Ir meli, ir lieli meli, un tad ir šīs varas stāsts par savu paveikto gāzes apgādes jomā
Ivars Zariņš09.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās apvienības (NA) ekonomikas ministres juceklīgie paziņojumi, un to acīmredzamā neatbilstība realitātei aizvien vairāk liecina, ka NA ar savu bezatbildīgo rīcību ir atstājusi Latviju atkarīgu no Krievijas energoresursu piegādēm, esošajā situācijā pakļaujot milzīgam riskam Latvijas siltumapgādi, par ko Latvijas sabiedrībai nāksies ļoti dārgi maksāt šajā apkures sezonā, mēģinot pārpirkt Inčukalnā iepumpēto dabasgāzi no citu valstu tirgotājiem.
Ekonomikas ministres paziņojums TV3: “Mēs jau no paša sākuma rēķināmies, ka mēs no Krievijas gāzes atteiksimies pēc iespējas ātrāk, cik vien ātri iespējams. Tieši tāpēc mēs arī nerēķinājāmies ar šīm Krievijas gāzes plūsmām, un pārorientējām visas piegādes un prioritāri plūsmu no Klaipēdas termināla..”
NA ministres teikto var noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=KPJG-_sbmys
Tajā pašā laikā publiski pieejamā info - Klaipēdas LNG paziņojums 25.maijā (!):
https://kn.lt/.../five-customers-to-use-klaipeda.../5491...
Tātad jau sen ir zināms - līdz gada beigām visas Klaipēdas LNG jaudas izpirktas -Latvijas tur nav! Tad kā jūs tur rēķinājāt un ar ko rēķinājāties?!...
Bet, ja tas ir zināms, kā lai vērtē šādus ekonomikas ministres apgalvojumus: „Mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā gāzes noteikti pietiks, jo valsts ir nopirkusi drošības rezerves. "Latvenergo" ir nolīgusi arī drošības rezervju otro daļu, un gandrīz PUSE ir iesūknēta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tā ka tās 1,8 teravatsundas, ko Ministru kabinets lēma pirkt, tās ir jau nolīgtas, dokumenti ir parakstīti un LĪDZ decembrim būs."
Skat: https://www.lsm.lv/.../ministre-iedzivotajiem-gaze-ziema.../
Ja visas Klaipēdas termināla jaudas ir izpārdotas līdz šī gada beigām, tad no kurienes mums tā gāze būs, ja Klaipēdas jaudas jau ir aizņēmušas citu valstu kompānijas?
Nacionālās apvienības vadībā Latvija pirks un pumpēs sev Krievijas gāzi? Vai, lai slēptu savu nekompetenci un bezatbildību tā tiks par dārgu naudu pārpirkta no citiem Baltijas valstu tirgotājiem?
Ir vēl kādi varianti?....
Ir! CONEXUS publiskie dati rāda, ka laikā, kad NA ministre sniedza savus publiskos paziņojumus, intensīvi tika pumpēta gāze no Krievijas (nāk vairāk nekā no Klaipēdas!).
Ja šī nav tā gāze, kas paredzēta „Latvenergo” (kas tagad atrodas NA politiskajā pārraudzībā), tad, iespējams, vēlāk mēs šo gāzi pirksim kā pārpircēji - to pašu Krievijas gāzi, tikai dārgāk, caur citas valsts starpnieku!
To, ka tā bija „Gazprom” gāze, pretēji visiem publiskajiem paziņojumiem, apliecina gāzes padeves apsīkums pēc 30.jūnija, kad „Gazprom” paziņoja, ka pārtrauc gāzes padevi Latvijai.
Tātad apstiprinās, kāds bija NA plāns nodrošināt Latvijas enerģētisko drošību - atstāt to atkarīgu no valsts, kuru paši piedāvā atzīt par teroristisku!?
Ir meli, ir lieli meli, un tad ir šīs varas stāsts par savu paveikto!
Vairāki siltumapgādes uzņēmumi (ne tikai „Rīgas siltums”) ir apliecinājuši, ka joprojām nav spējuši iegādāties apkures sezonai nepieciešamo gāzes apjomu! Nez kāpēc „Latvenergo ir atteicies no sava piedāvājuma piegādāt gāzi „Rīgas siltumam”?...
Nav saņemts neviens publisks apliecinājums, ka jelkādam Latvijas siltumapgādes uzņēmumam ir izdevies sevi nodrošināt ar nepieciešamo gāzes apjomu! Un tas ir šīs varas nopelns!
Vai kādam tiešām bija šaubas, ka šo tuvojošos energokrīzi šī vara risinās tikpat atbildīgi un kompetenti kā visu, ko tā dara?!...
Bet varbūt šāda situācija tiek apzināti veidota, jo nespēja apgādāt Latviju ar dabasgāzi esošajā situācijā ir lieliskākais arguments, kāpēc Latvijai vajag celt savu LNG terminālu (neskatoties uz to, ka pilnībā pietiktu ar Lietuvas un Igaunijas celto LNG terminālu) un kāpēc mums tas visiem būtu jāuztur vēl daudzus gadus, kad tas vairs nebūs vajadzīgs - lai sanāktu vēl viena OIK afēra, tikai šoreiz gāzei...
Tā vietā, lai šos simtus miljonus novirzītu ēku siltināšanai un investīcijām alternatīvajiem apkures veidiem, kas būtiski samazinātu Latvijas atkarību no gāzes...
Domājiet, par ko balsojiet!
PS. JUMS TAČU ARĪ GRIBĒTOS REDZĒT ŠOS MINSTRES APRĒĶINUS, VAI NE?
Red.piez. Šovakar pēc valdības sēdes ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valdība mājsaimniecību vajadzībām rezervējusi AS "Latvijas gāze" piederošo gāzi Inčukalna krātuvē un tā pilnībā sedzot Latvijas vajadzības nākamajā apkures sezonā. Papildu drošībai valdība esot pieņēmusi lēmumu rezervēt "Latvijas gāzei" piederošu krātuvē esošu gāzi, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā. K. Kariņa valdība šo gāzi nav iegādājusies, bet gan rezervējusi, lai garantētu nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām nākamajai apkures sezonai.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
