Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr vieni epidēmijas laikā spiesti savilkt jostas, citi izbauda premjera pieminētās „ļoti daudzās naudas”: Maksātnespējas kontroles dienestā kopš 1. jūlija ir veselas divas direktores vietnieces, turklāt uz jaunizveidoto vietu nekāds konkurss nav rīkots. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē iestādes vadības skaidrojumu – kāpēc tai noteikti bijis vajadzīgs šāds jauns labi apmaksāts amats:

„Struktūras maiņa Maksātnespējas kontroles dienestā aktualizējās, kopš tika uzsāktas reformas maksātnespējas jomā un tika apstiprinātas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam, kā arī tika veikti grozījumi Maksātnespējas likumā, nododot Maksātnespējas kontroles dienesta kompetencē jaunus uzdevumus un instrumentus maksātnespējas procesa uzraudzībā un kontrolē.

Jānorāda, ka papildus pamatnostādnēs noteiktajiem uzdevumiem no 2020. gada 1. janvāra Maksātnespējas kontroles dienestam ir noteikti uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi sankciju piemērošanā saskaņā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, bet papildu finansējums šīs funkcijas īstenošanai netika piešķirts.  Ņemot vērā to, ka iestādes uzdevumi ir ļoti plaši un specifiski, direktora vietnieka darba apjoms kopā ar tiešajiem amata pienākumiem bija ļoti liels.

No 2020. gada 1. jūlija tika veikta struktūras maiņa un izveidota otra direktora vietnieka amata vieta, likvidējot vakanto vecākā eksperta kvalitātes vadības un iekšējās kontroles jautājumos amatu. Struktūras maiņas rezultātā Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram ir divi vietnieki: direktora vietnieks finanšu jautājumos, kuram padoti Finanšu departaments, Administratīvais departaments un Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departaments, un direktora vietnieks uzraudzības jautājumos, kuram padoti Juridiskais departaments, Pirmais uzraudzības departaments un Otrais uzraudzības departaments. Minētās strukturālās pārmaiņas tika nodrošinātas noteikto amata vietu un budžeta līdzekļu ietvaros – papildu finansējums netika lūgts.

Lēmumu par struktūras maiņu saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.pantu  pieņēma iestādes vadītājs [direktore Inese Šteina - attēlā]. Struktūras maiņa saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” ir saskaņota gan ar Tieslietu ministriju, gan Valsts kanceleju.

Informācija par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām pieejama mājaslapas sadaļā “Budžets” http://mkd.gov.lv/lv/parmums/budzets/ [vidējā mēnešalga – 1915 eiro].

Galvenie amata pienākumi direktora vietniekam finanšu jautājumos:

-       plānot, organizēt, analizēt un koordinēt padotībā esošo departamentu darbu, kā arī vizēt visus departamenta nodarbināto sagatavotos dokumentus;

-       nodrošināt Maksātnespējas kontroles dienesta finanšu resursu pārvaldību un budžeta izstrādi;

-       piedalīties Maksātnespējas kontroles dienesta stratēģijas izstrādāšanā, darba plāna izstrādāšanā, izpildes vadīšanā, organizēšanā un kontrolēšanā;

-       organizēt Maksātnespējas kontroles dienesta darba plānā iekļauto uzdevumu īstenošanu;

-       nodrošināt risku vadību un uzraudzību sev pakļauto struktūrvienību darbībā.

Galvenie amata pienākumi direktora vietniekam uzraudzības jautājumos:

-       plānot, organizēt, analizēt un koordinēt padotībā esošo departamentu darbu, kā arī vizēt visus departamenta nodarbināto sagatavotos dokumentus;

-       nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izpildi;

-       piedalīties Maksātnespējas kontroles dienesta stratēģijas izstrādāšanā, darba plāna izstrādāšanā, izpildes vadīšanā, organizēšanā un kontrolēšanā;

-       organizēt Maksātnespējas kontroles dienesta darba plānā iekļauto uzdevumu īstenošanu;

-       nodrošināt risku vadību un uzraudzību sev pakļauto struktūrvienību darbībā.

Atbilstoši Valsts civildienesta likumam, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Līdz ar to, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, ierēdnis attiecīgajā amatā ir iecelts pārcelšanas kārtībā.

Kā jau iepriekš sniegtajā informācijā norādījām, no 2020.gada 1.jūlija tika veikta struktūras maiņa, likvidējot vakanto vecākā eksperta kvalitātes vadības un iekšējās kontroles jautājumos amatu un pārskatot Maksātnespējas kontroles dienesta direktora vietnieka amata pienākumus. Struktūras maiņas rezultātā pēc būtības ir radušās divas jaunas direktora vietnieka amata vietas: direktora vietnieks finanšu jautājumos un direktora vietnieks uzraudzības jautājumos, līdz ar to nav iespējams norādīt – kura no vietniecēm nākusi klāt.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” 1.pielikuma 2.punktu Maksātnespējas kontroles dienests ir vidēja iestāde (iestādē ir 60 nodarbinātie), un saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra ieteikumu Nr.2 “Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība” 15.punktu vidējas iestādes vadītājam var būt ne vairāk kā divi vietnieki. Lemjot par iestādes vadītāja vietnieku skaitu, jāņem vērā iestādes darbības virzienus, kas noteikti iestādes vadības dokumentos un padotībā esošo struktūrvienību skaitu, nodrošinot, ka padotībā ir vismaz trīs augstākā līmeņa vai patstāvīgās struktūrvienības.

Direktoru ilgstošas prombūtnes laikā (no 2018. gada 1. novembra līdz 2020. gada 17. augustam) saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 554 aizvietoja direktora vietniece B.Banga. Savukārt direktora vietnieka amatu uz noteiktu laiku ieņēma Juridiskā departamenta vadītāja A.Ličkovska.”

Novērtē šo rakstu:

57
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...