Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu asociācijas, Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Bērnu Infektologu biedrības atklāto vēstuli.

Ņemot vērā LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” tēmas aktualizēšanu par Laimas slimības diagnosticēšanu un ārstēšanu Latvijā un pausto satraukumu asociāciju vidū, mēs – Laimas slimības slimnieku biedrība (turpmāk – Biedrība) vēlamies paust savu viedokli.

Mēs uzskatām, ka “Aizliegtais paņēmiens” sižets (2019. gada 25.martā) ataino šobrīd esošo situāciju Latvijā ar Laimas slimības diagnosticēšanu un ārstēšanu. Protams, nepilnas stundas ilgs raidījums nevar atainot pilnībā visu, bet tas ieskicē problēmu, kas turpinās gadiem. Biedrības apzinātie gadījumi liecina, ka ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām.

Mēs kā Biedrība gribam uzsvērt, ka mūsu mērķis ir panākt kvalitatīvu un savlaicīgu Laimas slimības diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.

Latvijā daudziem slimniekiem Laimas slimība progresē, samazinot dzīves kvalitāti, radot nepanesamas fiziskas un garīgas ciešanas ne tikai pacientiem, bet arī viņu tuviniekiem. Savstarpēji salīdzinot Biedrības biedru sūdzības par izjūtām un slimības indikācijām, var secināt, ka pārsvarā sūdzības un sekas visiem ir līdzīgas, pat vienādas. Tādējādi nešaubīgi rodas pārliecība, ka kopumā Latvijā Laimas slimību neārstē pietiekamā kvalitātē, jo ārstniecībai neseko veselības uzlabojums.

Minētā mērķa vadīti, Biedrības biedri un citi interesenti vēlas uzsākt diskusiju sabiedrībā par šo problēmu, lai rastu risinājumus, nevis kādu aizskartu.

Tāpat gribam norādīt, ka mēs pārstāvam slimnieku intereses, kuri grib dalīties ar saviem pieredzes stāstiem, nolūkā palīdzēt līdzcilvēkiem un kopīgi rast risinājumu problēmai.

Biedrībai ir neizprotama Latvijas Infektologu un Hepatologu asociācijas, Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Bērnu Infektologu biedrības 2019. gada 27. marta atklātajā vēstulē paustā attieksme - vēršanās pret raidījumu “Aizliegtais paņēmiens” un ārstiem, kas snieguši savu viedokli raidījumam, apgalvojot, ka notikusi vēršanās pret konkrētiem Latvijas ārstiem un pasniegta alternatīvā medicīna kā vienīgā pareizā. Biedrība uzskata, ka raidījuma veidotāji ir pirmrindnieki šīs problēmas aktualizēšanā, uzrunājot arī Latvijas infektologus, kuri nevēlējās sniegt komentāru, un ļaujot izteikties arī raidījuma studijas viesiem, kuri pārstāvēja valsts tradicionālo medicīnu un diagnosticēšanu. Turklāt nav mazsvarīgi, ka raidījuma studijā klātienē esošie speciālisti pauda maldinošu informāciju, ka Latvijā Laimas slimības seroloģiskie izmeklējumi ir maksas pakalpojumi. Nacionālā veselības dienesta publiskajā vietnē[1] ikviens var pārliecināties, ka Laimas slimības diagnostiskie izmeklējumi ir valsts finansēti personām, kurām konstatētas aizdomas par saslimšanu ar Laimas slimību.

Kritiski vērtējams arī tas, ka 2019. gada 27. marta atklātajā vēstulē ārstniecības speciālistu profesionālo asociāciju pārstāvji pauž aizvainojumu par “Aizliegtais paņēmiens” izskanējušo viedokli, bet neskaidro, kas un ar kādām medicīniskajām tehnoloģijām Latvijā sekmīgi ārstē Laimas slimību, kur pacientiem vērsties pēc palīdzības un kāda ir ārstniecības apmaksas kārtība.

Tā vietā, lai vērstos pret raidījumu un speciālistiem, kas raidījumā pauduši savu viedokli, Biedrība aicina:

Latvijas Infektologu un Hepatologu asociācijas, Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Bērnu Infektologu biedrības ārstus kritiski izvērtēt esošo diagnosticēšanas metodoloģiju un ārstēšanas vadlīnijas, un apzināt reālo situāciju;

ikvienu institūciju, kurai šis jautājums ir aktuāls, aktīvi iesaistīties diskusijā bez kritikas un pārmetumiem, uzklausot slimniekus, kuri meklē palīdzību, lai būtu veseli un varētu būt pilntiesīgi sabiedrības locekļi;

sadarboties ar Biedrību, lai, piemēram, nodrošinātu pacientiem saprotamu un vispusīgu informāciju par Laimas slimību, tās izpausmēm un simptomiem, ārstēšanas metodēm u.c., tādējādi nodrošinot pēc iespējas savlaicīgāku vēršanos pie ārstiem, korektas diagnozes uzstādīšanu un efektīvu ārstēšanās procesu;

Latvijas Veselības ministrijai, kā veselības politikas veidotājai, iesaistīties problēmas, kas attiecas uz Laimas slimības diagnosticēšanu un ārstēšanu Latvijā, risināšanā, ņemot vērā arī faktu, ka 2018. gada 15. novembra Eiropas Parlamenta Rezolūcijā par Laimas slimību (2018/2774 (RSP)) teikts, ka trūkst izpratnes par Laimas slimības progresēšanu hroniskā slimībā un aicināts izstrādāt uz pierādījumiem balstītas Laimas slimības diagnosticēšanas un ārstēšanas vadlīnijas. Rezolūcijā minēts arī tas, ka Eiropas dalībvalstīs nav vienprātības par Laimas slimības diagnosticēšanu un ārstēšanu un ir aicināts paplašināt klīniskās pārbaudes izmantošanu, lai ārsti varētu diagnosticēt Laimas slimību pat tad, ja seroloģiskie testi ir negatīvi.[2]

Mūsu Biedrības rīcībā esošā informācija liecina, ka raidījumā atspoguļotie cilvēku stāsti nav atsevišķi reti gadījumi, kā to minēja viens no studijas viesiem, bet ir neskaitāmi daudz cilvēku, kas ik dienas cieš sāpes, zaudē darba spējas un viņu dzīves kvalitāte ir stipri ietekmēta. Cilvēki, ņemot vērā esošo Laimas slimības diagnosticēšanas un ārstēšanas kārtību Latvijā, meklē palīdzību ārpus Latvijas, lai saņemtu ārstēšanu – cerību būt atkal veseliem. Šī situācija kopumā atsaucas arī uz valsts labklājību un attīstību, veido iedzīvotāju attieksmi pret valsti.

Biedrība nupat ir jaunizveidota, tās misija ir vienot un aizstāvēt Laimas slimības slimnieku intereses, sniegt atbalstu Laimas slimības slimniekiem, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Tāpat būtisks Biedrības uzdevums ir apkopot informāciju par speciālistiem, kas specializējušies Laimas slimības ārstēšanā gan Latvijā, gan ārpus tās, kā arī informēt un izglītot sabiedrību par Laimas slimību.


[1] http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/5c6fd48950101.pdf

[2] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2018-0465+0+DOC+PDF+V0//EN

Novērtē šo rakstu:

34
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...