„Ir ļoti daudzas naudas”: Maksātnespējas kontroles dienestā tagad divas direktores vietnieces, uz jauno amata vietu konkurss nav rīkots
PIETIEK09.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr vieni epidēmijas laikā spiesti savilkt jostas, citi izbauda premjera pieminētās „ļoti daudzās naudas”: Maksātnespējas kontroles dienestā kopš 1. jūlija ir veselas divas direktores vietnieces, turklāt uz jaunizveidoto vietu nekāds konkurss nav rīkots. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē iestādes vadības skaidrojumu – kāpēc tai noteikti bijis vajadzīgs šāds jauns labi apmaksāts amats:
„Struktūras maiņa Maksātnespējas kontroles dienestā aktualizējās, kopš tika uzsāktas reformas maksātnespējas jomā un tika apstiprinātas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam, kā arī tika veikti grozījumi Maksātnespējas likumā, nododot Maksātnespējas kontroles dienesta kompetencē jaunus uzdevumus un instrumentus maksātnespējas procesa uzraudzībā un kontrolē.
Jānorāda, ka papildus pamatnostādnēs noteiktajiem uzdevumiem no 2020. gada 1. janvāra Maksātnespējas kontroles dienestam ir noteikti uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi sankciju piemērošanā saskaņā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, bet papildu finansējums šīs funkcijas īstenošanai netika piešķirts. Ņemot vērā to, ka iestādes uzdevumi ir ļoti plaši un specifiski, direktora vietnieka darba apjoms kopā ar tiešajiem amata pienākumiem bija ļoti liels.
No 2020. gada 1. jūlija tika veikta struktūras maiņa un izveidota otra direktora vietnieka amata vieta, likvidējot vakanto vecākā eksperta kvalitātes vadības un iekšējās kontroles jautājumos amatu. Struktūras maiņas rezultātā Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram ir divi vietnieki: direktora vietnieks finanšu jautājumos, kuram padoti Finanšu departaments, Administratīvais departaments un Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departaments, un direktora vietnieks uzraudzības jautājumos, kuram padoti Juridiskais departaments, Pirmais uzraudzības departaments un Otrais uzraudzības departaments. Minētās strukturālās pārmaiņas tika nodrošinātas noteikto amata vietu un budžeta līdzekļu ietvaros – papildu finansējums netika lūgts.
Lēmumu par struktūras maiņu saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.pantu pieņēma iestādes vadītājs [direktore Inese Šteina - attēlā]. Struktūras maiņa saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” ir saskaņota gan ar Tieslietu ministriju, gan Valsts kanceleju.
Informācija par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām pieejama mājaslapas sadaļā “Budžets” http://mkd.gov.lv/lv/parmums/budzets/ [vidējā mēnešalga – 1915 eiro].
Galvenie amata pienākumi direktora vietniekam finanšu jautājumos:
- plānot, organizēt, analizēt un koordinēt padotībā esošo departamentu darbu, kā arī vizēt visus departamenta nodarbināto sagatavotos dokumentus;
- nodrošināt Maksātnespējas kontroles dienesta finanšu resursu pārvaldību un budžeta izstrādi;
- piedalīties Maksātnespējas kontroles dienesta stratēģijas izstrādāšanā, darba plāna izstrādāšanā, izpildes vadīšanā, organizēšanā un kontrolēšanā;
- organizēt Maksātnespējas kontroles dienesta darba plānā iekļauto uzdevumu īstenošanu;
- nodrošināt risku vadību un uzraudzību sev pakļauto struktūrvienību darbībā.
Galvenie amata pienākumi direktora vietniekam uzraudzības jautājumos:
- plānot, organizēt, analizēt un koordinēt padotībā esošo departamentu darbu, kā arī vizēt visus departamenta nodarbināto sagatavotos dokumentus;
- nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju izpildi;
- piedalīties Maksātnespējas kontroles dienesta stratēģijas izstrādāšanā, darba plāna izstrādāšanā, izpildes vadīšanā, organizēšanā un kontrolēšanā;
- organizēt Maksātnespējas kontroles dienesta darba plānā iekļauto uzdevumu īstenošanu;
- nodrošināt risku vadību un uzraudzību sev pakļauto struktūrvienību darbībā.
Atbilstoši Valsts civildienesta likumam, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Līdz ar to, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, ierēdnis attiecīgajā amatā ir iecelts pārcelšanas kārtībā.
Kā jau iepriekš sniegtajā informācijā norādījām, no 2020.gada 1.jūlija tika veikta struktūras maiņa, likvidējot vakanto vecākā eksperta kvalitātes vadības un iekšējās kontroles jautājumos amatu un pārskatot Maksātnespējas kontroles dienesta direktora vietnieka amata pienākumus. Struktūras maiņas rezultātā pēc būtības ir radušās divas jaunas direktora vietnieka amata vietas: direktora vietnieks finanšu jautājumos un direktora vietnieks uzraudzības jautājumos, līdz ar to nav iespējams norādīt – kura no vietniecēm nākusi klāt.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” 1.pielikuma 2.punktu Maksātnespējas kontroles dienests ir vidēja iestāde (iestādē ir 60 nodarbinātie), un saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra ieteikumu Nr.2 “Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība” 15.punktu vidējas iestādes vadītājam var būt ne vairāk kā divi vietnieki. Lemjot par iestādes vadītāja vietnieku skaitu, jāņem vērā iestādes darbības virzienus, kas noteikti iestādes vadības dokumentos un padotībā esošo struktūrvienību skaitu, nodrošinot, ka padotībā ir vismaz trīs augstākā līmeņa vai patstāvīgās struktūrvienības.
Direktoru ilgstošas prombūtnes laikā (no 2018. gada 1. novembra līdz 2020. gada 17. augustam) saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 554 aizvietoja direktora vietniece B.Banga. Savukārt direktora vietnieka amatu uz noteiktu laiku ieņēma Juridiskā departamenta vadītāja A.Ličkovska.”
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
