, sabiedrības sinerģiju. Pamatā jāliek pēc iespējas labāka izglītība, efektīvi sociālie "lifti." Tā ir recepte, kas sevi ir apliecinājusi tādās sekmīgās demokrātijās kā, piemēram, Šveice vai Somija.
Un tas ir iespējams arī Latvijā. Bet mums ir kopīgi jātiek skaidrībā par to, kā beidzot atbrīvoties no korupcijas sērgas, ko saprotam ar terminu - atbildīga demokrātija - un kādiem ir jābūt principiālajiem pamatiem, kuros balstīt mūsu kopējo valsti, sabiedrību, tautu, nākotni.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
